Par to, ko var izdarīt, ja dara

Šogad piekritu kam nebijušam- piedalīties pašvaldību vēlēšanās, veidojot novadā deputātu kandidātu sarakstu. Liekot lietā visas savas profesionālās prasmes, kopīgiem spēkiem sarakstu izveidojām, vēlēšanās veiksmīgi startējām un tad sākām iepazīt to, kā viss notiek īstenībā. No mūsu saraksta par deputātēm kļuva divas dāmas (mēs bijām sieviešu saraksts), kas ņemot visus apstākļus (ideja par saraksta veidošanu radās 30.martā, vēlēšanās 3.jūnijā, nevienai no saraksta dalībniecēm nebija šādas pieredzes) bija izcils.  Sieviešu saraksts, tā mēs sevi dēvējam. Jā, dēvējam vēl joprojām, jo turpinām tikties un informēt viena otru par aktualitātēm un lūgt atbalstu, ja tāds nepieciešams. Priecē, ka mēs, pārējās saraksta dāmas,  spējam nodrošināt pleca sajūtu tām divām, kuras ir deputātes.

Abas dāmas aktīvi pilda savus pienākumus, uzdod neērtus jautājumus, nereti no pašvaldības darbiniekiem saņemot aizmugurisku ūjināšanu sēžu laikā, raksta iesniegumus,  rosina iniciatīvas, par saviem līdzekļiem apmeklē dažādus pasākums citās pašvaldībās, jeb citiem vārdiem, sakot, dara visu, lai īstenotu to, ko solīja savā priekšvēlēšanu programmā (to var atrast šajā bloga ierakstā>>).

Septembra izskaņā un oktobra sākumā man bija iespēja apmeklēt pasākumus dažās Kurzemes pilsētās, kur es uzzināju par to, kā tiek organizēts pašvaldības darbs, kā notiek tikšanās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Biju patīkamu pārsteigta par pieredzēto. Padalījos ar šo pieredzi. Viena no deputātēm nolēma ko līdzīgu rosināt arī Aizputes pašvaldībā. Pašvaldības vadītāja un atbildīgo Domes darbinieku tikšanās ar iedzīvotājiem, lai informētu par īstenoto pirmajās 100 valdīšanas dienās, par nākotnes plāniem un uzklausītu iedzīvotāju domas. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, viss tika veikts oficiāli- ar iesnieguma palīdzību. Tika saņemts novada vadītāja atteikums. Arī oficiāls. Ar piebildi, ka ikvienam deputātam ir tiesības šādas tikšanās ar iedzīvotājiem rīkot pašam. Mūsu dāmām divas reizes nebija jāsaka. Tā tika ieplānota pirmā tikšanās reize- dodot tai nosaukumu "Novadnieku sarunas". Šajā reizē uz sarunām tika aicināts jaunieceltais  uzņēmuma "Aizputes nami" vadītājs, Kurzemes reģiona sociālā projekta "Kurzeme visiem" vadītāja un Aizputes sociālā dienesta vadītāja. Pasākumu tika nolemts organizēt Aizputes pilsētas sociālā centra zālē, kura, kā vēlāk izrādījās, bija krietni par mazu šādam pasākumam. Pārsteidzoši. Zāle bija pilna, daļa cilvēku atradās koridorā un durvīs stāvošie darbojās kā sakarnieki starp zāli un koridoru. Katrs runātājs sniedza ieskatu savā tēmā un atbildēja uz klausītāju jautājumiem. Jā, reizums, jautājumi bija skarbāk izteikti. Tomēr, iedziļinoties jautājumu būtībā, bija skaidrs, ka visu var izrunāt arī mierīgā gaisotnē. Nepievērsīšos detaļām, tās noteikti labāk atspoguļos cilvēki, kuriem tās bija aktuālas. Mans nolūks ir pievērsties tam, kādus aizspriedumus mēs spējām salauzt šajā vienā vakarā.

1. Uzskats "Uz šādām sapulcēm cilvēki nenāk". Abas deputātes arī nezināja, cik būs nācēju. Viņas riskēja. Un mēs visi tapām pārsteigti ar pilnu zāli un cilvēkiem koridorā. Vēl vairāk. Šo sarunu gaitā cilvēki atklāja vēl un vēl tēmas, par kurām viņi gribētu runāt. Tēmas, kas viņiem ir aktuālas un sasāpējušas. Tātad, turpinājums būs. Un ne viens vien!

Ieguvumi: jauna informācija, prieks par jaunu iniciatīvu, iespēja iekustināt mammas, arī jaunās mammas, iespēja redzēt attieksmi pret dažādiem jautājumiem, iespēja iepazīties ar jautājumu būtību, iespēja sniegt un saņemt informāciju tieši un nepastarpināti no runātāja, informācijas pasniegšana cilvēkam saprotamā veidā, iespēja pašam uzdot jautājumus, iespēja tikties ar cilvēkiem. 

2.Uzskats "Tur notiek tikai kliegšana un neko konstruktīvu tur nevar atrisināt". Liela daļa dalībnieku kā lielāko vērtību uzsvēra, iespēju padalīties ar savu jautājumu un saņemt atbildi. Konkrētu atbildi uzreiz, ja bija tāda iespēja, un solījumu sniegt atbildi uz jautājumiem, kuriem bija nepieciešama iedziļināšanās.Cilvēki ieguva lielāku skaidrību par to, kas slēpjas aiz sarežģītiem projektu nosaukumiem un ko tieši un konkrēti var saņemt cilvēks, kam tieši tas ir paredzēts.

3.Uzskats "Mums problēmu nav. Novada viss daudz maz ir kārtībā". Šī kārtība ir visnotaļ mānīga, jo cilvēki dalījās savās pieredzēs, kas nebūt par to neliecina. Gan par to, kā tiek noraidīti iesniegumu formālu iemeslu dēļ, gan par to, ka atbildes tiek sniegtas formāli un nesaprotamā veidā, gan par to, ka nav pieejama informācija, vai tā tiek sagrozīta, gan arī par to, ka lēmumu pieņemšana tiek sabotēta bailēs no tā, ka vēl kāds cits iedzīvotājs sagribēs ko līdzīgu, gan par diskrimināciju, nosakot prioritātes atbalstāmajās sporta jomās. Klausoties iedzīvotāju sacītajā, radās priekšstats, ka pašvaldība strādā PRET iedzīvotāju interesēm, nevis PAR.  Protams, tika skarti arī iedzīvotāju atbildības jautājumi, kas arī ne vienmēr ir augstā līmenī. Gan par to, ka pašvaldībā trūkst dzīvokļu, tai pat laikā ir salīdzinoši liels dzīvokļu daudzums, kuri stāv tukši un kur īres parādi krājas jau vairāku gadu garumā, gan par to, kā iedzīvotāji attiecas pret personām ar invaliditāti, gan arī par vecāku atbildību un nolaidību.

Rosinājumi citām novadnieku sarunām: tikties ar atbildīgajiem speciālistiem par Aizputes vecās apbūves atjaunošanas jautājumiem, iegūt informāciju, kā arī pensionāri var atgūt atpakaļ veselības aprūpē iztērēto, uzzināt plašāk par atbalsta programmām personām ar invaliditāti, tikties ar Domes pārstāvjiem par viņu pārziņā esošiem iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, audzēt novada aktīvistu pulciņu šādās un līdzīgas tikšanās reizēs, organizēt to vecāku tikšanās reizes, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, pieaicinot kompetentu atbalsta speciālistu. saņemt Domes vadības atskaiti par paveiktajiem darbiem, rosināt personu ar invaliditāti iesaistīšanos sporta aktivitātēs, uzzinot, kāds atbalsts tam nepieciešams un kā to būtu iespējams risināt, tikties ar dzīvokļu komisijas pārstāvjiem, lai izrunātu sasāpējušos jautājumus.

4.Uzskats "Cilvēki droši var griezties Domē. Mēs esam atvērti. Durvis ir vaļā." Tiesa. Cilvēki Domē droši var ienākt un bieži vien ar to arī viss beidzas. Pāris reizes ienākuši un aizgājuši ar pazemojuma vai kauna sajūtu, tie vairāk neatgriežas. Jā, un reizums tie ir investori, kas būtu vēlējušies īstenot kādu projektu. Skumji, zinot cik maz vispār šādu precedentu mēdz būt: investors atnācis pats ar kādu iniciatīvu uz pašvaldību. Vienas citas Kurzemes pašvaldības vadītājs man ar lepnumu stāstīja, kā esot pats personīgi uzrunājis vietējos iedzīvotājus, pats personīgi zvanījis investoram un pats personīgi atrisinājis investoram svarīgo jautājumu. Lai būtu. Lai novada notiktu attīstība. Tātad var arī tā. Darīt un izdarīt. Tātad var būt arī tā, ka cilvēkam ir dzirksts izdarīt ko vairāk. Izdarīt ārpus rāmja "darba laiks", "šajā likumā ir tā", "mani darba pienākumi." Šo rakstot, atcerējos par Valdi Zatleru, kurš par pārsteigumu visam diplomātu dienestam, pārkāpa nerakstītās normas un vienojās ar Vladimiru Putinu par tikšanos. Tikšanos, kuras laikā tika atrisināti Latvijai svarīgi jautājumi. Viņš atļāvās izkāpt no "tā dara", "ierastā kārtība", "man durvis vaļā, nāciet un runājiet ar mani" tā vārdā, lai risinātu jautājumu, kas Valstij svarīgi. Tātad, pildīja savu darba pienākumu pēc satura, ne formas.

Jā, daļa no šiem atklājumiem nav tīkami. Tāda ir dzīve. Reizums vajag saskarties arī ar netīkamajām lietām, lai daudz skaidrāk saskatītu vērtīgo. Tas, kas mani priecēja visvairāk, bija tā dzirksts, ko sajutu no atnākušajiem cilvēkiem. Cilvēkiem, kuri dzīvo novadā, kuri nav to pametuši labākas dzīves meklējumos citur. Un man tā bija vērtība. Cilvēki, kas nav padevušies. Esmu pateicīga abām deputātēm par šo inciatīvu un iedzīvotājiem, kuri ļāva sajust, ka mēs nedzīvojam "miera un pieticības malā"*. Ka mēs kopā varam vairāk. Ka mums ir pieredze, ar kuru ir vērts dalīties. Ka mums ir idejas, kuras ir vērts īstenot. Ka mēs varam izdarīt, ja darām. Jo, "Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam."**

*K.Skalbe "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties"

**I.Ziedonis "Epifānijs"