Šis gads man neplānotu izaicinājumu pilns. Un nav runa tikai par pandēmiju. Esmu kļuvusi par skolotāju, lai gan man nekad nav bijis tāds nopietns mērķis to darīt. Esmu uzsākusi studijas RSU-vidē, kur sasodīti augstu tiek vērtētas zinātniskas teorijas, lai gan pati es visnotaļ rezervēti pret tādām izturos. Un, visa tā sakarā man neatliek laika daudzām man tik svarīgām lietām, kuras esmu veikusi iepriekš. Tai skaitā blogu ieraksta veikšanai nedz šeit, nedz arī www.enneagramcoaching.lv. Bet. Ir tā, ka man ir jāveic dažādi studiju uzdevumi. Tad, nu tuvākajā laikā (vismaz tik ilgi, kamēr vēl turpināšu studijas un saņemt studiju uzdevumus un tos pildīt :)), es publicēšu savus mājas darbus šeit. Un, pirmais būs uzdevums studiju kursā "Metodisko materiālu izstrāde un psihoizglītošana psiholoģijas praksē". Šis darbs ir starpposma rezultāts, jo pati psihoizglītojošā programma vēl tikai taps, bet šeit ir ieskats tās teorētiskajā pamatojumā. Darbs ir veikts kopā ar manu studiju kolēģi Tamāru Puzirevsku. Un nākamā studiju etapā mēs kopā veidosim psihoizglītojošu programmu (normālu cilvēku valodā :) - semināru), kuru piedāvāsim savai mērķauditorijai. Šajā rakstā ir iespējams iepazīt topošā semināra zinātnisko pamatojumu. Vispirms būs iespējams uzzināt par pētījumiem, kas veikti ārzemēs, pēcāk apkopoti Latvijā veikta pētījuma dati, tālāk apkopoti secinājumi un rekomendācijas.
Vai esat gatavi ienirt manā pēdējā laika ikdienā? Laipni lūgti. Būs interesanti! :)
Mēs izvēlējāmies pētīt strādājošu sieviešu ar pirmsskolas vecuma bērniem izaicinājumus nenoteiktības apstākļos (nav grūti iedomāties, kamdēļ tieši tā :) ).
ĀRZEMĒS VEIKTO PĒTĪJUMU ANALĪZE
Ņemot vēra mūsu
izvēlēto mērķauditoriju: „strādājošas sievietes ar bērniem pirmsskolas vecumā”,
piedāvājam izskatīšanai sekojošus pētījumus.
Priekšstati: Sievietes dzimumloma
Īslandes unversitātes
pētnieču pētījums (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par dzimumu lomu uztveri pandēmijas izsaukto ierobežojumu
laikā (nepieciešamība palikt mājās, daļēji slēgtas skolas, darbs), rada
priekšstatu, ka psiholoģiski smagāk to pārdzīvoja strādājošās sievietes-mātes.
Pētījuma sākumā autores norāda uz jau agrāk veiktiem pētījumiem, kas atklāj, ka,
lai arī Īslande ir neoliberālas politikas valsts ar augstu dzimumu līdztiesību
(strādā 82% sieviešu), tomēr uzskats, ka sieviete ir atbildīga par bērnu
audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība) un mājsaimniecību, ir spēcīgs. Pētījuma
ietvaros tika ievākta informācija no 97 respondentiem attālināti elektroniskā
formātā, izmantojot nepabeigtā stāsta metodi. Pētījums atklāja, ka lielākā daļā
gadījumu sievietes par savu pienākumu uzskata gan bērnu audzināšanu (ēdiens,
apģērbs, veselība, papildus tam pievienojot izglītību un sociālo dzīvi), gan
arī mājsaimniecības darbu veikšanu, saglabājot pozitīvu noskaņojumu.
Tāpat pētījumā tika novērots sieviešu kritisks pašvērtējums par neatbilstību
visu augstāk minēto pienākumu izpildē un ar to saistīta vainas un kauna
sajūta. Tāpat, bez vērības nebūtu atstājams pētījumā novērotais fakts, ka
sievietes nereti arī sacentās šo pienākumu izpildes kvalitātē ar citām
sievietēm (izmantojot sociālos tīklus). Nekas tāds netika novērots vīriešu
auditorijā. Lai arī šī pētījuma ietvaros tika piedāvāts izskatīt nepabeigto
stāstu par ģimeni ar bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem, ņemot vērā pētījuma
rezultātu tendenci, šos rezultātus, iespējams, varētu attiecināt arī uz ģimenēm
ar jaunāka vecuma bērniem.
Psiholoģiskā labklājība. Māte un pirmsskolas vecuma bērni
Skatījumu tajā, ko
nācās piedzīvot pandēmijas laikā sievietēm ar pirmsskolas bērniem, paplašina Padujas
Universitātē (Itālija) veiktais pētījums (Di Giorgio, E., et al., 2020) par mātes un pirmsskolas vecuma
bērnu uzvedības paradumiem un psiholoģisko labklājību pandēmijas izsaukto
ierobežojumu laikā (karantīna, ikdienas rutīnas un komunikācijas ar vienaudžiem
trūkums). Pētījumā piedalījās 245 sievietes ar bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem,
aizpildot aptauju attālināti- internetā. Pētījums ietvēra gan konkrētā brīža
stāvokļa vērtējumu, gan arī pirmskarantīnas stāvokļa izvērtējumu par sevi un
par bērnu vai bērniem. Pētījuma dati parādīja, ka šie striktie mēri, skatot
uzvedības paradumus un psiholoģisko labklājību, negatīvi ietekmējuši gan mātes,
gan bērnus. Atsevišķi būtu jāuzsver, ka, karantīnas laikā miega kvalitātes
pasliktināšanās saistību varēja novērot to strādājošo māšu un bērnu starpā,
kuras, vai nu turpināja strādāt no mājām, vai pandēmijas dēļ bija pārtraukušas
strādāt. Attiecībā uz psiholoģisko labklājību, pētījumā parādījās māšu
emocionālo simptomu pasliktināšanās, tās izjuta laika spiedienu, bet bērniem
radās grūtības sekot ikdienas rutīnai, palielinājās problēmas ar pašregulāciju, emocionalitāti, uzvedību,
hiperaktivitāti un neuzmanību. Ja māte turpināja strādāt no mājām, bērniem
pieauga arī garlaicība. Tika novērots, ka bērna pašregulācijas pasliktināšanās
ir saistīta gan ar mātes spēju valdīt emocijas pasliktināšanos, gan miega
kvalitātes (mātes un bērna) pasliktināšanos. Pētījuma autori norāda, ka
psiholoģiskās labklājības jautājums mātes un bērna attiecībās varētu būt
skatāms divvirzienu formātā- t.i. bērna uzvedības pasliktināšanās var ietekmēt
mātes psihisko stāvokli, tāpat arī mātes psihiskais stāvoklis var ietekmēt gan
to, kā māte uztver bērna uzvedību, gan arī bērna psihisko stāvokli. Jebkurā
gadījumā mātes un bērna psihiskā labklājība ir saistītas.
Psihiskā veselība: māte un bērni
Savukārt
Manitobas Universitātes (Kanāda) pētījums (Cameron, E. E, et al., 2020) skaidri norāda, cik būtiski
pandēmija ir ietekmējusi sieviešu ar bērniem psihisko veselību. Pētījumā piedalījās 641 respondete ar bērniem
vecumā no 0 līdz 8 gadiem (t.sk.grūtnieces), aizpildot aptauju internetā.
Pētījums ietvēra gan sociāli demogrāfisko sadaļu, ieskaitot informāciju par
finansiālo stāvokli, gan arī specifiskus jautājumus par psihisko veselību
(depresijas un trauksmes testi) un veidu, kā tiek meklēta palīdzība psihiskās
veselības problēmu sakarā. Pētījums
parādīja klīniski nozīmīgu depresiju un
trauksmi attiecīgi 33,16% - 43,37% un 29,59% -36,27% mātēm. Pētījuma autori
norāda, ka tas ir nozīmīgi lielāks procents, nekā iepriekš ārpuspandēmijas
laikā veiktajos pētījumos, un tuvs tam procentam, kas iegūts, pētot psihisko
veselību agrāk notikušās SARS epidēmijas laikā. Tādējādi pētījuma autori pievērš
uzmanību tam, ka globālās veselības krīzes laikā pieaug nepieciešamība pēc psihiskās
veselības aprūpes. Tāpat pētījumā tika apstiprināts fakts, ka šāda stresa laikā,
kāds radās pandēmijas laikā, personām, kurām jau agrāk ir bijušas psihiskās
veselības problēmas, tās atkal atgriežas. Saistībā ar bērna vecumposmu, pētījums
parādīja, ka grūtniecēm un mazuļu (līdz 18 mēn.) mātēm pandēmijas laikā biežāk
bija gan trauksme, gan depresija, mātes ar bērniem līdz 4 g.v. trauksme bija
saistīta ar ievainojamību finanšu jomā,
savukārt mātēm ar bērniem vecumā no 5 līdz 18 gadiem daudz nozīmīgāks
trauksmes un depresijas faktors bija laulības kvalitāte. Tāpat laulības
kvalitāte ietekmēja grūtnieču un mazuļu (līdz 18 mēn.) māšu trauksmi un
depresiju. Kas attiecas uz palīdzības
meklējumiem garīgās veselības jomā- tie visvairāk tikuši meklēti internetā.
Rekomendācijas. Rūpes pašam vecākam par sevi
ASV profesionāļu
publikācijas (Coyne, L.W, et al., 2020) žurnālā „Behavior
analysis in practice” fokuss vērsts uz dzīvību turpinošu ideju,
kas cieši saskan ar lidmašīnas drošības instruktāžā sacīto: „Vispirms uzvelciet
skābekļa masku sev, tad bērniem un tiem, kuri to paši nevar izdarīt” . Tieši
tāpat ar psiholoģisko labklājību. Lai varētu nodrošināt to paaugstinātas
spriedzes apstākļos, kāda tā bija pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā,
pirmkārt, ir nepieciešams parupēties par personisko psiholoģisko labklājību-
tātad par vecākiem. Publikācijas autori,
balstoties dažādos pētījumos, ir izstrādājuši rekomendāciju sarakstu
profesionāļiem, darbam ar vecākiem.
Rekomendāciju sarakstā ir minēti vairāki principi, tādi kā: mazām lietām ir
nozīme, viss ir saistīts, paradumiem ir nozīme, jēgai ir nozīme, mēs esam
stiprāki kopā, pašpalīdzība kā mīlestība. Tāpat vēlamo rīcību soli pa solim
saraksts: pirmkārt, apzinātības un pieņemšanas prakse, otrkārt, novērtēta un
piesaistīta rīcība, treškārt, līdzjūtība pašam pret sevi. Lai arī šajā
publikācijā minētās pieejas ir balstītas pētījumos, tomēr nav zināms, cik rezultatīva
varētu būt šo rekomendāciju īstenošana globālas pandēmijas apstakļos, kad, ar
vecākiem, visticamāk nāktos strādāt attālināti. Šobrīd šie ir jauni un nebijuši
apstākļi it visiem, tai skaitā arī profesionāļiem, kuri sniedz atbalstu
vecākiem un nav pieejami un vēl labu laiku nebūs pieejami pētījuma dati par
psiholoģiskā atbalsta veida sniegšanas efektivitāti.
Rekomendācijas: Komunikācija ar bērnu
LATVIJĀ VEIKTĀS APTAUJAS DATU ANALĪZE
Lai veiktu pētījuma „ Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā COVID-19 pandēmijas laikā un periodā pēc tās” datu analīzi izvēlētajai mērķauditorijai „Strādājošas sievietes ar bērniem pirmsskolas vecumā”, tikai izmantots gan MS Excel Sort&Filter funkcija un Data analysis rīks Descriptive statistics, gan arī SPSS programma.
No kopumā 2608 (N) aptaujātajiem respondentiem, 120 (n) respondenti atbilda šiem kritērijiem:
sieviete, dzīvojoša vienā mājsaimniecībā ar bērnu /-iem līdz 5 gadu vecumam, strādājoša
savā profesijā ārkārtas stāvokļa laikā.
Vispārīgie dati
Vidējais sieviešu
vecums, aprēķinot pēc norādītā dzimšanas gada bija 37 gadi (M = 1983,53, SD = 8,12, N = 2608, n = 120 ). Vecuma robežas no 25 līdz 63
gadiem[1]
(min 1957, max 1995,). Dzīvesvieta – 74 respondentēm lielāka vai mazāka
Latvijas pilsēta (t.sk. 39 Rīgā, 21 lielās un 14 mazās Latvijas pilsētās), laukos mita 46 respondentes. Lielākā daļa
respondešu -81, bija latviešu tautības, pārējās-
34 krievu un 4 citu tautību respondentes.
Ģimenes
stāvoklis
Kas attiecas uz ģimenes
stāvokli, lielākā daļa sieviešu atradās
attiecībās (M = 2,18[2], SD = 0,68, N = 2608, n = 120 ), jeb,
precīzāk- 101 precējusies vai civillaulībā un 3 dzīvoja kopā ar cilvēku, ar
kuru bija attiecībās. Savukārt 19 ģimenes stāvokli raksturoja citādāk (4 neprecējušās, 9 šķirušās, 2 atraitnes un 1
cits).
2.attēls
Mājsaimniecībā
dzīvojošo cilvēku skaits.
Šīs mērķgrupas
mājsaimniecībā dzīvoja vidēji dzīvoja mazāk kā 4 cilvēki (M = 3,95, SD = 0,93, N = 2608,
n = 120) cilvēku. No visām repondentēm tikai 8 ārkārtas
laiku pavadīja divatā ar pirmsskolas vecuma bērnu, pārējās respondentes
norādīja, ka ir dzīvojušas trijatā -31,
četratā -40, piecu vai vairāku cilvēku lielā mājsaimniecībā- 41.
Vidēji mājsaimniecībā
bijušas nedaudz vairāk, kā 3 istabas (M = 3,24, SD = 1,28, N = 2608, n = 120) istabas (no 1 līdz 7), un nepilnu 83 kvadrātmetru lielā
kopējā apdzīvojamā platībā (M = 83,67,
SD = 47,27, N = 2608,
n = 120) n 22 līdz 260 kvadrātmetru
robežās.
Vidējais respondenšu
kopējais bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem bija 2,75 (M = 2,75, SD = 0,90, N =
2608, n = 120) , robežās no neviena[1] līdz 5.
Lielākai daļai
respondenšu bija augstākā izglītība (M
= 3,14[3],
SD = 0,79, N = 2608, n = 120) bija bakalaura grāds -52,
attiecīgi maģistra izglītība -44, vidusskola vai līdzīga -21, pamatskola -3.
Nevienai šīs grupas respondentei nebija doktora grāds.
Lielākā daļa
respondenšu bija strādājošas publiskajā -48 vai privātajā -59 sektorā, bet pārējās
13 respondentes strādāja kā pašnodarbinās -12, vai darbojās citā jomā -1.
Vidējā respondente (M = 1,23[4], SD = 0,87, N = 2608, n = 120)
nestrādāja veselības aprūpes jomā -112, savukārt tās, kuras strādāja darbojās
kā medmāsa -1, citā veselības aprūpes profesijā, kurai ir kontakts ar klīnisko
darba jomu -4, administratīvajā darbā veselības aprūpē -2 un veica citu darbu
slimnīcā -1. Neviena nestrādāja kā ārste.
Šajā mērķauditorijā
vidēji (M = 1,24[5], SD = 0,47, N = 2608, n = 120)
nodarbinātība nebija mainījusies ( tikai 2 zaudēja esošo darbu un 25 daļēji mainījās
nodarbinātība). Kas attiecas uz veicamā darba apjomu, vidēji tas nebija
mainījies (M = 2,89[6], SD = 1,08, N = 2608, n = 120) jeb 41
respondentei, daļai ievērojami -8 vai nedaudz palielinājās- 26, bet daļai
ievērojami -12 vai nedaudz samazinājās -31.
Attiecībā uz darba jomas maiņu (darba joma, kurā strādāja pirms ārkārtas
situācijas pasludināšana un tā, kurā strādāja aptaujas izpildīšanas brīdī), tad
tur tikai 11 respondentes atzīmēja izmaiņas.
Pieredze saistība ar COVID 19
Kas attiecas uz
saistību ar COVID 19 izraisīto slimību, tad neviena no respondentēm šī diagnoze
netika konstatētai, lai arī 13 no
respondentēm norādīja, ka ir novēroti
simptomi, bet analīzes nav veiktas un 3 respondentes atzīmēja, ka ir
kontaktējušas ar COVID19 saslimušo. Līdzīgas atbildes respondentes sniedza arī
par savu ģimenes locekļu saistību ar COVID19 slimību. Nevienam no respondenšu
ģimenes locekļiem šī slimība netika konstatēta, lai arī 4 no respondentēm norādīja, ka ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19
līdzīgiem simptomiem, tomēr analīzes nav veiktas. Kas attiecas uz saistību ar
saslimstību ārpus ģimenes loka, 4 respondentes
atzīmēja, ka saslimuši draugi, un 3
respondentes atzīmēja, ka saslimuši kolēģi. Attiecībā uz saistību ar COVID 19 izraisītu
letalitāti, tad ar to šai mērķauditorijai saistība ir bijusi neliela, jo
neviena no respondentēm neatzīmēja tuvinieka nāvi un tikai viena atzīmēja
pazīstama cilvēka nāvi.
Atbalsta avoti
Analizējot atbilžu
matricas rezultātus jautājumam par atbalstu ārkārtas situācijas laikā, tika
salīdzināti vidējie vērtējumi
(iespējamās atbilžu vērtības bija no 1 līdz 5) visiem 33 atbalsta veidiem un
konstatēts, ka par vislielāko atbalstu responentes ir uzskatījušas: pilnvērtīgu
miegu (M = 3,5, SD = 1,48,
N = 2608, n = 120), pastaigas (M = 3,41, SD = 1,63, N
= 2608, n = 120) un darbu (darba
esamību) (M = 3,32, SD = 1,91, N
= 2608, n = 120). Savukārt vismazāk
kā atbalsts novērtēts kas cits[7] (M =
0,12, SD = 0,65, N = 2608, n = 120),
narkotisko un psihotropo vielu lietošana (M
= 0,18, SD = 0,74 ,N = 2608, n = 120), brīvprātīgo palīgu atbalsts (M =
0,25, SD = 0,79, N
= 2608, n = 120), profesionālā
medicīniskā palīdzība (M = 0,28, SD = 0,88 , N = 2608, n =120). Pārējo atbalsta veidu
novērtējumu sk. 3.att.
Secinājumi
Salīdzinot šī pētījuma
datus ar Padujas Universitātē (Itālijā) veikto pētījumu līdzīgā auditorijā (Di Giorgio, E., et al., 2020), kā viens no atbalsta
faktoriem tiek izcelts miegs un ierastās dienas kārtības saglabāšana (pieņemot,
ka darbs un tā esamība ir viena no ikdienas kārtību veidojošām sastāvdaļām). Tāpat
šis pētījums savā ziņā sasaucas ar Īslandes Universitātē veikto pētījumu (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par sieviešu uzskatu, ka atbildība šajā laikā gulstas vairāk uz viņu pleciem.
Par to liecina fakts, ka tāds atbalsta veids, kā ģimenes locekļu atbalsts atrodas 6.vietā no 33
izvēlei norādītajiem atbalsta veidiem (skat. 3.attēlu), bet pārējie apkārt
esošo cilvēku atbalsta veidi atrodas vēl zemākās pozīcijās (draugu, paziņu atbalsts, darba devēja,
kolēģu atbalsts, kaimiņu atbalsts, studiju biedru atbalsts, baznīcas, draudzes
atbalsts, profesionāla psiholoģiskā palīdzība, profesionāla medicīniskā
palīdzība, brīvprātīgo palīgu atbalsts). Bez ievērības negribētos arī atstāt
faktu, ka lielākā daļa sieviešu atradās partnerattiecībās vai dzīvoja
mājsaimniecībās ar vairāk kā 2 cilvēkiem, kas savā ziņā izskaidro kā ģimenes locekļu atbalsts atrodas visaugstāk
no visiem iespējamajiem cilvēciskā atbalsta veidiem, tomēr liek domāt, ka ne
vienmēr tas līdz galam tiek izmantots, jo 5 citi atbalsta rādītāji to apsteidz.
3.attēls
Atbalsta
avoti
Piezīme:
katra atbalsta veida vērtējums tika izteikts vērtības no 1 līdz 5
REKOMENDĀCIJAS
Rekomendācijas
nenoteiktības apstākļos mūsu izvēlētajai mērķauditorijai „strādājoša
sieviete ar pirmsskolas vecuma bērnu” ir balstītas Latvijā veiktās aptaujas
datu analīzē un vairāku pētījumu datu analīzē.
Galvenais
rekomendāciju vēstījums ir „Nenoteiktības
apstākļos parūpējies vispirms par sevi!”, kuru tieši vai netieši apstiprina gan
pētījumu analīze, gan aptaujā iegūto datu analīze.
Lai vieglāk rekomendācijas būtu praktiski uztvert, tās sadalījām 4 grupās un
katrai grupai pievienojām konkrētas vēlamās darbības kā rīkoties nenoteiktības
apstākļos.
1.Parūpējies par sevi.
- Pietiekami izgulies.
- Plāno dienu, ieplānojot laiku sev.
- Pieturies pie plāna.
- Novērtē ikdienišķos sasniegumus.
- Ļauj sev kļūdīties.
- Pieņem atbalstu.
2.Runā ar bērnu.
- Lieto bērna vecumam piemērotu valodu.
- Iztaujā par bažām.
- Atbildi uz jautājumiem.
- Dalies ar savām sajūtām un emocijām.
- Palīdzi bērnam saprast viņa emocijas un sajūtas.
3.Lūdz atbalstu.
- Ģimenei.
- Darba devējam.
- Kolēģiem.
- Draugiem.
- Kopienām
4.Meklē profesionālu palīdzību:
- Ja Tu/bērns esat saslimuši.
- Ja Tu/bērns nespējat kontrolēt trauksmi.
- Ja Tu/bērns esat kādreiz slimojuši ar psihiskām saslimšanām.
- Ja Tavi/bērna miega traucējumi kļūst hroniski
IZMANTOTO AVOTU SARKASTS
Aptaujas „Psihiskā
veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas
populācijā Covid-19 pandēmijas laikā un periodā pēc tās” dati.
Auðardóttir, A.M. &, Rúdólfsdóttir, A.G. (2020, August 14). Chaos ruined the children’s sleep, diet and behaviour: Gendered discourses on family life in pandemic times. Gender, Work & Organization, Online Version of Record before inclusion in an issue, https://doi.org/10.1111/gwao.12519
Cameron, E. E., Joyce, K. M., Delaquis, C.P., Reynolds, K., Protudjer, J.L.P. & Roos,
L.E. (2020) Maternal psychological distress & mental
health service use during the COVID-19 pandemic. Journal of Affective Disorders. 276, 765-774. https://doi.org/10.1016/j.jad.2020.07.081
Coyne, L.W., Gould, E. R., Grimaldi, M., Wilson, K.G., Baffuto, G. & Biglan A.(2020, May 6) First Things First: Parent Psychological Flexibility and Self-Compassion During COVID-19. Behavior Analysis in Practice. https://doi.org/10.1007/s40617-020-00435-w
Dalton, L., Rapa, E. & Stein A. (2020) Protecting the psyhological health of children trought effective communication about COVID-19. The Lancet Child & Adolescent Health, 4 (5), 346-347, https://doi.org/10.1016/S2352-4642(20)30097-3
