Kā saprasties ar dēlu un kā tajā var palīdzēt eneagrammu tipu pazīšana?

"Bryony" by Trucknroll is licensed under CC BY-SA 2.0

Raksts ir sagatavots sadarbībā ar www.veselam.lv un tur arī pirmo reizi publicēts.

Lasītāja jautā: “Labdien! Esmu ieinteresējusies par eneagrammu, bet man ir jautājums par savu pusaugu dēlu – kādam eneagrammas tipam viņš varētu atbilst un attiecīgi, kā veidot ar viņu attiecības, lai viņš tik ļoti mani neatgrūstu. Proti, viņš jau dažus gadus (šobrīd 13 gadi), mani apsaukā (dažkārt arī tēvu, mani vairāk), viņam patīk norādīt, ja mājās kaut kas nav izdarīts – kaut kas netīrs vai nav nolikts vietā. Pats gan viņš to nesavāks.

Ja kaut kas izdarīts ne tā, pat ja viņš pats to darījis, var vainot citu (piemēram, krēslu, ja aiz tā aizķeras, kaut gan krēslu pats nolicis).

Citādi ir diezgan radošs puisis, viņam patīk šādi tādi darbi, piemēram, zāles pļaušana, ko labprāt veic.

“Uzvilcies”, viņš lēni nomierinās. Labvēlību var piedzīvot, ja viņam ir ļoti labs garastāvoklis.

Pat pamatota slavēšana ir riskanta – tai var neticēt, kaut ko sākt pārmest. Kā atrast pieeju šādam bērnam?” Mamma

Atbild eneagrammas trenere, koučs Inta Santa: Labdien! Paldies par ieinteresētību bērna attīstības tēmā no eneagrammas skatu punkta.

Gan jau ka zināt, ka eneagrammas* tipa jeb eneatipa noteikšana nav viegli veicams process, jo tas ir vairāk saistīts ar iekšējiem uzstādījumiem, kā ārējo rīcību.

Būtiskāka ir nevis rīcība, bet motivācija, kas ir šīs uzvedības pamatā.

Protams, stereotipiski katram eneatipam ir savs raksturīgo iezīmju kopums (pozas, žesti, runas veids, runas saturs, apģērbs, vide), tomēr tas var mainīties ārējo apstākļu vai noskaņojuma iespaidā. Galu galā eneagrammas studiju virsuzdevums ir apgūt prasmi strādāt pašam ar savu izaugsmi, nevis mācēt „izskaitļot” citus.

Tomēr ļoti uzteicama ir interese par to, kā veidot attiecības ar vienu vai otru eneatipu. Tas arī ir sava veida treniņš, jo ja mēs turpinām ierastos uzvedības ieradumus, kas nenes gaidīto rezultātu, tas nav vērtīgi nevienai no iesaistītajām pusēm. Izaugsme notiek tikai kaut ko mainot.

Mēģināšu sniegt savu skatījumu par iespējamo bērna eneatipu:

„…viņš jau dažus gadus (šobrīd 13 gadi), mani apsaukā (dažkārt arī tēvu, mani vairāk)”

Visbiežak agresīvas uzvedības formas ir vērojamas 8. un 6. eneatipu pārstāvju izpildījumā.

Ja pirmajā gadījumā agresivitāte ir radusies – nepiepildītu vēlmju dēļ, tad otrajā gadījumā agresivitāte drīzāk ir aizsardzības forma, nevis uzbrukums.

Līdzīgi varētu uzvesties arī 5. eneatipa pārstāvji, kuriem ir svarīgi saglabāt savu teritoriju no cilvēkiem brīvu (arī no pašiem tuvākajiem). Vēl agresivitāte varētu parādīties 2. un 9. eneatipiem stressa situācijās.

„… patīk norādīt, ja mājās kaut kas nav izdarīts – kaut kas netīrs vai nav nolikts vietā. Pats gan viņš to nesavāks”

Norādīt par nekārtību mēdz 1. eneatipa pārstāvji, tomēr tiem ir raksturīgi arī rūpēties par to, lai būtu kārtība. Tāpat uz nekārtību var norādīt 6. eneatipa pārstāvji un stresā esošo 7. un 9. eneatipu pārstāvji, kuriem pašiem ar kārtīgumu var būt visnotaļ dažādas attiecības.

„Ja kaut kas izdarīts ne tā, pat ja viņš pats to darījis, var vainot citu (piemēram, krēslu, ja aiz tā aizķeras, kaut gan krēslu pats nolicis).”

Citu vainošana ir gana populāra iezīme, it sevišķi jaunības posmā. Īpaši izceļas citu vainošanā 7. eneatipa pārstāvji, kuriem vienmēr pie sliktas dejas būs vainojams parkets. Tāpat dusmas uz krēslu var izgāzt stresā esoši 9. eneatipa pārstāvji, lai gan citādi tie ir absolūti miera mikas.

Savukārt 6. mēdz citu acīs redzet skabargu, bet baļķi savējās – nē.

„Citādi ir diezgan radošs puisis”

Radošuma potenciāls mīt mūsos katrā. Droši vien būtu vietā papētīt, kā tieši radošums izpaužas. Ja darbi ir ar izdomu un redzams, ka prāts tur pamatīgi nodarbināts, tad varētu būt runa par 6. un 5. eneatipu. Savukārt, ja veikums ir atbilstošs jaunākajām „modes” tendencēm, tad varam meklēt 7. enetipu. Ja darbs pauž dziļas emocijas, tad tas varētu būt 4. eneatipa pārstāvis. Savukārt 1. eneatipu būtu grūti iztēloties radošu. Kārtīgu – jā, bet ļaušana būt sev radošam, tas varētu būt liels izaicinājums.

„…viņam patīk šādi tādi darbi, piemēram, zāles pļaušana, ko labprāt veic…”

Praktisks darbs ar rokām varētu būt tuvs gan 6., gan 8. eneatipu pārstāvjiem.

Arī 1., 2. un 9. eneatipu pārstāvji daudz dara, tomēr tas nebūs apzīmējams ar vārdu „patīk”.

Savukārt, piemēram, 7. eneatipa pārstāvji labprāt pļaus zāli, ja zinās, ka varēs saules brillēs sēdēt uz traktoriņa un klausīties mīļāko mūziku, vai arī, ja būs solīts konkrēts atalgojums par paveikto darbu.

„”Uzvilcies”, viņš lēni nomierinās.”

Ir daži eneatipi, kurus ir grūti „uzvilkt” – piemēram, 9. un 2. eneatips spēj gana daudz izturēt pirms aizsvilstas. 9. atšķirībā no 2., nomierinās lēnām. Tāpat laiku mierīga stāvokļa atgūšanai vajadzētu 6. eneatipam. Savukārt, 8. eneatipa pārstāvis aizdegas un nodziest samēra ātri – vienas dienas laikā šādi uzliesmojumi var būt pat vairākkārtīgi.

„Labvēlību var piedzīvot, ja viņam ir ļoti labs garastāvoklis.”

Protams, mēs katrs pret apkārtējiem esam vislabvēlīgākie tad, ja mums garastāvoklis ir labs, tomēr visradikālāko atšķirību nāksies novērot 8. un 5. eneatipu uzvedībā. Arī 6.eneatipam agresivitātes izpausmes būs krietni vien mazākas un ticība tam, ka pasaule ir labvēlīga vide – lielāka.

„Pat pamatota slavēšana ir riskanta – tai var neticēt, kaut ko sākt pārmest”

Neticēšana citiem ir gana raksturīga 6. eneatipa pārstāvjiem.

Arī citi var neticēt, piem. 8. uz citiem skatās ar aizdomām, bet 9. netic, ka var būt pamanīts. Tomēr neticēšana labiem vārdiem par sevi ar tam sekojošu pretreakciju visvairāk ir raksturīga tieši 6.

Es rekomendētu mammai palasīt par 6. eneatipu un papētīt sava bērna attiecības ar tēmām „šaubas”, „bailes”, „zināmas vs nezināmas lietas”, „stabilitāte vs izaicinājumi”.

Kā otro alternatīvu varētu ieteikt papētīt 8. eneatipa aprakstus un bērna attiecības ar tēmām „spēks”, „pārliecība”, „kontrole”, „atbildība”, „savējais vs svešais”.

Lai uzlabotu savstarpējās attiecības, vērtīga varētu būt Helēnas Palmeres grāmata „Eneagramma mīlestībā un darbā”, kur īpaša uzmanība būtu pievēršama konkrētā vecāka un bērna eneatipu ķīmijai.

Visādi citādi mīlestība un pacietībā it visos veidos ir pareizākais risinājums attiecību problēmu risināšanai. Šai receptei ir tikai viens mīnuss – tā prasa laiku un iedziļināšanos. Diemžēl mūsdienu dzīves ritms, prasa vienu vai otru jautājumu atrisināt noteiktā laika periodā, nevis tad, kad emocijas pašas atļaus tam notikt. Tad ir jāmeklē citi varianti un eneagrammas studijas ir viens no veidiem, kā labāk saprast sevi un savus apkārtējos.

Lai izdodas turpināt attiecību uzlabošanas ceļu!

*Kas ir eneagramma?

Enneagramma ir apzinātās cilvēces pirmsākumos radusies spēcīga un dinamiska personību tipoloģija, kas apraksta 9 īpašus un fundamentāli atšķirīgus veidus, kā var domāt, just un rīkoties. Eneagramma nav pretrunā nedz ar klasisko, nedz moderno psiholoģiju. 

Savā veidā eneagramma iekļauj un paskaidro to, kas pierādīts dažādās psiholoģijas teorijās.

Tāpat eneagrammu kā vērtīgu personiskās attīstības līdzekli atzīst vairākas pasaules reliģijas un jo īpaši- kristietība. Iespējams, tieši tāpēc eneagrammu mēdz uzskatīt par jaudīgāko personiskās izaugsmes līdzekli, kas ļauj pārvaldīt ne tikai savu dzīvi, bet arī izprast pasaulē notiekošos procesus. Iepazīstot eneagrammu, top skaidrs, kā tieši ieviest pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.

**Eneatipu aprakstus var skatīt manā mājaslapā vai portālā Veselam.lv rakstā par bērnu eneatipiiem.