Tūdaliņ, tāgadiņ!

Vai esat dzirdējuši metaforu par tauriņa spārna vēzienu, kas saceļ vētru citā pasaules malā? Es biju dzirdējusi. Vēl vairāk. Nupat to piedzīvoju. Vienu vētru. Pastalu vētru Kurzemē. Tagad tik mēģinu saprast, kurš no visiem notikumiem šajā loģiski-neloģiskajā ķēdītē bija tauriņa spārna vēziens.

1.Vēziens

2016.gada nogalē, pateicoties Kazdangas pils dvēseles Māras Tīmanes nemieram, tiku pie savas kokles. Stāstu skatīt šeit>> Pārsteidzu pati sevi ar spēju ko no koka gabala uztaisīt. Un nevis vienārši "ko", bet kokli, kas skan. Taisot kokli, pie sevis funktierēju, kā nu tas būs, kad koklējot vadīšu meditācijas. Skaisti. Domās viss bija skaisti. Tik koklēt es nemācēju. 

2.Vēziens

Mēnesi pēc kokles pagatavošanas tiku pie skolotājas. Izrādās, man paziņu lokā bija šajā jomā visnotaļ zinošs un mācīt gatavs cilvēks, kam viss sakrita tā, ka bija iespēja atbraukt pie mums uz skološanu. Nezinu, vai tas bija labi, vai slikti. Sajūta bija briesmīga. Likās, ka absolūti neko nesaprotu. Absolūta izgāšanās. Miers. 

3.Vēziens

Uz pusgadu likos mierā, līdz ievēroju Alsungas pusē rīkotu koklētāju un stabulētāju nometni. Ievilku gaisu, "pārdevu" ideju citiem mūspuses kokļu īpašniekiem un tā tiku pie vienas citas skolotājas. Arī šeit  veselas 5 dienas pēc kārtas man bija iespēja izbaudīt "šausmas, es neko nesaprotu un man nekas nesanāk" sajūtu. Tomēr sajūta bija jau nedaudz labāka- kaut kādas nebūt neironu saites bija sākušas veidoties. Pateicoties skolotājas ierastajai pieejai, man nācās pat izbaudīt koncerta pieredzi. Ok. 

4.Vēziens

Tomēr līdz "koklējot vadu meditāciju" bija vēl dikti tālu. Tālabad, ieraugot Facebook koklētgribētāju diskusiju...daudz nedomājot, nolēmu pievienoties liepājniekiem. Tas bija 2017.gada vasarā. Ap Ziemassvētkiem jau spēlējām pirmos koncertus. Par šo pieredzi vairāk šeit>> Gatavojoties koncertiem sievišķīgi izprātojām, ko un kā vilksim mugurā, kā rotāsimies. Tikām pie kleitām, pašas uzpinām sev kroņus. Un turpinājām "šausmas, es neko nesaprotu un man nekas nesanāk" piedzīvojumus ik nodarbībā. Nu jau šīs šausmas bija pierasta lieta. Katrā ziņā, ja nu kādam ir vēlme pacīnīties ar paaugstinātu pašvērtējumu- laipni lūgti. Kokles spēlēšanas prasmes apguve ir gandrīz tikpat labs skolotājs kā snovborda dēlis tiem, kas visu mūžu tikai ar distancenēm skrējuši.

5.Vēziens

Un atkal Facebook. Viena tautas tērpu darināšanas tehnikās varen aktīvi iegrimusi paziņa dalās ar jaunāko prasmi- pastalas. Vien dažu stundu laikā tikusi pie pastalām. Ak. Hmmm. Kā būtu, ja mēs savam koklētāju tēlam pievienotu arī pastalas? Pajautāju. Lai arī mulsums par to, kur vilkt pastalas, valda, pārējās meitenes ir gatavas kam tādam. Noskaidroju detaļas un saprotu, ka mums ir jāsarunā vien 5 papildus dalībnieki, lai šādu nodarbību varētu saorganizēt arī mūspusē. Mirklis pārdomu un saprotu, ka dalībnieku piesaistē varen palīdzīga varētu būt atkal tā pati Kazdangas pils dvēsele- Māra. Tā pati, kas mani iepina visā šai kokļu padarīšanā. Visu sarunājam un lēnām sākam sludināt šo pasākumu. Pāris dienu laikā nepieciešamo 5 dalībnieku vietā tiekam pie 65. Esam sacēlušas pastalu vētru Kurzemē. Māra pacietīgi visus reģistrē un neko nesola. Sazināmies ar pastalu meistariem, pārorganizējamies un nu vienas nodarbības vietā tiek plānots vesels pastalu festivāls. Divas dienas Kazdangas pils būs pilna ar pastalniekiem. Un tā arī bija. Pie pastalām tika gan sievas, gan vīri, gan lieli, gan mazi. Meistares Agrita rūpīgā uzraudzībā tapa vairāk kā 60 pastalu pāru...un vēl vesels klēpis pastalu taps mājās palikušajiem, jo arī to meistare ierādīja-kā uzkonstruēt piegrieztni cita kājai. 

Milzīgs paldies meistarei Agritai un viņas komandai Mārai un Intai. Tikpat milzīgs paldies Kazdangas Mārai, kas uzturēja visu pasākuma loģistiku. Un paldies Saules meitām- Liepājas koklētājām, kuras ar savu "jā, taisam pastalas", radīja iespēju arī citiem kurzemniekiem tikt ne tikai pie jauniem apaviem, bet arī prasmēm, kā ko tādu dabūt gataviem pašiem.

P.S. Ja gribat redzēt mūsu pastalas, kroņus, kleitas un kokles- droši aiciniet ciemos! Labprāt dodamies tur, kur mūs gaida ar pusstundu garu post-folk (šķiet, ka tā to varētu saukt) amatieru koncertu. Mēs mītam Liepājā!

P.P.S Gribat tikt paši pie savām pastalām? Meklējiet 100pastalas Sasodīti labs piedzīvojums ar saturīgu rezultātu būs garantēts. 

P.P.P.S. Kur vilkt? Kur vilkt?
Tur, kur ērti!!!