Esam gana piedzīvojuši laivotāji. Tiesa pagātnes formāta. Savulaik laivās pavadījām gan Jāņu brīvdienas, gan Lieldienu brīvdienas, un reiz pat sagaidījām Jauno gadu. Esam laivojuši gan pa Abavu, gan Gauju, gan Mēmeli, gan Ventu, gan Saku, gan Durbi, gan Tebru, gan Liepājas kanālu, gan Ālandi, gan Ogri. Ierasti laivojienā esam ņēmuši līdzi bērnus, tikai reiz, 1.janvāra rītā neviens no viņiem nebija pierunājams doties šai avantūrā. Viena meita laivot sāka 2 gadu vecumā- toreiz pie glābšanas vestes varen rūpīgi tika piestiprināts knupītis, otrai šis prieks tika Lieldienās komplektā ar slēpošanas kombinezonu. Dēls ar laiku iemanījās laivot ar māsu vienā laivā. Lai arī nevienu reizi bērni nav izrādījuši milzīgu sajūsmu par došanos laivot, tomēr laikam kaut kas no šī piedzīvojuma gara ir aizķēries. Dēls studiju laikā piedzīvoja vienu lekciju uz ūdens un varen aizrautīgi stāstīja par šo pieredzi un lekcijā apgūto. Tamdēļ, reizē, kad vajadzēja kaut kā aizpildīt brīvdienas rītu Rīgā komplektā ar četrgadnieku, iedomājos iepazīt Rīgu no tās kanāla puses. Ieminējos par to vīram, tiesa domājot tos smukos koka kuģīšus, kur aiz stikla loga var vērot kanāla krastus. Nākamajā rītā vīrs ar meitu sprieda, vai ņemt labāk supus vai, tomēr divvietīgās kanoe laivas. Sapratu, ka no airēšanas izvairīties neizdosies. Uzmeklējām internetā laivu izīrētājus, mēģinājām sazvanīt, bet neizdevās. Nolēmām doties ceļā un izpētīt visu uz vietas. Jā, tiesa, kādu mirklīti pagrozoties pa Andrejostu pamanījām cilvēkus glābšanas vestēs un ar airiem rokās. Devāmies klāt un jau pavisam drīz tikām pie glābšanās vestēm, airiem un laivām. Tiesa, neliels mulsums bija ar vesti četrgadniekam, jo bērns augumā garš, bet smalks. Piedāvātajai vestei šļuka cauri. Nācās ņemt mazuļu vesti, lai būtu iespēja to izvērt starp kājām. Galu galā drošība ir pirmajā vietā! Puisis mums vēl iedeva ūdensdroši peldošu bundulīti, kur salikt visas ūdensbailīgās lietas, noinstruēja, kur labāk braukt un kur labāk nebraukt, un mūsu ceļojums varēja sākties. Erudīcijas paplašināšanai
Rīgas pilsētas kanāls ir mākslīgi veidots apmēram 2 metrus dziļš kanāls Daugavas labajā krastā. Tas sākas Daugavā pie Centrāltirgus un pēc 3,2 kilometru līkumošanas noslēdzas Andrejsalas jahtu ostā. Savos līkumos tas gandrīz sakrītot ar viduslaikos būvēto Rīgas pils nocietinājuma grāvja līnijām. Tas savukārt bijis 90 metrus (!) plats un ticis aizbērts tikai tad, kad Krievijas cars ap aizpagājušā gadsimta vidu ļāvis nojaukt aizsargvaļņus. Tad nu visu šo nojaukšanas un un aizbēršanas darbu rezultātā izveidojies kanāls, Bastejkalns un apstādījumu zona, ko šobrīd pazīstam kā Kronvalda parku, Bastejkalna parku un Operas skvēru. Kanālam pāri stiepjas 16 dažādi tilti un tiltiņi. Kanālam nav dabīga krituma un to, ko upēs dēvē pa straumi- airēties vajadzēs braucot gan uz vienu, gan uz otru pusi. Savukārt tas, kas ir- tās ir slūžas abās vietās, kur kanāls savienojas ar lielajiem ūdeņiem. Tās tiekot aizvērtas reizēs, kad Daugavā ceļas ūdens līmenis.
Brauciens
Izrādījās, ka braukt vienā laivā ar meitu ir sarežģītāk, kā ar vīru. Mēs vai nu riņķojām, vai pārvietojāmies zigzagā. Varen daudz enerģijas aizgāja izlīdzinot braucamo. Vīrs kompānijā ar četrgadnieku saldi smējās par mūsu pūliņiem. Visādi citādi brauciens bija patīkams un salīdzinoši drošs.
Visupirms mēs šķērsojām jahtu ostu, tad devāmies zem Eksporta ielas tilta, kur saodām gāzes smaku. Nospriedām, ka kaut kur noteikti ir gāzes vads. Pārējo tiltu aromāts bija mazāk trauksmains.
Bija iespēja vērot gan steidzīgos, gan nesteidzīgos (gājējus, makšķerniekus un apstādījumos ērti ieritinājušos bezpajumtniekus) tāpat arī dzīvos (pīles, kaijas un žurkuļi), gan nedzīvos (piem. balerīnas skulptūru pie Operas nama iepriekš nebiju pamanījusi. Papildinājums: izrādās, tā nav balerīnas skulptūra, bet skulptūra veltīta Mārim Liepam). Nesteidzīgie gājēji, it sevišķi bērni, aktīvi sveicinājās un mūsu četrgadnieks nepalika parādā. Braucot funktierēju, kur gan mīt tie bebri, pret kuriem tik rūpīgi bija iepakoti kanālmalas apstādījumu koki. Laiku pa laikam mēs pieairējāmies malā, lai dotu ceļu kuģīšiem un motorlaivām. Bija reizes, kad lielākie peldētāji mums uzpīpināja, bet bija reizes, kad piedāvājās pavilkt. Cik labi, ka cilvēki un laivotāji ir dažādi!
Brīvības piemineklis ir redzēts no dažādiem skatu punktiem. Pirmo reizi no ūdens virsmas skatījām. Tīri tā neko.
Rīgas kanālā ir divas strūklakas- viena pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas Kronvalda parkā, bet otra netālu no Operas. Greznāka man nez kāpēc šķita tieši otrā.
Interesanta brauciena daļa bija, sākot ar 13.janvāra ielas šķērsošanu (ja tā var teikt, jo braucām tai pa apakšu), Tur redzējām ne tikai žurkas un bezpajumtnieku naktsmāju vietas, bet arī universālveikala Stockman apmeklētājus un pēc neilga brauciena arī apstiprinājumu tam, ka Rīgas autoosta ir uzbūvēta uz pāļiem. Tur reiz ir bijis Kārļa baseins- ap 50 metru plata pilsētas nocietinājuma sistēmas daļa.Šķērsojot Krasta ielas tiltu un ievērtējot slūžas, var nonākt Daugavas labajā krastā. Skats, kas paveras ir varen iespaidīgs, tomēr iespaidīgi ir arī viļņi, kurus saceļ jebkura izmēra motorlaivas. Protams, iespaidīgi tie droši vien šķita tikai man, bet tas bija pietiekams iemesls, lai pieņemtu lēmumu laivot atpakaļ pa iepriekš nobraukto maršrutu. Nu, kad vēl tāda reizi būs, kad varēs ar baudu airēties pa kādu upi uz priekšu un atpakaļ?
Starp citu, pieļauju domu, ka arī naktī šis brauciens varētu būt interesants, tātad noteikti ir vērts atgriezties.
Laimīgu laivojienu arī jums!
Būtiskas detaļas:
- Auto novietošanai var izvēlēties vairākas maksas stāvvietas. Mēs izvēlējāmies tuvāko (ar šlagbaumu) un nevīlāmies, jo tur bija pieejams dikti būtisks serviss- nāriņām un zvejniekiem.
- Drošāk ņemt skaidru naudu, jo reizums karšu termināls nestrādā.
- Rezervēt pasākumam vismaz 2h, ja vien neesat vareni airētāji.
- Ja esat airētāji, tad ievērtējiet kādu no garajiem maršrutiem, to piedāvājumā ir vairāki.
- Inventāra noma www.luzumpunkts.lv
- Laivojiena noslēgumā gana labs ir restorāns "Naples". Lieliska apkalpošana un neiztrūkstoši frī četrgadniekam garantēti.
- Mazi bērni laivās mēdz uzvesties pārsteidzoši mierīgi. Arī paši delverīgie. Pārbaudīts ar diviem diezgan aktīviem eksemplāriem.
- Ziepes ar apgāšanos parasti saorganizē bravūrīgi pusaudži vai prātā līdzīgi pieaugušie. Visi pārējie parasti ir pratuši noturēties sausībā.
- Savukārt, ja neesat airētāji un, vēl jo vairāk, ja esat kompānijā ar Rīgas viesiem, tad drīkst izmantot arī kuģīša pakalpojumus. Tur papildus skatiem tiek sniegti arī audio gida pakalpojumi.
