Turpinu dalīties ar saviem studiju darbiem. Šoreiz, rakstot studiju darbu, nolēmu apvienot nepieciešamo ar lietderīgo. Studiju uzdevuma ietvaros izpētīju to, kas ir aktuāli man pašai- par olnīcu vēzi, kortikosteroīdu lietošanu, bezmiegu un trauksmi un to, kā ar pēdējiem diviem tikt galā.
Kā tiek norādīts sistemātiskajā pārskatā (Watts et al., 2015), sievietes ar olnīcu vēzi, trauksmi piedzīvo
biežāk, ka pārējās sieviešu populācijas pārstāves. Trauksme un depresija tiek
piedzīvota ne tikai pirms, bet arī pēc ārstēšanas procesa un pašā ārstniecības
procesa laikā. Kāds cits pētījums norāda, ka vēža pacientu vidū, augstāki
distresa rādītāji ir pusmūža sievietēm (Bergerot et al., 2017). Kā norāda, Karlsone (Carlson, 2016), cilvēkiem, kuriem ir vēža diagnoze nākas pieņemt
fundamentālo nespēju kontrolēt vai mainīt slimības progresēšanas gaitu un šī ir
vieta, kur īpaši būtu noderīgas uz emocijām vērstas pieejas, kas ļauj pieņemt
nenoteiktību. Karlsone norāda, ka šādu efektu sniedz apzinātībā balstītas
intervences. Apzinātībā balstītas intervences ietver fokusētu klātbūtnes
pieredzi ar laipnu, zinātkāru un nenosodošu attieksmi. Viens no apzinātībā
balstīto intervenču pionieriem Kabats-Zins ir dokumentējis (Kabat-Zinn,
1990)
ilgnoturīgus rezultātus trauksmes mazināšanā. Sistemātiskajā pārskatā, kas
veikts 2009.gadā, tiek apstiprināts, ka apzinātībā balstītas intervences uzlabo
onkoloģisko slimību pacientu psihisko veselību (Ledesma & Kumano, 2009). Līdz ar
mobilo aplikāciju piedāvājuma paplašināšanos, ir pieejami arī apzinātībā
balstīti aplikāciju piedāvājumi, tostarp, tiek strādāts arī pie speciāli
onkoloģiskiem pacientiem veltītam aplikācijām (Huberty et al., 2020). Pētījumi
pierāda, ka apzinātībā balstītas aplikācijas palīdz uzlabot psihisko veselību (Stecher et al., 2021, Gál et al.,
2021, Strauss et al., 2014). Centra „Miervidi” speciālisti ir izveidojuši
apzinātībā balstītu aplikāciju latviešu valodā, kas ir pieejama bez maksas
latviešu valodā (Miervidi, 2021).
Attiecība uz kortikosteorīdu
lietošanu, gan klīniskie pētījumi (Cole, 2020), gan šādu
preparātu lietotāju diskusijas sociālajos tīklos (Patel et al., 2018) liecina, ka miega traucējumi ir
zināma šo preparātu lietošana blakusparādība. Tāpat tiek norādīts, ka
onkoloģisko diagnožu pacienti ar bezmiegu sastopas trīs reizes biežāk, kā
pārējā populācija (Zachariae et al.,
2018). Miegs ir
svarīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa un var ietekmēt ārstniecības un
atveseļošanās procesu, tāpēc ir svarīgi atrast veidu, kā nodrošināt tā
pietiekamu daudzumu. Lai arī nereti, miega problēmu risināšanai tiek izmantoti
medikamenti, ārstniecības procesā esošu onkoloģisku diagnožu pacientiem tos
rekomendē ar piesardzību, norādot, ka psiholoģiskais atbalsts arī ir pietiekami
efektīvs šīs problēmas risinājums (Davidson
et al., 2001). Ir atzīts, ka kognitīvi biheiviorālā
terapija ir efektīva gan īstermiņa, gan ilgtermiņa miega kvalitātes problēmu
gadījumos (NIH Consens and State Sci
Statements, 2005). Līdz ar mobilo aplikāciju attīstību, ir veikti pētījumi,
kas pierāda, ka miega kvalitāti ir iespējams uzlabot arī ar mobilās aplikācijas
palīdzību (Reilly
et al., 2021, Aji et al., 2021, Horsch et
al., 2017, Espie et al., 2012, Zachariae et al., 2018, Koffel et al., 2018).
Kā norāda Daniels,
kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz uzlabot onkoloģijas pacientu psihisko
veselību (Daniels,
2015) dažādos veidos, tostarp arī izmantojot digitālās tehnoloģijas. To
apstiprina arī cits pētījums, kur tiek apstiprināts, ka ar interneta
starpniecību nodrošināta kognitīvi-biheiviorāla terapija trauksmes mazināšanai
var būt tikpat efektīva, ka klātienē notiekošs process (Olthuis et al., 2016). Arī kognitīvi- biheivorālo terapija
trauksmes mazināšanai ir pieejama mobilo aplikāciju veidā, līdz ar to
popularitāti, pieaug arī pētījumos balstītu aplikāciju pieejamība, piem. tāda,
kā Sanvello (bij.Pacifica) (Moberg et
al., 2019).
Psiholoģiskā
atbalsts, pielietojot digitālās tehnoloģijas
Kopējais psiholoģiskā atbalsta ilgums sadarbībā ar psihologu: piecas nedēļas, tiekoties vienu reizi nedēļā un paralēli lietojot mobilo aplikācijas Insomnia Coach, Miervidi un Sanvello. Tiek norādīts, ka mobilo aplikāciju izmantošana var notikt paralēli psiholoģiskās palīdzības saņemšanai (Koffel et al., 2018). Tāpat šīs aplikācijas ir iespējams izmantot bez sadarbības ar psihologu.
Avoti
Aji, M., Glozier, N., Bartlett, D.,
Peters, D., Calvo, R. A., Zheng, Y., Grunstein, R., & Gordon, C. (2021). A
feasibility study of a mobile app to treat insomnia. Translational
behavioral medicine, 11(2), 604–612. https://doi.org/10.1093/tbm/ibaa019
Bergerot, C. D., Mitchell, H.-R.,
Ashing, K. T., & Kim, Y. (2017). A prospective study of changes in
anxiety, depression, and problems in living during chemotherapy treatments:
effects of age and gender. Supportive Care in Cancer, 25(6), 1897–1904. doi:10.1007/s00520-017-3596-9
Carlson, L. E. (2016). Mindfulness-based
interventions for coping with cancer. Annals of the New York Academy of
Sciences, 1373(1), 5–12. doi:10.1111/nyas.13029
Cillessen, L., Johannsen, M., Speckens,
A. E. M., & Zachariae, R. (2019). Mindfulness‐based interventions
for psychological and physical health outcomes in cancer patients and
‐survivors: a systematic review and meta‐analysis of randomized controlled
trials. Psycho-Oncology. doi:10.1002/pon.5214
Cole J. L. (2020). Steroid-Induced
Sleep Disturbance and Delirium: A Focused Review for Critically Ill
Patients. Federal practitioner : for the health care professionals of
the VA, DoD, and PHS, 37(6), 260–267.
Daniels S. (2015).
Cognitive Behavior Therapy for Patients With Cancer. Journal of the
advanced practitioner in oncology, 6(1), 54–56.
Davidson, J. R., Waisberg, J. L.,
Brundage, M. D., & MacLean, A. W. (2001). Nonpharmacologic group
treatment of insomnia: a preliminary study with cancer survivors.
Psycho-Oncology, 10(5), 389–397. doi:10.1002/pon.525
Espie, C. A., Kyle, S. D.,
Williams, C., Ong, J. C., Douglas, N. J., Hames, P., & Brown, J. S. (2012).
A randomized, placebo-controlled trial of online cognitive behavioral therapy
for chronic insomnia disorder delivered via an automated media-rich web
application. Sleep, 35(6), 769–781. https://doi.org/10.5665/sleep.1872
Gál, É., Ștefan, S., & Cristea,
I. A. (2021). The efficacy of mindfulness meditation apps in enhancing users'
well-being and mental health related outcomes: a meta-analysis of randomized
controlled trials. Journal of affective disorders, 279,
131–142. https://doi.org/10.1016/j.jad.2020.09.134
Horsch, C. H., Lancee, J., Griffioen-Both,
F., Spruit, S., Fitrianie, S., Neerincx, M. A., Beun, R. J., & Brinkman, W.
P. (2017). Mobile Phone-Delivered Cognitive Behavioral Therapy for Insomnia: A
Randomized Waitlist Controlled Trial. Journal of medical Internet
research, 19(4), e70. https://doi.org/10.2196/jmir.6524
Huberty, J., Puzia, M., Eckert, R.,
& Larkey, L. (2020). Cancer Patients' and Survivors' Perceptions of the
Calm App: Cross-Sectional Descriptive Study. JMIR cancer, 6(1),
e16926. https://doi.org/10.2196/16926
Kabat-Zinn, J. (1990). Full Catastrophe Living:
Using the Wisdom of Your Body and Mind to Face Stress, Pain, and Illness. New
York: Delacorte Press.
Koffel, E., Kuhn, E., Petsoulis,
N., Erbes, C. R., Anders, S., Hoffman, J. E., Ruzek, J. I., & Polusny, M.
A. (2018). A randomized controlled pilot study of CBT-I Coach: Feasibility,
acceptability, and potential impact of a mobile phone application for patients
in cognitive behavioral therapy for insomnia. Health informatics
journal, 24(1), 3–13. https://doi.org/10.1177/1460458216656472
Ledesma, D., & Kumano, H.
(2009). Mindfulness-based stress reduction and cancer: a meta-analysis.
Psycho-Oncology, 18(6), 571–579. doi:10.1002/pon.1400
Miervidi. (skatīts 14.12.2021) Meditācijas līdzsvarotai dzīvei. http://www.miervidi.lv/lat/mobila_lietotne_miervidi/par_projektu
Moberg, C., Niles, A., &
Beermann, D. (2019). Guided Self-Help Works: Randomized Waitlist Controlled
Trial of Pacifica, a Mobile App Integrating Cognitive Behavioral Therapy and
Mindfulness for Stress, Anxiety, and Depression. Journal of medical
Internet research, 21(6), e12556. https://doi.org/10.2196/12556
NIH State-of-the-Science Conference
Statement on manifestations and management of chronic insomnia in adults.
(2005). NIH consensus and state-of-the-science statements, 22(2),
1–30.
U.S. Department of Veteran Affairs.
(Retrieved 14.12.2021). Insomnia Coach
https://www.ptsd.va.gov/appvid/mobile/insomnia_coach.asp#
Olthuis, J. V., Watt, M. C.,
Bailey, K., Hayden, J. A., & Stewart, S. H. (2016). Therapist-supported
Internet cognitive behavioural therapy for anxiety disorders in adults. The
Cochrane database of systematic reviews, 3(3), CD011565. https://doi.org/10.1002/14651858.CD011565.pub2
Patel, R., Belousov, M., Jani, M.,
Dasgupta, N., Winokur, C., Nenadic, G., & Dixon, W. G. (2018). Frequent
discussion of insomnia and weight gain with glucocorticoid therapy: An analysis
of Twitter posts. NPJ digital medicine, 1, 20177. https://doi.org/10.1038/s41746-017-0007-z
Reilly, E. D.,
Robinson, S. A., Petrakis, B. A., Gardner, M. M., Wiener, R. S.,
Castaneda-Sceppa, C., & Quigley, K. S. (2021). Mobile Intervention to
Improve Sleep and Functional Health of Veterans With Insomnia: Randomized
Controlled Trial. JMIR formative research, 5(12),
e29573. https://doi.org/10.2196/29573
Stecher, C., Berardi, V., Fowers,
R., Christ, J., Chung, Y., & Huberty, J. (2021). Identifying App-Based
Meditation Habits and the Associated Mental Health Benefits: Longitudinal
Observational Study. Journal of medical Internet research, 23(11),
e27282. https://doi.org/10.2196/27282
Strauss, C., Cavanagh, K., Oliver,
A., & Pettman, D. (2014). Mindfulness-based interventions for people
diagnosed with a current episode of an anxiety or depressive disorder: a
meta-analysis of randomised controlled trials. PloS one, 9(4),
e96110. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0096110
Watts, S., Prescott,
P., Mason, J., McLeod, N., & Lewith, G. (2015). Depression and anxiety in
ovarian cancer: a systematic review and meta-analysis of prevalence
rates. BMJ open, 5(11), e007618. https://doi.org/10.1136/bmjopen-2015-007618
Zachariae, R., Amidi, A., Damholdt,
M. F., Clausen, C., Dahlgaard, J., Lord, H., Thorndike, F. P., &
Ritterband, L. M. (2018). Internet-Delivered Cognitive-Behavioral Therapy for
Insomnia in Breast Cancer Survivors: A Randomized Controlled Trial. Journal
of the National Cancer Institute, 110(8), 880–887.
https://doi.org/10.1093/jnci/djx293
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru