Trauksme, bezmiegs un olnīcu vēzis

      Turpinu dalīties ar saviem studiju darbiem. Šoreiz, rakstot studiju darbu, nolēmu apvienot nepieciešamo ar lietderīgo. Studiju uzdevuma ietvaros izpētīju to, kas ir aktuāli man pašai- par olnīcu vēzi, kortikosteroīdu lietošanu, bezmiegu un trauksmi un to, kā ar pēdējiem diviem tikt galā.

Kā tiek norādīts sistemātiskajā pārskatā (Watts et al., 2015), sievietes ar olnīcu vēzi, trauksmi piedzīvo biežāk, ka pārējās sieviešu populācijas pārstāves. Trauksme un depresija tiek piedzīvota ne tikai pirms, bet arī pēc ārstēšanas procesa un pašā ārstniecības procesa laikā. Kāds cits pētījums norāda, ka vēža pacientu vidū, augstāki distresa rādītāji ir pusmūža sievietēm (Bergerot et al., 2017).  Kā norāda, Karlsone (Carlson, 2016), cilvēkiem, kuriem ir vēža diagnoze nākas pieņemt fundamentālo nespēju kontrolēt vai mainīt slimības progresēšanas gaitu un šī ir vieta, kur īpaši būtu noderīgas uz emocijām vērstas pieejas, kas ļauj pieņemt nenoteiktību. Karlsone norāda, ka šādu efektu sniedz apzinātībā balstītas intervences. Apzinātībā balstītas intervences ietver fokusētu klātbūtnes pieredzi ar laipnu, zinātkāru un nenosodošu attieksmi. Viens no apzinātībā balstīto intervenču pionieriem Kabats-Zins ir dokumentējis (Kabat-Zinn, 1990) ilgnoturīgus rezultātus trauksmes mazināšanā. Sistemātiskajā pārskatā, kas veikts 2009.gadā, tiek apstiprināts, ka apzinātībā balstītas intervences uzlabo onkoloģisko slimību pacientu psihisko veselību (Ledesma & Kumano, 2009). Līdz ar mobilo aplikāciju piedāvājuma paplašināšanos, ir pieejami arī apzinātībā balstīti aplikāciju piedāvājumi, tostarp, tiek strādāts arī pie speciāli onkoloģiskiem pacientiem veltītam aplikācijām (Huberty et al., 2020). Pētījumi pierāda, ka apzinātībā balstītas aplikācijas palīdz uzlabot psihisko veselību (Stecher et al., 2021, Gál et al., 2021, Strauss et al., 2014).  Centra „Miervidi” speciālisti ir izveidojuši apzinātībā balstītu aplikāciju latviešu valodā, kas ir pieejama bez maksas latviešu valodā (Miervidi, 2021).

Attiecība uz kortikosteorīdu lietošanu, gan klīniskie pētījumi (Cole, 2020), gan šādu preparātu lietotāju diskusijas sociālajos tīklos (Patel et al., 2018) liecina, ka miega traucējumi ir zināma šo preparātu lietošana blakusparādība. Tāpat tiek norādīts, ka onkoloģisko diagnožu pacienti ar bezmiegu sastopas trīs reizes biežāk, kā pārējā populācija (Zachariae et al., 2018). Miegs ir svarīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa un var ietekmēt ārstniecības un atveseļošanās procesu, tāpēc ir svarīgi atrast veidu, kā nodrošināt tā pietiekamu daudzumu. Lai arī nereti, miega problēmu risināšanai tiek izmantoti medikamenti, ārstniecības procesā esošu onkoloģisku diagnožu pacientiem tos rekomendē ar piesardzību, norādot, ka psiholoģiskais atbalsts arī ir pietiekami efektīvs šīs problēmas risinājums (Davidson et al., 2001). Ir atzīts, ka kognitīvi biheiviorālā terapija ir efektīva gan īstermiņa, gan ilgtermiņa miega kvalitātes problēmu gadījumos (NIH Consens and State Sci Statements, 2005). Līdz ar mobilo aplikāciju attīstību, ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka miega kvalitāti ir iespējams uzlabot arī ar mobilās aplikācijas palīdzību (Reilly et al., 2021, Aji et al., 2021, Horsch et al., 2017, Espie et al., 2012, Zachariae et al., 2018, Koffel et al., 2018).

Kā norāda Daniels, kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz uzlabot onkoloģijas pacientu psihisko veselību (Daniels, 2015) dažādos veidos, tostarp arī izmantojot digitālās tehnoloģijas. To apstiprina arī cits pētījums, kur tiek apstiprināts, ka ar interneta starpniecību nodrošināta kognitīvi-biheiviorāla terapija trauksmes mazināšanai var būt tikpat efektīva, ka klātienē notiekošs process (Olthuis et al., 2016). Arī kognitīvi- biheivorālo terapija trauksmes mazināšanai ir pieejama mobilo aplikāciju veidā, līdz ar to popularitāti, pieaug arī pētījumos balstītu aplikāciju pieejamība, piem. tāda, kā Sanvello (bij.Pacifica)  (Moberg et al., 2019).

 

Psiholoģiskā atbalsts, pielietojot digitālās tehnoloģijas 

 

Kopējais psiholoģiskā atbalsta ilgums sadarbībā ar psihologu: piecas nedēļas, tiekoties vienu reizi nedēļā un paralēli lietojot mobilo aplikācijas Insomnia Coach, Miervidi  un Sanvello. Tiek norādīts, ka mobilo aplikāciju izmantošana var notikt paralēli psiholoģiskās palīdzības saņemšanai (Koffel et al., 2018). Tāpat šīs aplikācijas ir iespējams izmantot bez sadarbības ar psihologu.

Insomnia Coach (U.S. Department of  Veteran Affairs, 2021) ir kognitīvi biheivorālajā terapijā balstīta bezmaksas telefona aplikācija miega kvalitātes uzlabošanai angļu valodā. Tā ietver gan informāciju par miegu, gan padomus, gan atgādinājumus, kā arī iespēju uzturēt miega dienasgrāmatu un, bāzējoties iegūtajos datos, pēc vienas nedēļas iegūt atgriezenisko saiti par nepieciešamajiem uzvedības uzlabojumiem miega kvalitātes uzlabošanai. Pēc aplikācijā iekļautā treniņa plāna, to ir paredzēts lietot katru dienu piecu nedēļu periodā. Pēc šī perioda aplikāciju var turpināt izmantot, lai uzturētu miega paradumus.

        Sanvello ir viena no populārākajām psihisko veselību uzlabojošām mobilajām aplikācijām angļu valodā. Ir izpētīts, ka 30 dienu ilga aplikācijas izmantošana samazina trauksmes simptomus (Moberg et al., 2019). 

        Miervidi ir apzinātībā balstīta bezmaksas mobilā aplikācija latviešu valodā (Miervidi, 2021).

Avoti

 

Aji, M., Glozier, N., Bartlett, D., Peters, D., Calvo, R. A., Zheng, Y., Grunstein, R., & Gordon, C. (2021). A feasibility study of a mobile app to treat insomnia. Translational behavioral medicine, 11(2), 604–612. https://doi.org/10.1093/tbm/ibaa019

Bergerot, C. D., Mitchell, H.-R., Ashing, K. T., & Kim, Y. (2017). A prospective study of changes in anxiety, depression, and problems in living during chemotherapy treatments: effects of age and gender. Supportive Care in Cancer, 25(6), 1897–1904. doi:10.1007/s00520-017-3596-9 

Carlson, L. E. (2016). Mindfulness-based interventions for coping with cancer. Annals of the New York Academy of Sciences, 1373(1), 5–12. doi:10.1111/nyas.13029 

Cillessen, L., Johannsen, M., Speckens, A. E. M., & Zachariae, R. (2019). Mindfulness‐based interventions for psychological and physical health outcomes in cancer patients and ‐survivors: a systematic review and meta‐analysis of randomized controlled trials. Psycho-Oncology. doi:10.1002/pon.5214 

Cole J. L. (2020). Steroid-Induced Sleep Disturbance and Delirium: A Focused Review for Critically Ill Patients. Federal practitioner : for the health care professionals of the VA, DoD, and PHS, 37(6), 260–267.

Daniels S. (2015). Cognitive Behavior Therapy for Patients With Cancer. Journal of the advanced practitioner in oncology, 6(1), 54–56.

Davidson, J. R., Waisberg, J. L., Brundage, M. D., & MacLean, A. W. (2001). Nonpharmacologic group treatment of insomnia: a preliminary study with cancer survivors. Psycho-Oncology, 10(5), 389–397. doi:10.1002/pon.525 

Espie, C. A., Kyle, S. D., Williams, C., Ong, J. C., Douglas, N. J., Hames, P., & Brown, J. S. (2012). A randomized, placebo-controlled trial of online cognitive behavioral therapy for chronic insomnia disorder delivered via an automated media-rich web application. Sleep, 35(6), 769–781. https://doi.org/10.5665/sleep.1872

Gál, É., Ștefan, S., & Cristea, I. A. (2021). The efficacy of mindfulness meditation apps in enhancing users' well-being and mental health related outcomes: a meta-analysis of randomized controlled trials. Journal of affective disorders, 279, 131–142. https://doi.org/10.1016/j.jad.2020.09.134

Horsch, C. H., Lancee, J., Griffioen-Both, F., Spruit, S., Fitrianie, S., Neerincx, M. A., Beun, R. J., & Brinkman, W. P. (2017). Mobile Phone-Delivered Cognitive Behavioral Therapy for Insomnia: A Randomized Waitlist Controlled Trial. Journal of medical Internet research, 19(4), e70. https://doi.org/10.2196/jmir.6524

Huberty, J., Puzia, M., Eckert, R., & Larkey, L. (2020). Cancer Patients' and Survivors' Perceptions of the Calm App: Cross-Sectional Descriptive Study. JMIR cancer, 6(1), e16926. https://doi.org/10.2196/16926

Kabat-Zinn, J. (1990). Full Catastrophe Living: Using the Wisdom of Your Body and Mind to Face Stress, Pain, and Illness. New York: Delacorte Press.

Koffel, E., Kuhn, E., Petsoulis, N., Erbes, C. R., Anders, S., Hoffman, J. E., Ruzek, J. I., & Polusny, M. A. (2018). A randomized controlled pilot study of CBT-I Coach: Feasibility, acceptability, and potential impact of a mobile phone application for patients in cognitive behavioral therapy for insomnia. Health informatics journal, 24(1), 3–13. https://doi.org/10.1177/1460458216656472

Ledesma, D., & Kumano, H. (2009). Mindfulness-based stress reduction and cancer: a meta-analysis. Psycho-Oncology, 18(6), 571–579. doi:10.1002/pon.1400 

Miervidi. (skatīts 14.12.2021) Meditācijas līdzsvarotai dzīvei. http://www.miervidi.lv/lat/mobila_lietotne_miervidi/par_projektu

Moberg, C., Niles, A., & Beermann, D. (2019). Guided Self-Help Works: Randomized Waitlist Controlled Trial of Pacifica, a Mobile App Integrating Cognitive Behavioral Therapy and Mindfulness for Stress, Anxiety, and Depression. Journal of medical Internet research, 21(6), e12556. https://doi.org/10.2196/12556

NIH State-of-the-Science Conference Statement on manifestations and management of chronic insomnia in adults. (2005). NIH consensus and state-of-the-science statements, 22(2), 1–30.

U.S. Department of  Veteran Affairs. (Retrieved 14.12.2021). Insomnia Coach https://www.ptsd.va.gov/appvid/mobile/insomnia_coach.asp#

Olthuis, J. V., Watt, M. C., Bailey, K., Hayden, J. A., & Stewart, S. H. (2016). Therapist-supported Internet cognitive behavioural therapy for anxiety disorders in adults. The Cochrane database of systematic reviews, 3(3), CD011565. https://doi.org/10.1002/14651858.CD011565.pub2

Patel, R., Belousov, M., Jani, M., Dasgupta, N., Winokur, C., Nenadic, G., & Dixon, W. G. (2018). Frequent discussion of insomnia and weight gain with glucocorticoid therapy: An analysis of Twitter posts. NPJ digital medicine, 1, 20177. https://doi.org/10.1038/s41746-017-0007-z

Reilly, E. D., Robinson, S. A., Petrakis, B. A., Gardner, M. M., Wiener, R. S., Castaneda-Sceppa, C., & Quigley, K. S. (2021). Mobile Intervention to Improve Sleep and Functional Health of Veterans With Insomnia: Randomized Controlled Trial. JMIR formative research, 5(12), e29573. https://doi.org/10.2196/29573

Stecher, C., Berardi, V., Fowers, R., Christ, J., Chung, Y., & Huberty, J. (2021). Identifying App-Based Meditation Habits and the Associated Mental Health Benefits: Longitudinal Observational Study. Journal of medical Internet research, 23(11), e27282. https://doi.org/10.2196/27282

Strauss, C., Cavanagh, K., Oliver, A., & Pettman, D. (2014). Mindfulness-based interventions for people diagnosed with a current episode of an anxiety or depressive disorder: a meta-analysis of randomised controlled trials. PloS one, 9(4), e96110. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0096110

Watts, S., Prescott, P., Mason, J., McLeod, N., & Lewith, G. (2015). Depression and anxiety in ovarian cancer: a systematic review and meta-analysis of prevalence rates. BMJ open, 5(11), e007618. https://doi.org/10.1136/bmjopen-2015-007618

Zachariae, R., Amidi, A., Damholdt, M. F., Clausen, C., Dahlgaard, J., Lord, H., Thorndike, F. P., & Ritterband, L. M. (2018). Internet-Delivered Cognitive-Behavioral Therapy for Insomnia in Breast Cancer Survivors: A Randomized Controlled Trial. Journal of the National Cancer Institute, 110(8), 880–887. https://doi.org/10.1093/jnci/djx293

 

 

Gads ir balts no abiem galiem

 ...un pa vidu zaļš. Jā, zaļš gan. Nebūtu domājusi, ka tas zaļums būs iekš koridora. Nu, bet, ok. Kā ir tā ir. Gada pēdējā darba diena un gada pēdējā iespēja apkopot pieredzēto. Gada secinājumi:

-nav vērts no cilvēkiem gaidīt to, ko viņi nespēj dot. Gan jau ka zināt, ka ābelēs čiekuri neaug un aitām kucēni nedzimst. Nē. Un tieši tāpat nav vērts gaidīt empātiju no cilvēkiem, kuri nav ar šo prasmi piedzimuši vai gadu gaitā attīstījuši. Skarbi, ja tie ir tuvinieki. Neko darīt. "Smile&wave", kā reiz ieteica man kāda tiešām empātiska paziņa, uzklausot manu sāpi.

-vēzītis ir daudz "godājamāka" kaite sabiedrībā kā laimborelioze. Dīvaini rīkot šādas sacensības. Bet, ir kā ir. Uz savas ādas piedzīvots. Laimborelioze bieži vien tiek uztverta kā iedomu kaite, vai "man bija un es ar antibiotikām izārstējos, ko čīksti", bet vēzītis ir "ak, vai, ak vai, nabadzīte". Lai gan subjektīvi mana fiziskā pašsajūta ir bijusi daudz sliktāka ērču kaites, nekā otra daudzkāju radījuma dēļ. Par psihisko gan vēl varētu pastrīdēties. Šoks, bailes, izmisums utml....Šo pieredžu buķeti mani bagātīgāk ir nācies piedzīvot tieši otrajā gadījumā. Un tieši vēzīša dēļ esmu atgriezusies terapijā. Tiesa, pie cita speciālista. Daudz apzinātāk formulējot savas vajadzības. Un daudz apzinātāk prasot to, ko vēlos saņemt. Varbūt tas tad arī ir tas lielākais mans šī gada ieguvums.

Apzināti formulēt, ko vēlos. Un darīt visu, lai to saņemtu. Starp citu, tieši tā to dara kouči. Ironiski, jo pati jau ar koučingu nodarbojos gadus 12. Pirmo reizi šo pieeju izmantoju, apsverot, kāda man palīdzība un atbalsts būtu nepieciešams. Līdz šim manu mērķu klāstā nozīmīgu vietu ieņēma tas, kā pēc iespējas plašāk sniegt atbalstu citiem. Hā. No sava eneatipa neizbēgsi. Būs vien jāstrādā ar to, no kā centies izbēgt. Smile&wave :). 

Lai zaļais mums visiem jaunajā gadā saistās ar atdzimšanu!

Keep going.

Ko ārsti Tev nestāsta

 .....to Tu visu sameklē internetā. Vai arī nesameklē. Un nezini. Tā, piemēram, šodien es uzzināju, ka kompjūtertomogrāfija nozīmē katetrs vēnā un vismaz uz 2h. Nav jau mega noderīga zināšana, bet, nu, tomēr. Vēl es uzzināju, bet, to gan vizītes laikā pie dakteres, ka pēc operācijas slimības lapa būs 1,5 mēnesi, bet pēc tam vēl uz pusgadu. Es atteicu, ka slimības lapas īsti mani neskar, jo strādāju no mājām. Daktere neko neteica. Ok. Saprotu, ka to, kas man ir un ko ar to darīs, arī uzzināšu tikai uz vietas, vai arī no interneta. Nav pat īstas skaidrības, ko jautāt. Kas man ir jāzin? 

Trauksme jau vairs nav tikai trauksmīte. Nu, jau arī uzraudu. Acīmredzot esmu nākamajā fāzē. Noliegums tā vairs neizskatās.

Turpinu sevi pētīt.

Aicinājums dalībai pētījumā par psiholoģiskās palīdzības meklēšanu un psiholoģisko distresu

Skenējams aptaujas kods

Īsumā, ja esi:

• izglītības, veselības aprūpes vai mazumtirdzniecības jomā strādājoša sieviete;
• Tev ir pirmsskolas vecuma bērns:
• Tu vari atlicināt 10 minūtes sava laika aptaujas par psiholoģiskās palīdzības meklēšanu un psiholoģisko distresu aizpildei,

lūdzu, izdari to! Saite uz aptauju: https://survey.questionstar.ru/7a66cb96

Pieklājīgi, bet garāk šeit:

Sveicināti!

Esmu Inta Santa, RSU profesionālās maģistra studiju programmas „Veselības psiholoģija” studente. Sava maģistra darba ietvaros līdz 2021.gada oktobra beigām veicu pētījumu par psiholoģiskās palīdzības meklēšanu un psiholoģisko distresu strādājošu sieviešu ar pirmsskolas vecuma bērniem auditorijā nenoteiktības apstākļos.

Bāzējoties jau uz iepriekš publicētiem pētījumiem un, lai iegūtu plašāku un dziļāku priekšstatu par šīs tēmas aktualitāti Latvijā, aicinu aptaujā piedalīties pilsētās dzīvojošas, izglītības, veselības vai mazumtirdzniecības jomās strādājošas vidējā līmeņa vadītājas vai augstākā līmeņa speciālistes ar vismaz vienu pirmsskolas vecuma bērnu. 

Aptaujai ir divas kārtas: pirmā kārta ir aptuveni 10 minūtēs attālināti aizpildāma aptauja, otrā kārta ir aptuveni stundu gara attālināta tiešsaistes intervija. Dalībai otrajā kārtā tiks atlasītas 8-10 dalībnieces no tām pirmās kārtas aptaujas dalībniecēm, kuras būs izrādījušas gatavību un norādījušas savu e-pasta adresi saziņai.

Dalība šai aptaujā ir brīvprātīga un par to nav paredzēta atlīdzība. Jūsu dalība šīs aptaujas pirmajā kārtā palīdzēs iegūt plašāku priekšstatu par attieksmi pret psiholoģiskās palīdzības meklēšanu un to ietekmējošajiem faktoriem tādos nenoteiktības apstākļos, kādus šobrīd piedzīvojam pandēmijas dēļ. Savukārt dalība šīs aptaujas otrajā kārtā palīdzēs padziļināt priekštatu par šiem faktoriem un to, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami šai jomā.

Abas aptaujas kārtas veicot, tiks ievērota un nodrošināta dalībnieču konfidencialitāte atbilstošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai  (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu  95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Iegūto datu apstrādē un uzglabāšanā tiks ievērota pilnīga konfidencialitāte, tie tiks šifrēti un izmantoti tikai apkopotā veidā, lai gūtu priekšstatu par pētījuma tēmu. 

Piedalīšanās aptaujā ir brīvprātīga un jums ir tiesības pārtraukt dalību šai aptaujā jebkurā mirklī, tādā gadījumā jūsu dati un jebkura jūs identificējoša informācija tiks iznīcināta. Aptaujas aizpildīšana un iesniegšana apliecina, ka esat iepazinusies ar visu informāciju par šo aptauju un piekritusi piedalīties tajā.

Ja jums ir jebkādi jautājumi par šo aptauju vai vēlaties pārtraukt dalību tajā, lūdzu kontaktēties ar šīs aptaujas veicēju- Intu Santu (048089@rsu.edu.lv, tālr. 29121884).

Paldies par sadarbību!

Saite uz aptauju: https://survey.questionstar.ru/7a66cb96

Trauksmes norakstīšana

 Pēc pirmās vizītes, kurā dzirdēju uz sevi attiecinātus vārdus "zaļais koridors", pieņēmu lēmumu savas bailes un raizes norakstīt nost. Lai nebūtu jābaidas kopā ar kādu vai par kādu. Šodien kā reiz ir atkal reize, kad trauksmīte tracina. Nevaru neievērot nespēku. Nevaru neievērot paaugstināto temperatūru.Nevaru neievērot sāpošās locītavas un dīvaino sajūtu vēderā. Galu galā nevaru neievērot to, ka mani viss tracina. Vienīgais, ko patiešām gribas, ir ieritināties kādā lielā, lielā azotē un aizmigt. Tā silti, maigi un droši. 

Saprotu, ka ilgi tā nevarēšu turpināt, būs vien jāskata pēc kāda ārēja resursa. Cik sapratu, tad onkoloģisko diagnožu pacientiem psiholoģiskā palīdzība ir pieejama. Bet man vēl nav diagnozes. Nu, varbūt jau ir. Bet varbūt arī nē. Es taču nezinu, ko man pateiks daktere pēc nedēļas un kas uzrādīsies izmeklējumā, kuru it kā Liepājas slimnīcā neveic, tomēr Kuldīgas daktere teica, ka uz Kuldīgu, Ventspili vai Rīgu nav vērts gaidīt, ka ātrāk tomēr būs zaļais koridors Liepājā. Jā, vizīte pie dakteres Liepājā ir mēnesi ātrāk, kā Ventspils pieraksts uz izmeklējumu. Bet...vai vizītes laikā Liepājā man veiks to izmeklējumu, uz kuru mani nosūtīja Kuldīgas daktere? Kad zvanīju iepriekš, man teica, ka tur tādus izmeklējumus neveic. Tamdēļ neatsaku iepriekš rezervētos laikus Ventspilī un Kuldīgā. Muļķīgi. Ja nu kādam tos vajag. Labi. Nāks laiks un zināšu. Varbūt ne visu. Bet, gan jau kaut ko no tā, kas mani sagaida nākotnē un kur es varētu saņemt psiholoģisko palīdzību. Trauksmīte tracina. 

Šī brīža uzdevums ir nodzīvot šo nedēļu. Un tā tik turpināt. Un, kas zin, varbūt viss tas ir tikai sapnis, vai kāda kļūda. Dzīvē taču visādi var gadīties.

Aizvien nolieguma fāzē. Mīļi.

Zvans no zaļā koridora

Šorīt saņēmu zvanu. No zaļā koridora koordinatores. Kundze apjautājās vai jau gadījumā neesmu kaut kur pierakstīta. Pārsteigta atbildu, ka man tika teikts gaidīt zvanu un šis tad arī ir tas zvans, ko esmu sagaidījusi. Gaidīju nedēļu. Daktere teica, ka varētu būt jāgaida divas. Ok, tad jau esmu iekļāvusies. Mana vizīte pie onkoloģes noteikta vēl pēc divām nedēļām. Atkal jāgaida. Koordinatore minēja, ka cerējusi, ka augustā kāds laiks  atbrīvosies. Bet, nē. Ātrākais ir septembrī. Līdzi esot jāņem nosutījums, USG, nu tas, kurš dakterei nav paticis, pase un 4 eur. Jāierodas krietni ātrāk, jo būs jāpilda reģistratūrā formalitātes. Labi, ka pabrīdināja, citādi, zinot mani, es varētu mieriņā visu nokavēt. Mieriņš, tas ir tas, kā man pietrūkst. Fona trauksme pazūd tikai no sirds nododoties darbam. Kad esmu koncentrējusies uz klientu, tad aizmirstu par sevi. Pēc tam gan esmu kā izžmiegta ērkšķoga. Jāpaguļ. Gulēšanas vietā der arī ass ēdiens. Ieēdu kārtīgi assssu ugunsmaltīti un varu funkcionēt vēl kādu laiku. Cik labi, ka man ir tādi kolēģi, kuri dalās savos life hack, kā apmānīt ķermeni! Ļoti noderīgi. Rekomendēju Facebook piesekot dr.Laila Jemberga, viņa dalās ar tiešam pārsteidzošām aktivitātēm, kas palīdz sadzīvot ar ķermeni dažādās situācijās. 

Bailīties, kuras mēģinu norakstīt nost šai ierakstu sērijā, tepat vien ir. Un arī trauksmīte, ar kuram mēģinu sadzīvot. Aizvien noliegšanas fāzē kopš augusta sākuma, kad pirmo reizi dzirdēju pieminam šo visādi citādi cerīga krāsa nodēvēto koridoru. Cik gan tomēr mana psihe ir normāla ;)

Nosūtījums

 Šodien sarunāta vizīte. Daktere teica: "Jūs taču varat arī darba laikā? Atbrauciet. Man kabinets nebūs vajadzīgs. Tad būs analīžu rezultāti un es varēšu pazvanīt uz zaļo koridoru." Ok. Analīžu rezultāti ir. Ierodos reģistratūrā un saku: "Man šodien pie dakteres". Man atbild: "Neko nezinu. Šodien kabinetā pieņem cita daktere. Zvaniet savējai." Apmulstu. Telefona numura man nav. Šī bija pirmā vizīte pie viņas, jo iepriekšējā daktere bija pirms gada mirusi, vajadzēja meklēt jaunu. Labi. Aizeju uz kabinetu, tur arī apstiprina, ka viņa šodien nepieņem. Bet es lēnām apdomāju, ka varbūt daktere ir domājusi, ka man jāmeklē viņa nodaļā. Sameklēju nodaļu. Esot izgājusi. Gaidu. Un domāju, kamdēļ tik vienkāršas lietas sarežģās. Šķiet, dakterei ir bijis kāds iekšējais monologs, kur tikai daļu viņa atspoguļojusi man. Noteikti satraukums. Ok. Pēkšņi blakus izdzirdu: "Ko mēs runājām par šodienu? Es vairs neatceros." Paceļu acis un redzu dakteri. :) Atsaku, ka kaut kas bija par analīžu rezultātiem, zaļo koridoru un kabineta nevajadzēšanu. "Ak, labi. Es aiziešu pakaļ analīzēm, " atsaka daktere un jau gatavojas kur doties. "Man ir līdzi," es saku un velku ārā izdruku. Daktere apskata, ieved mani kabinetā, un jautā par iespējāmiem izmeklējuma laikiem. Atsaku, ka ātrākais esot pieejams pēc gandrīz 2 mēnešiem. "Nu, ja, tā jau es domāju, tad zvanīšu un pieteikšu jūs zaļajam koridoram. Liepājā, vai ne?" Piekrītoši pamāju: "Jā, tas tuvāk." Daktere sazvana nosauc nepieciešamo informāciju un saka: "Tagad, redzot nepazīstamu numuru, celiet to". Prasu:"Kas tālāk?" Viņa atsaka, ka tad jau pēcāk varēšu pieteikties pie viņas, kad vajadzēs. Kādā mirklī pieķeru sevi pie domas: "Bet, ja nu nevajadzēs?"

Zinu, ka nosūtījumā zem cipariņiem slēpjas diagnoze. Bet bail to meklēt klasifikatorā. It kā tas ko mainītu.

Aizvien nolieguma fāzē.

Audzēja marķieri

To, ka tās ir analīzes, lai noteiktu audzēja marķierus, uzzināju, saņemot apmaksas atteikumu no apdrošinātājiem. Nē, šis pakalpojums neesot iekļauts polisē. Ok. Nebija jau nemaz tik dārgs. Tomēr izlasīt vārdus "audzēja marķieri" bija vēl stindzinošāk  kā dzirdēt dakteres vārdus "zaļais koridors". Nu, labi. Esmu pieradusi, ka dakteri skopi dalās ar info. Un kopš studiju gada RSU, saprotu viņus daudz labāk. Tomēr tas, ka visu saprotu, nemazina manu baidīšanos. Nē, panikas nav. Tikai plikas bailes. Un neziņa, ko uzrādīs šie marķieri. Baidos, baidos un tad atceros, ka es taču vairāk kā gadu ārstēju hronisku laimboreliozi ar apiterapiju. Un vēl atceros, ka bišu inde palīdz cīnīties ar vēzi. Ienirstu pētījumos- jā, pēdējais ir par cīņu ar krūts vēzi. Hei, tad jau man ir labs ārstēšanās handikaps! Un nomierinos. Pilnīgi fiziski jūtu, kā ķermenī ielīst smags un silts miers. 

Beidzot dienas beigās atnāk ziņa. Analīžu rezultāti. Sarkani un zili pasvītroti. Risks 81,9%. Kājas ietrīcas. Un roka uzspiež telefonā visloģiskākās draudzenes vārdu. Neatbild. Miers. Jāsavācas, es tak apņēmos nevienu neievilkt savās bailēs. Atceros par bitēm, ieritinos krēslā un rakstu bailes nost. Galu galā 18.1% arī ir kaut kas. Tad tik jāturpina. Mierīgi.

Rutīnas vizīte

Drusku bail. Vakar pirmo reizi dzirdēju: "Sūtīšu jūs uz zaļo koridoru". Nav tā, ka nebūtu to dzirdējusi, bet attiecināt to uz sevi  laikam tomēr ir kas cits.

Tas notika rutīnas vizītes laikā. Ikgadējā "tehniskā apskate". Daktere, skatoties ekrānā, apklusa un pēc kāda mirkļa klusi noteica: "Labā olnīca". Pēc tam ilgi neko neteica, bet mērīja ekrānā redzamo un galu galā satraukti secināja: "Man nepatīk, tas ko redzu". Jautāju, vai būs vēl kas jāpapēta, viņa atteica: "Jā, bet, ja uz izmeklējumu būs jāgaida, tad uz zaļo koridoru sūtīšu bez tiem". Ok. Tā es šo vārdu savienojumu izdzirdēju pirmo reizi. Tālāk saņēmu čupiņu ar nosūtījumiem un vizītes pierakstu pēc 4 dienām. Klausījos visu, ko saka daktere un funktierēju par to, cik mierīgi visu uzklausu. Jokoju. Un satraucos par to, ka mans svars ir par 6 kg vairāk, kā man šķita. Sievišķīgi. Pasmaidu. Samaksāju par vizīti un dodos uz auto. Vēl pusstunda ceļā, varēšu apdomāt to, kas nupat noticis. Atceros visu, ko studijās esmu mācījusies un pasmaidu. Esmu pirmajā fāzē- neticu, ka tas kaut kā attiecas uz mani. Ok. Tātad tas ir absulūti normāli. Psihei. Tuvojoties mājām, uz pelēko mākoņu fona ieraugu pelēku gaisa balonu. Pasmaidu. Melnbaltā fotogrāfija. Dzīve apstājusies? Nē. Es vēl aizvien esmu kustībā. Tikai drusku nobijusies. Domāju, ko nu darīt. Kādam stāstīt? Kādu baidīt? Hmm. Un tad baidīties kopā ar kādu? Nē, kamēr vēl viss ir stadijā, kurā neticu, bet tikai baidos, pabūšu ar tām bailēm vienpatībā. Tomēr, apzinos, ka kaut ko ar to visu tomēr vajadzētu darīt. Domāju, domāju un saprotu, ka man tak ir pārmaiņām veltīts blogs. Tas būtu visekoloģiskāk- rakstīt visu nost. To tad arī daru. Ar skatu uz priekšu. Es mainos.

Uz risinājumu vērstā īsā terapija

Pieejas galvenie pārstāvji un pamata pieņēmumi

 

Uz risinājumu vērstās īsās terapijas (Solution-Focused Brief Therapy -SFBT) pionieri bija ģimenes terapeiti Stīvs de Šazers (Steve de Shazer) un Inso Kima Berga (Insoo Kim Berg), kuri kā pāris darbojoties kopā ar kolēģiem Īsās ģimenes terapijas centrā (Brief Family Therapy Center) Milvokī (Viskonsīnas štatā, ASV) pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā  astoņu gadu laikā  (no 1978. līdz 1985.gadam) izveidoja šo pieeju (Visser, 2013). Komandā bija vairāki dalībnieki, to skaitā Eva Lipčika (Eve Lipchik), Skots Miller (Scott Miller) un Mišele Vienere-Deivisa (Michele Weiner-Davis).

Terapijas izveides sākums bija bez teorijas.  Sākumā tika meklēts tas, kas strādā terapijā. Uzsākot darbu ar klientiem, izmantojot tradicionālās terapijas metodes, tika atmesti elements pēc elementa un vērots, kā tas ietekmē klientu rezultātus. Tika atklāts, ka nav nepieciešamības iedziļināties problēmas cēloņos, ne vienmēr problēmas izpēte sniedz risinājumu, līdz ar to to var izņemt no terapijas un tas neatstāj negatīvu ietekmi uz klienta rezultātiem. Risinājumam nav jābūt cieši saistītam ar problēmu, lai tas būtu efektīvs. Darbā ar klientiem tika meklētas unikālas situācijas, kas strādā, kas izdodas un ko klients atzīst par noderīgu, nevis tas, kas nestrādā. Tika meklētas intervences, kuras palīdz klientiem pēc iespējas skaidrāk formulēt vēlamo, kā klientiem kļūt pārliecinātākiem savās spējās un kā identificēt soļus, kuri tiem veicami. Tādējādi darbs tika bāzēts drīzāk uz resursiem un spēcīgajām pusēm, nevis uz nepilnību labošanu. Tāpat tika atklāts, ka tas, kas strādā vienam, nestrādā labi citam, no kā tika secināts, cik svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā klienti reaģē uz visu, kas notiek sadarbības laikā (Visser, 2013).

Galvenais šīs teorijas pieņēmums ir tas, ka klients jau zin, kas viņam ir nepieciešams, lai atrisinātu savas sūdzības (Goldenberg & Goldenberg, 2013).

 

Terapijas mērķi

 

    Šīs pieejas galvenais mērķis ir palīdzēt klientam uzsākt risinājuma procesu (Goldenberg & Goldenberg, 2013).

 

Galvenie jēdzieni, intervences, tehnikas un to skaidrojums

 

Tā, kā klientam ir būtiska loma šai terapijā, tad ir izdalīti 3 klientu tipi- apmeklētāji, sūdzībnieki un klienti (visitors, complainers, and customers)- jēdzieni, kurus ieviesa de Šazers, lai raksturotu klientu tipus, norādot, ka reāls darbs uzreiz iespējams tikai ar klientiem (de Shazer,1988). Apmeklētāji ir ieradušies saskaņā ar rekomendāciju un nav gatavi sadarbībai. Sūdzībnieki vēlas izsūdzēt visas savas bēdas, nevēloties neko darīt, lai ko mainītu, viņi pat neredz saistību starp savu situāciju un savu uzvedību.   Tomēr, gan apmeklētāji, gan sūdzībnieki var ar laiku kļūt par klientiem. (Goldenberg & Goldenberg, 2013).

Galvenais konstrukts šajā terapijā ir saistīts ar skatu uz risinājumu- risinājuma saruna (solution talk), tas ir tad, kad terapeits un klients diskutē par iespējamiem risinājumiem, tādējādi veidojot uzskatu, ka tas (risinājums) ir iespējams (Berg & de Shazer,  1993, 9.lpp.). Tam atbalstoša ir ideja par pašpiepildošo paredzējumu jeb paredzēšanas uzdevums (the prediction task),kas ietver domu, ka tas, ko mēs vēlamies notiekam, mēdz notikt, tiklīdz tā īstenošanas process tiek iekustināts (de Shazer,1988).  

Tomēr galvenie uz risinājumu vērstās īsās terpijas jēdzieni ir saistīti ar intervencēm un tehnikām.  Šajā pieejā galvenais uzsvars tiek likts uz vēlamās nākotnes noskaidrošanu un uz ceļa meklēšanu, kā to sasniegt. Vēlamais rezultāts tiek sasniegts, noformulējot mērķi un apvienojot to ar klienta radītiem risinājumiem   (Bannink, 2006, 13. lpp.).

Ierasti šo pieeju saista ar 3 galveniem jautājumu veidiem. Pirmais  un populārākais ir brīnuma jautājums (the miracle question) (de Shazer, 1988, de Shazer, 1991, 113.lpp., de Shazer, 1994), kas palīdz formulēt vēlamā rezultāta tēlu, jo labi noformulēti mērķi (well-formed goals) ir lielisks pārmaiņu sākums (de Shazer, 1991). Otrais ir jautājums par izņēmumiem, jeb izņēmumu koncepts (concept of exceptions) (Molnar & de Shazer, 1987), kas ietver izpēti, par tām reizēm, kad ir bijis citādāk- kad kaut kas ir izdevies, kad ir izdevies kaut ko sasniegt, kad problēma nav traucējusi. Tiek uzskatīts, ka šie momenti ir tie, kas palīdz atrast risinājumu klienta problēmai. Tad, kad terapeits, vai klients atrod kaut ko, kas izskatās strādājam, tad tas tiek izrunāts un izmēģināts atkārtoti (Visser, 2013). Trešais ir progresa skalas jautājums (the scaling question) (de Shazer & Kral, 1986, Berg & de Shazer, 1993, 10.lpp.), kas ļauj novērtēt klientam pašam esošo stāvokli attiecībā pret vēlamo un apzināties nākamo mazo soļu vērtību pārmaiņu radīšanā.

Tāpat būtiska vieta ir klienta starpsesiju uzdevumiem. Pirmais ir lūgums ievērot to, kas kas no tā, kas jau notiek viņa dzīvē tagad, būtu tāds, ko klients vēlētos redzēt turpināmies arī uz priekšu, jeb jautājums par turpināšanos (the continuation question) (de Shazer & Molnar, 1984, 298.lpp.).  Otrais ir lūgums mainīt uzvedību, aizstājot esošo uzvedību ar kādu citu (do something different) (de Shazer & Molnar, 1984, 298.lpp.), iedrošinot klientu rīkoties konstruktīvāk un efektīvāk, risinot savu jautājumu. Svarīgi šajā sarunas brīdī lietot vārdu „kad”, vārda „ja” vietā. Trešais ir lūgums izvērtēt gadījumus, kad ir izdevies pārvarēt kādu līdz šim esošu destruktīvu uzvedību jeb pārvarēšanas uzdevums (overcoming-the-urge task)   (de Shazer & Molnar, 1984, 298.lpp.), tādējādi palīdzot klientam atklāt efektīvus veidus, kas strādā un izvairīties no destruktīvajiem uzvedības paradumiem.

Populāri jēdzieni ir saistīti arī ar intervencēm, kas vērstas uz klientu pašapziņas celšanu. Tā, piemēram, lūgums klientam jau pirmajā sesijā atrast tās izmaiņas, kas ar viņu notikušas jau pirms pirmās tikšanās reizies (pre-session change), bāzējoties empīriskos pētījumos, ka šādas izmaiņas klientu dzīvēs mēdz notikt starplaikā starp pieteikšanos vizītei un vizīti (Weiner-Davis et al.,1987). Saskaroties ar klienta izmisumu par sasniegumu trūkumu, tiek piedāvāts izvērtēt to, kas jau ir sasniegts, jeb stabilitātes pārdēvēšana par pārmaiņām (redefinition of stability as change) (de Shazer & Molnar, 1984, 303.lpp.), tādējādi norādot uz klienta spējām noturēties un nekrist vēl dziļāk problēmā. Līdzīgu efektu sniedz arī pārvarēšanas/ tikšanas galā jautājums (the coping question) (Lipchik, 1988) palīdz klientam apzināties savas spējas reizēs, kad šķietami to nav, lūdzot tiem apzināties, kas palīdz viņiem būt tur, kur viņi ir un ne sliktāk. Plašu popularitāti ir ieguvis- kas ir uzlabojies- jautājums (what’s better question) (de Shazer, 1986), kurš regulāri tiek uzdots, sākoties otrajai un katrai nākamai sesiju, lai palīdzētu klientam apzināties savu progresu un to, kas strādā viņa gadījumā. Tāpat klietnu pašapziņas celšanā noderīgi ir terapeita izteiktie netiešie komplimenti (indirect compliments) (Berg, 1994), fokusējoties uz klienta spēcīgajām pusēm vai pagātnes pieredzi, un refreimings (reframing) (de Shazer, 1988), kas ļauj klientam saskatīt destruktīvās uzvedības pozitīvos nodomus, parādot to vērtību noteiktā laikā un vietā.

 

 

Terapeita loma procesā

 

Tā, kā klients pats zin labāko risinājumu savai situācijai,  tad terapeita uzdevums ir izveidot jaunu jau esošo zināšanu pielietojumu, palīdzot klientam saredzēt lietas citādāk un mainot tā kognitīvo attieksmi (Goldenberg & Goldenberg, 2013). De Šazers redzēja savu lomu, kā „roka uz pleca” klientam (Visser, 2013) norādot, ka uz terapiju ir jāskatās kā uz sadarbības procesu starp terapeitu un klientu. Līdzīgu skatu pauž arī citi SFBT praktizētāji, dēvējot terapiju par vadīšanu, esot vienu soli aiz muguras (leading from one step behind) (Cantwell & Holmes, 1994).

Tādējādi terapeita uzdevums ir ieklausīties klientā (listening with a constructive ear) (Lipchik, 1988) un uzdot uz risinājumu vērstus jautājumus, savukārt klienta uzdevums ir veidot savu vēlamo nākotni. Terapeitam ir jāprot veidot tāds dialoga pamats, kas rada pārmaiņu gaidas (creating an expectation of change) (de Shazer, 1985), palīdzot klientam apjaust, pārmaiņu ir neizbēgamību (change is inevitable) (Goldenberg & Goldenberg, 2013). Tam palīdz nezināšanas attieksme (attitude of not-knowing) (Anderson & Goolishian, 1992), ļaujot terapeitam būt atvērtam tam, kas notiek ar klientu, nevis pārbaudot savus pieņēmums par to, kas notiek ar klientu. Tāpat tas ļauj klientam atrast savu risinājumu, nevis „uzspiest” terapeita redzējumu.

 

Uz risinājumu vērsta īstermiņa terapija ir viena no sociālā konstrukcionisma ietvaros veidotiem terapiju veidiem un tajā uzsvars tiek likts uz risinājumu, nevis klienta ciešanu izskaidrojumu meklēšanu (Goldenberg & Goldenberg, 2013). Šajā pieeja bieži tiek pielietotas tādas tehnikas, kā brīnuma jautājumi, izņēmuma gadījumu jautājumi, progresa skalas jautājumi. Tā ir savstarpēji saistītu un risinājumu orientētu procedūru kopums, kas palīdz klientiem, izmantojot tiem raksturīgās prasmes, izpētīt iespējas un izstrādāt risinājumus, neuzspiežot terapeita redzējumu problēmas risinājumam.

 

 

Atsauces uz avotiem

 

Anderson, H. , & Goolishian, H. (1992). The client is the expert: A not-knowing approach to therapy. In S. McNamee & K. Gergen (Eds.), Social construction and the therapeutic process (pp. 25-39). Newbury Park, CA: Sage.

Berg, I. K., (1994). Family Based Services: A solution-focused approach. New York: W.. W. Norton.

Berg, I. K., & de Shazer, S. (1993).Making numbers talk: Language in therapy. In S. Friedman (Ed.), The new language of change: Constructive collaboration in psychotherapy. New York: Guilford Press.

Bannink, F. (2006). 1001 solution-focused questions. Handbook for solution-focused interviewing. New York: W.W.Norton & Company.

Cantwell, P., & Holmes, S. (1994). Social construction: A paradigm shift for systemic therapy and training. Australian and New Zealand Journal of Family Therapy, 15(1), 17–26. https://doi.org/10.1002/j.1467-8438.1994.tb00978.x

de Shazer, S. (1986). An indirect approach to brief therapy. In S. de Shazer and R. Kral (Eds.), Indirect approaches in therapy (pp. 48-54). Rockville, MA: Aspen

de Shazer, S., & Molnar, A. (1984). Four useful interventions in brief family therapy. Journal of Marital and Family Therapy, 10(3), 297–304. https://doi.org/10.1111/j.1752-0606.1984.tb00020.x

de Shazer, S. (1985). Keys to solution in brief therapy. New York, NY: Norton

de Shazer, S. (1988). Clues: Investigating solutions in brief therapy. New York, NY: Norton.

de Shazer, S. (1991). Putting difference to work. New York, NY: Norton.

de Shazer, S. (1994). Words were originally magic. New York: Norton.

Goldenberg, I., & Goldenberg, H. (2013). Family therapy: an overview. 8th ed. USA ; Belmont, CA: Brooks/Cole, Cengage learning. 

Lipchik, E. (1988). Purposeful sequences for beginning the solution-focused interview. In E. Lipchik (Ed.), Interviewing (pp. 105–117). Rockville, MD: Aspen

Miller, Scott & Berg, I. K. Berg, (1995). Miracle Method: A radically new approach to problem drinking. New York: W. W. Norton

Visser, C. F. (2013). The Origin of Solution-Focused Approach. International Journal of Solution-Focused Practice, 1, 10-17.
http://dx.doi.org/10.14335/ijsfp.v1i1.10

Weiner-Davis, M., de Shazer, S., & Gingerich, W. J. (1987). Building on pretreatment change to construct the therapeutic solution: An exploratory study. Journal of Marital and Family Therapy, 13(4), 359–363. https://doi.org/10.1111/j.1752-0606.1987.tb00717.x