Intro- un ekstravertība no eneagrammas skatu punkta

Terminus introversija un ekstraversija populārus padarīja Kārlis Gustavs Jungs (šveiciešu psihiatrs) ar sava darba "Psiholoģiskie tipi" uzrakstīšanu. Ja viņa sākotnējā šo terminu interpretācija skāra psihisko enerģiju, tad vēlāk, daudzi citi, ar personības tipoloģiju aizrāvušies speciālisti, ar  to saka saprast mentālo enerģijas izlietojumu vai fiziskās dzīves izpausmes.

Tā, kā eneagrammas viena no izpratnēm ir personību tipoloģija, tad bez intro- un ekstraversijas jautājuma apskatīšanas neiztikt.

Pēc eneagrammas teorijas:

• klasiski ekstravertie ir asertīvās triādes eneatipi 3., 7.un 8;
• klasiski introvertie ir izvairīgās triādes eneatipi- 4., 5.un 9.;
• savukārt par atlikušajiem atbilstošas triādes eneatipiem- 1., 2.un 6. eneagrammas teorijā nav viennozīmgu atbilžu par to intro- vai ekstravertību. Tie spēj būt gan vienā , gan otrā intro-ekstravertības skalas polā.

Tas ir pirmajā acu uzmetienā. Vispārinot. Bet, kā zināms, eneagrammas teorija mēdz skatīties dziļāk, skaidrot nianses un to cēloņus. Tieši tādēļ ir iespēja gūt skaidrību par atsevišķiem ekstra- un introvertības līmeņiem.

1. Attīstības līmeņi. Jau augstāks konkrēta eneatipa attīstības līmenis, jo līdzsvarotākas paliek viņa izpausmes. Klasiski asertīvie (3., 7.un 8)  ir spējīgi ieklausīties sevī un citos, klasiski izvairīgie (4., 5.un 9) top spējīgi iesaistīties sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs un paust savu viedokli.
2. Spārni. Šeit gluži tāpat kā ar eneatipu, būtu jāņem vērā, ka viens,  otrs vai neviens spārns ir ģenētiski iekodēts. Tas, ko mēs varam katrs darīt, apzināt savu spēcīgo spārnu un skatīt, kā varam attīstīt to, kurš nav tik spēcīgs . Vai attīstīt abus, ja nav spēcīgs neviens no tiem. Atsevišķiem eneatipiem spārnu dēļ uzvedība var būt stipri introvertāka (piem.8. ar 9.spārnu, 3.ar 4.spārnu, 7.ar 6.spārnu, 6.ar 5.spārnu) vai ekstravertāka (pie. 4. ar 3.spārnu, 2.ar 3.spārnu, 6.ar 7.spārnu, 8.ar 7.spārnu, 7.ar 8.spārnu).
3. Instinkti. Tā ir tēma, kas ir gana plaši pētīta gan no eneagrammas teorētiķu viedokļa, gan no citu psiholoģijas tēmu pētnieka viedokļa. Kāpēc? Jo tā skar klasisku psiholoģijas tēmu: kādu ietekmi uz mums ir atstājis bērnībā piedzīvotais. Tādējādi bērni, kuri bērnība ir piedzīvojuši kāda sev būtiska tuvinieka zaudējumu, visbiežāk būs  ar pašsaglabāšanās instinktu, kas ved introvertības virzienā pat 3., 7.un 8.eneatipu pārstāvjus. Savukārt, ja bērnība ir pavadīta kuplā pulciņa ļaužu, tad visbiežāk attīstīsies sociālais intelekts, kurš savukārt ved ekstravertības virzienā arī 4., 5.un 9.eneatipa pārstāvjus.

Nobeidzot šo īso ieskatu tēmā, vēlos piebilst, ka es esmu tās pieejas piekritēja, ka mūsu būtība ir meklējama vienā vai otrā intro-ekstraversijas skalas polā, bet dažādu apstākļu ietekmē  gan apzināti, gan neapzināti mēs varam pārvietoties pa šo skalu un vairāk vai mazāk pastāvīgi atrasties  cita punktā.

Mēs varam un spējam mainīties un tas ir izcili!

Foto autors Antonis Lamnatos