Filma "Glābjot Misteru Benksu" no eneagrammas skatu punkta

Pēdējā laikā ļoti bieži, skatoties filmas, tās analizēju no eneagrammas skatu punkta. Tas jau ir kļuvis par paradumu. Tiesa, filmas neskatos bieži un vēl retāk nolemju kaut ko par tām rakstīt. Bet šis gadījums bija īpašs. Sen nebiju filmu skatoties, raudājusi. Lai gan filma, man nezināmu iemeslu dēļ, bija ierindota komēdiju sarakstā, tomēr asaras sariesās vairākas reizes filmas laikā.

Svētīgi. Man tā bija dziedinoša pieredze. Iespējams, par tādu tā kļūs arī jums. Tātad par visu pēc kārtās. Kārtīgi. Jo tieši par kārtīgo eneatipu ir šī filma. Par pašu kārtīgāko. Par perfekcionistu. Par to, kas ir licis perfekcionistam iekapsulēties savā perfekcionisma kapsulā tā, ka tas aizmirsis, ka var būt arī savādāk. 

Filma "Glābjot Misteru Benksu" (Saving Mr Banks [DVD]) ir veltīta stāstam par to, kā kāds filmu producents  veido filmu par kādu stāstu. Lai, gan nē. Filma nav par filmu producentu. Filma ir par stāsta autoru, jeb, precīzāk sakot, stāstu sērijas autori, kura 20 gadus nav devusi atļauju šim filmu producentam filmēt filmu pēc sava stāsta motīviem. Dīvaini, vai ne? Šķiet, taču katram autoram tas būtu viens varens sapņa īstenojums: nokļūt uz lielajiem ekrāniem visā pasaulē ar savu stāstu. Tomēr, nē. Šis nav tas gadījums. Un tikai izmisums (finansiālas problēmas) liek stāstu sērijas autorei izskatīt iespēju (!), pieļaut ideju, ka viņas darbs tiks filmēts. Domājat, ka filmu studija ir kaut kāds kaktu kantoris, kam uznākusi apsēstība? Vai, ka tā nav spējīga nodrošināt kvalitatīva līmeņa kino? Nē. Tā nav. Varbūt stāsts ir pārāk personisks un skar dziļi intīmas detaļas, kuru atklāšana varētu kaitēt autora personībai? Daļēji, jā. Stāsts ir personisks, bet to pēc stāsta satura itin nemaz nevar pamanīt. Vismaz man, nekad nav licies tā. Lai gan es šo stāstu jau zinu vismaz 30, ja ne visus 35 gadus. Un man tas ir bijis viens no maniem mīļākajiem bērnības stāstiem. Tas ir rosinājis manu fantāziju un licis man iztēloties, cik tas būtu jauki, ja arī man būtu šāda pieredze. Ja arī man būtu aukle. Un nevis parasta aukle, bet Mērija Popinsa. Jā, šis stāsts ir par grāmatas "Mērija Popinsa" nonākšanu uz lielajiem ekrāniem. Un, ja atceraties, ka filmu studija, kura galu galā tika pie "kustīgās un redzamās" stāsta versijas (Mary Poppins [DVD]) veidošanas bija nekas cits, kā paša Volta Disneja studija. 

Kāpēc izvēlējos rakstīt tieši par šo filmu? Pirmkārt, šajā filmā lieliski nolasījās 3 eneatipi (pirmais, septītais, devītais), otrkārt šajā filmā bija stāsts par to, kāpēc viens no eneatipiem (pirmais) ir tik ļoti nocietinājies savā eneatipa "kaislībā". Tā stāsta par šī eneatipa bērnības pārdzīvojumiem. Treškārt, pirmajās filmas minūtēs tās galvenajai autorei uz galda stāv grāmata Teachings of Gurdjieff, The Journal of a Pupil: An Account of Some Years With G. I. Gurdjieff and A. R. Orage in New York and at Fontainebleau-Avon. Manā skatījumā tā bija pavisam konkrēta norāde uz eneagrammu, jo Gurdžijevs bija viens no eneagrammas vēstures nozīmīgākajiem tēliem.  

Pirmais eneatips

Šajā filmā lieliski var novērot pirmā eneatipa izpausmes. Kas tad ir šī tipa attēlotājs? Pirmkārt, jau pati Mērija Popinsa kā tēls man vienmēr šķitis izcils perfekcionista-reformatora paraugs. Pie tam jau diezgan augstā attīstības līmenī. Lieliskā aukle bija tuvāk reformatoram, kā perfekcionistam.  Otrkārt, aktrisei Emmai Tomsone ir izdevies attēlot Mērijas Popinsas radītājas Pamelas L. Traversas tēlā izcilu paraugu tam, kāds ir perfekcionists, kurš ir iesprūdis sava perfekcionisma sprostā.

Pazīmes, kuras liecina par pirmā eneatipa klātbūtni šajos tēlos:

Ārējās pazīmes:

• nevainojama stāja, taisna mugura;
  
• perfekts apģērbs, elegances augstākā izpausme;
  
• kustības ierobežotas, pārdomātas, vietā un laikā;
  
• sejas izteiksme nopietna, savā ziņā pat stīva, sakniebtas šauras lūpas, ass skatiens.
  

Uzvedības:

• necieš nekārtību, nekavējoties uz to reaģē;
  
• pieprasa no apkārtējiem ievērot kārtības normas, kuras diktē morāle, sabiedrība utt;
  
• ar grūtībām pieņem ikvienu, kurš izjauc ierasto kārtību, vai var būt tikai drauds tam;
  
• pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, iesprūst tajās.

Pamelas L.Traversas bērnības attēlojumā:

• Pirmajam eneatipam frustējošās attiecības ir ar tēvu. Pēc eneagrammas teorijas tieši Tēva tēls arehtipiski ir tas, kuram būtu jānosaka robežas, jāsargā un jārūpējas par "likumu" ievērošanu. Tieši par to arī ir šajā filmā;
  
• Par pirmo eneatipu mēdz sacīt, ka viņi bērnībā ir gribējuši būt tādi, kā 7.eneatipa pārstāvji. VIegli un bezrūpīgi. Tieši tāda ir bijusi Pamelas L.Traversas mīļāko atmiņu par attiecībām ar tēvu daļa. Pēc eneagrammas teorijas, kaut kādu iemeslu dēļ pirmā eneatipa pārstāvji ir piedzīvojuši traumu, kamdēļ viņi pieņem lēmumu, ka būt vieglam un bezrūpīgam ir nepareizi un to nedrīkst darīt. Un filmā arī tas ir attēlots. Pamelas (viņa gan ļoti vēlētos, lai viņu dēvētu par misis Traversu) vieglais un bezrūpīgais tēvs mirst un tas ir viņas bērnības lielākais pārdzīvojums;
  
• Pirmajam eneatipam nereti bērnībā ir bijusi nepieciešamību uzņemties savam vecumam neatbilstošu atbildību. Kļūt pieaugušam. Kļūt par vecāku saviem brāļiem vai māsām, reizums pat glābt savus vecākus. Visu šo buķeti filmas laikā piedzīvo mazā meitene (mani personīgi tas visvairāk emocionāli aizskāra);

Septītais eneatips

Jau no iepriekš rakstītā top skaidrs, ka filmā 7.eneatipa lomu attēlo Pamelas L.Traversas tēvs. Un ne tikai. Arī limuzīna šoferis, kuram ik dienas ir jāvadā kaitinošā autore uz studiju. Arī visa filmas vide ar krāsainām konfektēm, rotaļlietu kalniem, salūtu, smiekliem, dziesmām, vedina domāt par vidi, kas visiem spēkiem mēģina autori atgriezt viņu viņas bērnības piedzīvotajā komfortā- 7.eneatipa enerģijā.

Pazīmes, kas liecina par 7.eneatipa klātbūtni šais tēlos:

Ārējās;

• smaids, kustīga seja;
  
• vieglums kustībās- saliekties, nogulties uz zemes, skriet, rāpot, grozīt galvu un acis visos iespējamos virzienos- viss ir iespējams;
• smiekli, viegla intonācija runā.
  

Uzvedībā;

• netīkamo faktu ignorēšana;
  
• bēgšana no realitātes;
  
• fantazēšana;
  
• koncentrēšanās uz pozitīvo, pozitīvā meklēšana it visā;
  
• solījumi, solījumi, solījumi;
• spontanitāte, rotaļīgums.

Devītais eneatips

Ja esat saskārušies ar eneagrammu, tad, iespējams ziniet, ka par vienu no ikonskākajiem devītā eneatipa pārstāvjiem mēdz dēvēt Voltu Disneju. Es šo filmu skatoties, vairākkārt sevi ķēru pie domas: "Eu, nu nav tas devītnieka klasiskais izpausmes veids. Nav!" Tomēr, jau filmas beigās sapratu, ka tiešām, klasiskais tas nav. Bet, gan jau diezgan attīstīta devītā eneatipa pārstāvja veids, gan, tas varētu būt. 

Pazīmes, kas liecina par 9.eneatipa klātbūtni šai tēlā:

Ārējās:

• smaids, atvērts un labvēlīgs skatiens;
  
• atvērta, atslābināta ķermeņa poza;
  
• vienkāršs, neuzkrītošs apģērbs;
  
• maiga, mierīga runa un balss.

Uzvedībā:

• neatlaidīga kādam citam dota solījuma īstenošana;
  
• labvēlīga, iecietīga attieksme pret citu cilvēku dīvainībām;
  
• līdzvērtīgu attiecību veidošana ar darbiniekiem;
  
• neatlaidīga vēlme izprast un pielāgoties citu vajadzībām;
  
• negatīvās ietekmes apzināšanās un vēlmes ar to neietekmēt citus;
  
• ticība citu spējām un talantiem.
• uzticēšanās.

Man šī filma ir radījusi Ziemassvētku noskaņu, lai arī tajā nebija nekā no šiem svētkiem. Ļoti iesaku to noskatīties. It sevišķi tiem, kuri jūt sevī pirmā eneatipa iezīmes. Kā arī tiem, kuri dzīvo ar pirmā eneatipa pārstāvjiem. Vai saskaras ar tiem. Un domā: "Ak, kungs, cik kaitinošs cilvēks!" Šī filma notiekti palīdzēs labāk saprast un pieņemt to, kā tas notiek. Un kā to labot. Kā padarīt dzīvi sev un apkārtējiem labāku.

Lai mums jauki Ziemassvētki!

p.s. Lūdzu neuztveriet šo rakstu kā vienīgo un pareizu skatījumu uz filmu un eneagrammu. Tās ir tikai manas pārdomas un sajūtas. Es nepretendēju uz pareizāko izpratni. Nebūt, nē! 

Iegādāties rakstā minētās filmas  angļu valodā var šeit:

  

Nopirkt grāmatas saistītas ar šo tēmu angļu valodā var šeit:

Iegādāties iespēju noskatīties filmu "Mērija Popinsa" tiešsaistē var šeit: