"Tev jauna frizūra! Nu, ja, ja vēlies kāpt pa karjeras kāpnēm, tad matiem ir jākļūst īsākiem!", smejot saka mana skolas kolēģe. Apmulstu: "Kādas karjeras kāpnes?" Pēc mirkļa saprotu. Izrādās, mana kolēģe šādi mani apsveic ar faktu, ka esmu kļuvusi par vieslektori augstskolā. Tiešām, uz to var paskatīties arī šādi. Kāpšana pa karjeras kāpnēm, nomainot skolēnu auditoriju pret studentu. Lai gan man pašai tas šķiet, tikai vēl viens veids, kā paplašināt to cilvēku skaitu, kuru ir gatavi apgūt prasmi vadīt savu dzīvi.
Jā, 2018./2019. mācību gadā notika mans pirmais mēģinājums augstskolā pasniegt tēmu "Izaugsmes veicināšanas pamati". Jā, manis piedāvāto programmu apstiprināja vēl pavasarī. Tomēr tikai septembra vidū tapa skaidrs, ka augstskola riskēs, lai gan uz to mirkli vēl pieteikumu skaits nebiju sasniedzis minimumu. Tikai 7 pieteikumi. Studijām beidzoties, sarakstā bija 18 studenti. Šķiet, minimums bija pārsniegts ar uzviju.
Veidojot kursa programmu, orientējos uz biznesa vadības studentiem, bet biju maldījusies. Lielākā daļa studentu bija no pavisam citām studiju programmām- daļa no IT, daļa no tulkošanas. Un tikai vēlāk, acīmredzot, netiekot, tur, kur bija iecerējuši, programmai pievienojās arī biznesa vadības programmas studenti.
Kamdēļ studenti izvēlējās koučinga pamatu kursu?
Kā ierasts, uzsākot jebkuru nodarbību, uzdevu jautājumu: "Ko jūs vēlaties iegūt no šī kursa?". Saņemot atbildes, sapratu, kamdēļ biju maldījusies. Lielākā daļa studējošo vēlējās vienā vai otrā veidā attīstīt kādu no sev svarīgām personiskajām kompetencēm, nevis plānoja šīs prasmes apgūt profesionālā snieguma pilnveidošanai.
"...priekš sevis, kā attīstīt sav personību."
"...no zinātniskā skatu punkta. Sev vispirms, vēlāk citiem."
"...izzināt sevi. Ņemt to, kas liksies svarīgs."
"...izkāpt no komforta zonas. Strādāt pašai ar sevi."
"...pašdisciplīnai. Iemācīties iesaistīties sarunās. Pašpārliecinātībai."
"...attīstīt sevi tā, lai saprastu, ko vēlos."
"...sociālajām prasmēm, komunikācijas prasmēm, veicināt pašizaugsmi."
"...attīstīt sociālās prasmes, pārvarēt grūtības iesaistīties sarunā."
"...būt brīvākam, komunicēt ar svešiem cilvēkiem."
"...izaugsmes iespējām skolā."
"...karjeras izaugsmei."
"...kā un kur izpausties."
"...attīstīties."
"...izaugsmei."
"...viss vienkārši sakrita."
Tie, kas koučingu studējuši, zin, ka to nav iespējams apgūt teorētiski. Tamdēļ visi šajā kursā studējošie tika pie iespējas iejusties gan kouča (coach), gan koučējamā (coachee) lomā. Un attiecīgi arī strādāt ar savu mērķu īstenošanu. Ik nodarbību bija kāds praktisks uzdevums, veicams individuāli vai pāros.Un ikreiz, nodarbība beidzoties, studenti atzina, ka praktiskā pieredze ir bijusi visinteresantākā. Pati pēdējā nodarbība tika veltīta pieredzes prezentācijai, kurā katrs kursa dalībnieks dalījās gan savā pieredzē, īstenojot kursa sākumā izvirzītos mērķus, gan tajā, kā tas ir- būt kouča un koučējamā lomās. Taisnību sakot, tā bija īsta Ziemassvētku sajūta- vērot, kā ir notikusi studentu izaugsme. Kā šajā īsajā laikā ir notikušas pārmaiņas. Patīkami.
Kādi tad bija galvenie ieguvumi no šī kursa?
"...cik viegli strādāt, kad ir mērķis!"
"...kad saproti savus plānus, ir vieglāk pateikt: "Nē!"."
"...es tagad uzklausu cilvēkus savādākā veidā!"
"...ar koučinga sesijām mērķi var sasniegt ātrāk!"
"...pat īsā sprīdī klients ieguva daudz info."
"...es iegādājos plānotāju!"
"...ir jāpieņem, ka koučinga sesijās pavadītais laiks ir laiks sev."
"...ja Tu gribi, lai kaut kas notiek, ir jāsāk ar sevi."
"...galvenais ir sākt darīt. Darboties."
"...kļuva mierīgāks dienas ritms. Savu stipro un vājo pušu izpratne."
"...es aizrāvos ar šo procesu."
"...sadalot pa maziem solīšiem, ieguvu motivējošu iedvesmu. Nevis 17 laboratorijas darbi, bet viens jau ir pabeigts. Viens. Un varu ķerties pie nākamā."
"...prasme paklusēt un nedot savu redzējumu."
"...tas, ko man vajag un tas, ko vēlos ir divas dažādas lietas."
"...ceļu ir vieglāk turpināt, ja esi jau pusceļā."
"...jautājumu uzdošana spēj palīdzēt."
"...raports spēj ļoti daudz mainīt."
"...jo koučings ir daļa no dzīves."
"...es jau izmantoju koučingu ikdienā. Gan sev, gan draugiem."
"...es pieņēmu izaicinājumu vairāk socializēties. Esmu priecīga, ka man tas izdevās."
"...neskatīties tālumā un domāt, ka tas ir grūti, bet būt šeit un tagad."
"...es pati varēju atbildēt uz saviem iekšējiem jautājumiem."
"...uzzināju, kas ir koučings. Līdz tam vienkārši domāju, ka zinu, kas tas ir."
"...vērtīgākais? Darbs ar kompetenču apli!"
Zinu, ka šī pieredze nepaliks bez pēdām. Mani tas priecē. Katrs no viņiem sevī atklāja kādu vēl līdz šim līdz galam neapzinātu resursu un sāka to pielietot. Cik plaši tas notiks un kā tas turpināsies, tas ir viņu pašu ziņā. Vadīt savu dzīvi- tā ir prasme, kuru var papildināt visas savas dzīves garumā :) Lai top labs turpinājums!
Paldies augstskolas vadībai par uzticēto iespēju! Paldies studentiem par atvērtību un aktīvo līdzdarbošanos! Paldies Indrai Melbārdei un Artūram Zeltiņam par nenovērtējamo ieguldījumu, latviskojot personiskās meistarības tēmas terminus! Jūsu sarakstītās grāmatas man kalpoja kā lielisks atbalsts šī kursa veidošanā!
