(Koučinga) Attiecību pievienotā (lielākā) vērtība

Jau vairāk kā piecus gadus es esmu koučs- izaugsmes veicinātāja. Un tieši tikpat ilgu laiku apzināti esmu pievērsusies savas personīgās izaugsmes veicināšanai, lai gan neapzināti šī joma mani saistījusi jau gadus divdesmit, kad uzsāku psiholoģijas studijas.  Sevis izpēte un pilnveidošana kļūst par  ikviena nopietna šīs profesijas pārstāvja neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Jo, tikai tas, kurš spēj apzināties kādi „tarakāni” mājo viņa galvā un ko ar tiem darīt, ir spējīgs kvalitatīvi strādāt ar klientiem šādā jūtīga un pēc būtības vientuļā profesijā. Šiem „tarakāniem” ir tieksme maskēties un transformēties dažādu ārēju (lasi- darba ar dažādiem klientiem) apstākļu ietekmē un tamdēļ šis personīgās izaugsmes darbs nedrīkst apstāties. Tas ir ikviena kouča profesionālās „higiēnas” jautājums- rūpēties par to, lai attiecības ar klientiem būtu pēc iespējas vairāk klienta un pēc iespējas mazāk kouča. Kā es to saprotu? Ja koučs sesijas laikā domās virpina savas dzīves pavedienu, sāk sev neapzināti ierastā veidā reaģēt uz klienta sacīto un sāk vērtēt klienta sacīto pēc savas pieredzes, tad visticamāk  koučings nesniegs vēlamo rezultātu- jo attiecībās būs par daudz kouča. Arī tad, ja koučs sāk reaģēt savādāk kā ierasts un to neapzinās. Un pat tad, ja koučs to visu apzinās, bet cenšas to apspiest, noslēpt un neizpaust klientam. Visos šais gadījumos klients un koučs nokļūs neapzinātas  pārneses un kontrpārneses lamatās un beigās viens ar otra sniegumu paliks neapmierināti. Termini „pārnese” un „kontrpārnese” nāk no psiholoģijas zinātnes pirmssākumiem. Ja Freidam, kurš konstatēja  un definēja šīs parādības, pārnese un kontrpārnese sākotnēji šķita kaitīgas terapeitiskajās attiecībās, tad pateicoties Jungam, šis uzskats mainījās.  Jungs šajās parādībās saskatīja visvērtīgāko terapijas efektu. Bet ar vienu piebildi- tad, ja šī parādība tika apzināta un ar to tika strādāts. Koučingu parasti klienti izvēlas, lai sasniegtu kādu konkrētu mērķi, tomēr gluži tāpat kā psiholoģijā, šī procesa vērtība ir atrodama arī  savstarpējās attiecībās. Un, ja, ņem vērā to, ko saskatījis Jungs, tad vislielākā šo attiecību vērtība ir darbs ar pārnesi  un kontrpārnesi.  Tātad koučinga attiecībās klientam ir iespēja gan sasniegt vēlamo mērķi, gan arī ar kouča palīdzību apzināt savas ierastās uzvedības/uzskatus un mainīt tos. Un iespējams, ka otrais ieguvums pat ir vērtīgāks par pirmo!

Kas ir pārnese un kontrpārnese? Par pārnesi mēdz dēvēt tieksmi  attiecībās (koučinga, terapeitiskajās vai jebkurās citās) saskatīt šī brīža attiecību partnerī savā pagātnē bijušu attiecību partneri. Izjust, domāt un rīkoties tā, lai risinātu ar šo pagātnes partneri neatrisinātos jautājumus. Savukārt kontrpārnese attiecas uz kouču, tā ir šo attiecību partnera (klienta) pārneses rezultātā radušās jūtas, domas un rīcība- reizēm tā var būt spēcīga satuvināšanās, jūtot to pašu ko klients, reizēt tās var būt jūtas, domas un rīcība, kādas ir bijušas tam- attiecību partnerim no klienta pagātnes.

Kāds ir kouča uzdevums šajās attiecībās jeb kā var iegūt pievienoto vērtību? Profesionāla kouča uzdevums ir apzināties kontrpārneses radīto efektu un spēt atšķirt savas personīgās reakcijas no kontrpārneses radītajām reakcijām. Tāpat kouča uzdevums ir godīgi atspoguļot klientam novēroto, gan to, ko koučs ir novērojis pašā klientā, gan to, ko koučs ir novērojis sevī darbā ar klientu. Godīgums jebkurā gadījumā ir vislabākā atbilde uz jautājumu: „Ko darīt?”. Tas arī notīra spēles lauku un klients un koučs godīgi var turpināt darbu tālāk.

Manā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad klients ir vēlējies „izpatikt” man vai iegūt manu „novērtējumu”. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad klients ir vēlējies pierādīt savu spēku un „cīnījies” ar mani sesijas laikā. Esmu izmisīgi vēlējusies klientiem palīdzēt, esmu uz tiem dusmojusies un pat vēlējusies pamest klientu sesijas vidū. Savas prakses pirmssākumos ne vienmēr man ir bijusi skaidrība par to, kas notiek. Tikai rūpīgi analizējot savas sajūtas, iepazīstot sevi dažādās praksēs, strādājot supervīzijās vai vienkārši koučinga sesijās ar kolēģiem (t.s. darbs trijniekos) man ir ļāvušas apzināties manus „aklos punktus” un kļūt godīgākai gan personīgajās, gan profesionālajās attiecībās. Es apzinos, ka šo prasmju slīpēšana nekad nevar būt par daudz un tāpēc turpinu sevi pilnveidot. Gluži tāpat, kā daudzi mani kolēģi. Jo koučings ir mūžizglītības profesija.  Paldies kolēģiem, kas mani iedvesmo turpināt šo ceļu!

Noderīgi jautājumi koučam pašam sev:

-Kādas emocionālas reakcijas man ir radušās attiecībā pret klientu mūsu darba procesā?

-Kā šīs reakcijas varētu būt saistītas ar kontrpārnesi attiecībā pret klientu?

-Kāda pārnese no klienta puses varētu provocēt šādas reakcijas?

-Kāda klientam vajadzība ir šādas pārneses pamatā?

Noderīgas frāzes un jautājumi klientam:

-Varbūt tā ir mana fantāzija, bet es šobrīd jūtu/ man ienāca prātā/ man izskatās.... ka...

-Kā jums šķiet, kāpēc tā varētu būt?

-Kā jūs manis sacīto varētu izmantot? Kā jums tas varētu būt noderīgs?

Raksts tapis, iespaidojoties no Irinas un Jegora Karopu vadītā mācību kursa "Eneagramma koučingā"

Jūties iestrēdzis? Izpildi testu!

Esmu Starptautiskās kouču federācijas biedre (ICF) un šīs organizācijas Latvijas nodaļas valdes locekle. Gana bieži sanāk priecāties par kolēģu veidotajām infografikām. Diemžēl parasti tās ir angļu valodā un formātā...kuru ir sarežģīti pakļaut tulkojumam. Šoreiz tiku ārā no "iestrēguma", atklājot, kā var PDF failu pārvērst DOC failā un tādējādi "pakļaut" tā dizainu valodas nomaiņai. Liels paldies Elitai un Laurai, kuras mani pārbaudīja un sakārtoja valodu, tā, lai tā skanētu ausij tīkami. Kā rezultātā tagad mums visiem ir pieejama lieliska infografika- tests, kuru var piedāvāt klientiem!

Starp citu- šī infografika lieliski atainot ICF Ētikas kodeksa nosacījumus- koučiem ir pienākums ieteikt klientam griezties pie cita speciālista, ja redzams, ka šajā gadījumā tas ir piemērotāks konkrētajam klientam konkrētajā situācijā. 

Jauns veids, kā gūt ideju par savu eneatipu!

Kopš 2014.gada maija esmu starptautiski sertificēta eneagrammas trenere un kopš 2009. gada nodarbojos ar profesionālu koučingu jeb izaugsmes veicināšanu.  Es nemitīgi papildinu savas prasmes un meklēju dažādas iespējas kā dažādot savu piedāvājumu cilvēkiem, kurus interesē personīgā izaugsme. Eneagramma ir lielisks rīks, kā iepazīt sevi un savu attīstības ceļu (kas ir ļoti atkarīgs no eneatipa), tāpēc gana daudz laika veltu šīs tēmas izpētei.
Interneta dzīlēs pētot dažādo informāciju par ENEAGRAMMU, atklāju, ka jau labu laiku ir pieejamas izcilu šīs nozares profesionāļu radītās  ENEAGRAMMAS KĀRTIS, ar kuru palīdzību vieglā un ātrā veidā var gūt priekšstatu par savu eneatipu. Tiesa- tieši tāpat, kā gadījumos ar testiem- šīs kārtis nesniedz 100% garantiju, ka eneatips ir noteikts pareizi.

Un tieši tāpēc šo kāršu izmantošanu ir jāuztic 2 profesionāļiem:

1. Vienam, kurš sevi gana labi pazīst un ir godīgs attiecībā pret sevi - cilvēkam, kurš vēlas noskaidrot savu eneatipu :) .
2. Otram, kurš labi pārzin eneagrammu un atvērto jautājumu tehniku- cilvēkam, kurš var palīdzēt ar šo kāršu palīdzību noskaidrot kādam citam savu eneatipu.

Ar šo kāršu palīdzību var noskaidrot ne tikai savu eneatipu, bet arī:

1. to, kurā attīstības līmenī šobrīd atrodos (tiem, kuri pārzin eneagrammu)
2. to, kā mani uztver apkārtējie (izmantojot kārtis grupas darbā t.s. 360 novērtējumā)
3. radīt iespēju grupā apziņu paplašinošām diskusijām par konkrētā eneatipa pazīmēm.

Piedāvāju noskaidrot savu eneatipu ar šo kāršu palīdzību koučinga sesijas formātā! 

• Sesijas ilgums 60-90 minūtes klātienē ar kāršu  izmantošanu;
• Skype vidē (nepieciešams video) piedāvāju līdzīga formāta koučinga sesiju, tikai bez kāršu izmantošanas- vienkārši ar ierasto jautājumu palīdzību;
• Piedāvājuma cena 35 eur;
• Pieteikties sesijai, rakstot intasanta uz gmail punkts com vai zvanot +371 29121884 

Šajā video es krievu valodā stāstu par to, kamdēļ es esmu izvēlējusies iepazīt eneagrammu un pielietot šīs zināšanas darbā ar koučinga klientiem.

Par taureņiem, iespējām un mīlestību. Par sievietēm.

Rīts. Ieskatos, cik laika paņems brauciens un atslābstu. Gan jau. Nav nemaz tik traki. Vispirms uz Talsiem, tad uz Ķesterciemu, tad uz Rīgu...un tad...viss sāksies Nītaurē PIE EZERROZĒM.

Sametu koferī kleitas, ieskatos sarakstā un nolemju nemeklēt peldkostīmu...jo nesauļošos taču. Vēl aitāda, gumijas čības, lietussargs un pleds. Esmu gatava braucienam.

Vispirms dot

Gribu atkal pabūt vidē, kur varu ņemt...ņemt...ņemt un baudīt ņemšanas prieku. Bet pirms tam vēl pavisam nedaudz darba. Ķesterciems. Tur šogad pulcējušies radošākie un radošajiem skolotājiem, lai atpūstos, dalītos, mācītos un...ņemtu. Esmu viena no tām, kam lemts dot. Noskaidroju, ka manai došanai būs aptuveni stunda laika un atļauju sev nedomāt par saturu, ko tad īsti es vēlos pateikt skolotājiem un kas būs tas, ko es došu. Gan jau atnāks. Ideja. Un saturs. Esmu mierā ar sevi. Esmu mierā ar sevi arī tad, kad, nonākot Ķesterciemā, nekādi nespēju sazvanīt cilvēkus, kuri zin...precīzu skolotāju atrašanās vietu. Nevaru sazvanīt stundu. Ir silti. Ārā līst un es domāju, kamdēļ es īsti esmu atbraukusi, varbūt nav vērts? Ko man vēlējās Visums pateikt ar šo misēkli? Tomēr Visums apžēlojas, es saņemu īsziņu un nonāku vietā, kur man jābūt...un vislabākajā laikā- tieši uz skolotāju nometnes noslēguma apli. Sēžu malā un baudu skolotāju atklājumus un pārsteidzošā kārtā saklausu kaut ko tuvu un pazīstamu. Būt šeit un tagad. Būt tādai, kāda esmu. Priecāties un iepazīt jauno. Izmēģināt to, kas jau kolēģiem ir izdevies. Un tad, man nemanot, nāk apjausma- kamdēļ man bija jāierodas tieši uz šo- uz beigu daļu. Mans šīs dienas uzdevums ir pastāstīt skolotājiem kādu stāstu, stāstu par  mīlestības spēku, par spēju noticēt savām iespējām un atgādināt, ka viss ir viņu rokās. Stundas vietā...iekļāvos man atvēlētas vien 15 minūtes, tomēr, esmu trāpījusi desmitniekā. Bez piepūles. Viegli. Ar tauriņiem, iespējām un mīlestību.

Es esmu mierā ar sevi un pasauli, ļaujot  tam notikt- rasties vērtībai, kuru varu sniegt.

Kleitas un gumijnieki

Mierīgi un ar pārliecību dodos tālāk. Nonākot pilnīgos neceļos, atkal atrodu īstos un nonāku  tur, kur vēlos. Tik un tā. Viņa un viņas ir visskaistākās. Latvija un Latvijas sievietes. Taisnību sakot, šoreiz Latvijas sieviešu pulkam ir pievienojusies  viena trausli ugunīga meitene no Kijevas. Bet arī viņa ir mūsējā, jo ir taču ieradusies ŠABADĀ. Mēs esam mierā. Esam mierā ar lietu, odiem un neplānotajiem laika pārplānojumiem. Mēs visas esam vienā plūsmā.  Saglabājot katra savu ritmā. Mēs piepildāmies ar sievišķību. Pamazām iekāpjam kleitu elegancē, kuras papildina gumijas zābaki un lietussargs. Balts žakards uz galdiem, zelts- uz šķīvju maliņām un piesmakusī Laimja Rācenāja balss. Balss, kas neļauj palikt mierā, tā iešūpo kleitas un mēs ļaujamies dejas plūsmai. Šabads sākas.

Šeit un tagad radīt iespēju ņemt

Rīts ar mežu aiz loga un tauriņiem istabā. Līst. Žāvas. Kolektīvas žāvas, līdz asaras sāk tecēt. Esam modušās akrojogas uzdevuma- dot un ņemt. Dot atbalstu un ņemt stabilitāti. Uzticēties sev un partnerim. Ļauties. Sievišķības audzināšana. Atgriežamies kleitās un dodamies pļavās pēc...pirts slotām. Līst. Dievīga šamaņu vai eņģeļu pirts un  tai sekojošs lidojums ezerā. Pilnīgi paļaušanās tam, kas notiek. Sievišķības audzināšana. Ņemt, ņemt, ņemt. Radīt iemeslu dot. Kādam, kas ir stiprāks, varošāks, zinošāks. Stiprināt kādu DEVĒJU caur savu gatavību ņemt. Miers, viegla Damaskas rožu smarža un  divu roku pāru radīts masāžas piedzīvojums. Lietus viegli čabinās gar telts sienu,  skan liega mūzika un es aizlidoju. Mirklī, kad jāceļas, es vairs nezinu, kur esmu, kas esmu un kas šodien par dienu. Esmu kaut kur starp te un tur. Esmu šeit un tagad. Nav iespējams ar kādu parunāt. Gribas pabūt vienatnē un izbaudīt būšanu. Šeit un tagad ŠABADĀ. Līst silts lietus. Kad ieskatos pulkstenī, saprotu, ka diena vēl nav pat pusē. Šeit un tagad plūsma turpinās, baudot zaļos kokteiļus, kas gatavoti speciāli tai, kura ir atnākusi (ar mandeļu sviestu- mmmm), baudot un gatavojot tikai un sev vienīgi domāto smaržu no ēteriskajām eļļām (tuberroze un sandalkoks, ah!), radot ūdens gleznojumus (jūtīgākais un nepatstāvīgākais gleznošanas veids), ļaujoties apgleznoties pašai...un visubeidzot sagatavot ķērāju tiem sapņiem, kuri vēl nav īstenojušies, lai dotos gulēt...gongu skaņu pavadībā. Nakts ar diviem pusmēnešiem- viens pie debesīm un otrs ezerā, vai es jau sapņoju?

Ceļš pie pirmavota. Sevī

Rīts sākas ar kliedzieniem- tādi kliedzieni rodas tikai tad, kad kailas dievietes ķermenis saskaras ar rīta ezera vēsumu. Esmu šeit un tagad. Mierīgā ezerā, izbaudot ar katru ķermeņa šūnu- notiek atmošanās. Atmošanās turpinās kundalīnī jogas mierīgajā plūdumā. Esam izlocītas, izstieptas un iesildītas. Dienai, kas būs veltīta pirmavota atklāšanai sevī. Kleitas. Garumgaras. Mandalu deja ezera krastā, saules pielietā un pēc āboliņa smaržojošā pļavā. Garumgara. Viļņi, apļi, spirāles. Došana un ņemšana. MMMMM. Pirmavota atklāšana IR tik patīkama. Skaņas, elpa un piepildīta telpa. Sava sievišķīgā spēka telpa. Taisnais prāts ir atkāpies. Ir vieta un laiks PATIESĪBAI. Par mani un sievieti manī. Spēks, kas pārsteidz un nogurdina. Krāšņas kleitas nokrīt zaļā zālē...un  dievišķie ķermeņi iekrīt vēsā ezerā. Atslābums.

Pusdienas saulainā terasē komplektā ar smieklu šaltīm. Saulaini.

Pēcpusdiena veltīta tautas rakstiem- baltu zīmēm un baltu dziesmām. Meklējam savējo svešajā- katrai čakrai savu spēka zīmi...un sistēmiskajā izkārtojumā iepludinām spēka dziesmas. Nebijusi pieredze ar fantastisku gandarījuma sajūtu par senču spēku- gan par to senču spēku, kas radījuši šīs zīmes un dziesmas, gan par to senču spēku, kas radījuši mani...un devuši man uzdevumu. Tieši tā- šīs sistēmiski izkārtotās meditācijas mērķis bija saņemt vēstījumu no savas dzimtas. Savu sakņu apzināšanās. Gandarījums. Turpinājumā kokle un tautas dziesma dziedināšanai. Spēks no tautas un no Šabaddievietēm. Visapkārt gaisma ausa vidū saule ritināja. Un mēs visas kā SAULES, kas rada gaismu apkārt. Sievietes uzdevums- radīt gaismu. Atgriešanās pie pirmavota, pie Spīdolas sevī.

Esam gatavas nākamajam uzdevumam, kam lielākam un vairāk- saplūšanai ar kādu no 4 stihijām. Ap potīti sarkana zvārguļu lente, kājās orgasmam līdzīgi vibrējošs sazemējums... un stihiju dejas var sākties! Skan mūzika un mūsu ķermeņi plūst, drūp, deg vai lido, top smagi, gaisīgi, ugunīgi vai vijīgi. Kurš ir tas elements, kurā jūtos vislabāk? Kur mans ķermenis kaifo... kur atrodas mana būtība? Mēs esam daļa no Visuma. Katrā no mums zeme, ūdens, uguns un gaiss. Bet, kur mājo mūsu lielākā būtības daļa? Kā līdzsvarot trūkstošo? Pēc dejas- smaržu esences mūs atgriež šeit un tagad. Pārsteidzošas sajūtas- cik ļoti var patikt vienas stihijas smarža...un cik ļoti var nepatikt kādas citas stihijas aromāts. Ko es sevī esmu noliegusi? Kādu daļu no VISUMA sevī nepieņemu? Meklējam ceļu pie sevis kā pilnības MANDALAS sveču labirintā. Katra no mums veido daļu no mandalas- zīmējums top soli pa solim, līdz sāk skanēt vibrējošie trauki- pirmā no mums ir sasniegusi mandalas centru. Tagad mandala arī vibrē un vibrējam mēs. Esam tīras un pirmatnējas, gatavas nākamajam rituālam. Kailas mēness gaismā radam PIENA CEĻU, dziedam mantru un ziedojam ugunij. Pusmēness pie debesīm vēro mūs. Mēs atmodinām sevī mēness spēku un ikviena no mums sajūt raganu sevī- to raganu, kas spējīga radīt, audzēt, iedvesmot un pārvarēt. Tapt par sievieti, kas iedvesmo došanai. Ezera vēsais ūdens ir pirmais, kas sajūt šo došanas prieku. Miers un paļāvība ūdens glāstiem. Nakts.

Viss mūsu rokās!

Un atkal rīts. Ezerā. Un dzērvju sveicienos. Labrīt, Laura! Joga kalna galā rīta vēsumā, perkusiju meditācija un baltas domas. Laiks apkopot iegūto. Lai būtu, spētu un varētu šo visu, kas mūsos atklāts, iedzīvināt un padot tālāk. Dienā būt par Saulēm, kas iedvesmo un spēcina, bet naktī pārtapt Mēnessdievietēs, kas iedvesmo un rada. Vēl pēdējās fotosesijas pļavā un vējā, vēl pēdējās sarunas...vēl pēdējie dieviešu glāsti un pēdējie stāsti par piedzīvoto un atklāto. Vēderos, uz mugurām, pleciem, potītēm un gaisā lido taureņi- ir pienācis laiks pēdējam šī notikuma procesam- transformācijas pilnam lidojumam, lai iegūtu to- krāsaino tauriņa aproci, kas kļūs par mūsu pazīšanās zīmi līdz pat nākošajam Šabadam. Ziemas Šabadam Gungās. Kāds tas būs? Kas gan to zin? Bet būs, jo Šabadmeitenes- Aija, Laura, Dace, Kinga, Karīna un Liene ir iespēju pārpilnas. Un šīm iespējām ir tieksme īstenoties. Nepārvarama tieksme. Atvērties sievišķības dievišķajai poēzijai. Paldies meitenēm, kas radīja šīs iespējas. Paldies fejām un rūķiem, kas īstenoja šīs iespējas dzīvē. Paldies mums visām, kas baudījām šīs iespējas! Paldies Visumam, kas ļāva dzimt šim brīnumam- ŠABADAM sievietei.

Mēs bijām tie tauriņi, kas noticēja, ka varam transformēties. Mēs sapratām, cik daudz ir mūsu pašu rokās. Mēs radījām iespēju dot mīlestību...gluži kā tai stāstā, kuru, šķiet, jau sen, sen stāstīju kādā skolotāju nometnē. Par tauriņiem, iespējām un mīlestību. Par sievietēm.

p.s. Peldkostīms? Hmmm. Tam nebija vajadzības.

p.p.s. Tauriņi....tauriņš bija ne tikai skolotāju nometnes stāsta galvenais varonis, bet arī šī ŠABADA simbols.
p.p.p.s Bildes būs. Drusku vēlāk. Inga tās pulē.

Dažas no fejām un enģeļiem: 

• Bbbbbalss  Laimis Rācenājs
• Eņģeļu pirts 
• Zaļie kokteiļi ar Līgu Andžāni 
• Aromaterapija ar Daci Meijeri 
• Hennas tetovējumi ar Inesi Dāvidsoni 
• Gonga meditācija ar Kingu Pol
• Kundalīnia joga ar Surjot Kaur
• Mandalas deja ar Evitu Ružu 
• Baltu zīmju meditācija ar Simonu Kārkliņu 
• Dziedinošā tautas dziesma ar Ingu Karpiču 
• Kundalīni joga Lauru Vanagu Mickeviču
• Fotogrāfijas ar Ingu Danči

Foto no Ingas Dančes FB profila

Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē. Grāmata.

Par šo grāmatu uzzināju mirklī, kad biju nolēmusi: "Vairs nekādu grāmatu! Izlasīšu tās, kuras jau stāv plauktā un tikai tad pirkšu jaunas." Tomēr pēc tikšanās ar vienu klientu sapratu- man nav izejas! Man vajag TO grāmatu, par kuru biju dzirdējusi! Lieki piebilst ka grāmatu apēdu pāris dienās un sapratu, ka sen neko tik vērtīgu neesmu lasījusi. Tā atbildēja man uz vairākiem jautājumiem saistībā ar eneagrammu un iedeva daudz plašāku skatījumu uz intraverto spēku...un to...kāda jauda ir sasniedzama abiem šiem pretpoliem sadarbojoties, nevis noliekot introvertību plauktiņā "nepilnība, kas jāarstē". To apliecina vairāki izcilu šādu cilvēku sadarbības stāsti un visnotaļ zinātniski pētījumi. Grāmata, kas sākusi kluso revolūciju :) Jāņa Rozes veikalos šo grāmatu latviešu valodā var iegādāties par 12.02 eur (8,45LVL), bet iespējams, ka angļu valodā Jums izdosies to atrast par pievilcīgāku cenu:

Spānija. Kordova. Perkusionistisks protests.

Korodova (Cordoba)- Spānijas pilsēta, kas ierasti slavena ar grandiozu mošeju, unikālu tiltu un burvīgu vecpilsētu. Tomēr man tā palikusi atmiņa ar pilnīgi ko citu. Ar vietējā perkusionistu kolektīva sniegtu priekšnesumu... Kāda kopiena okupējusi māju, kurā savulaik bijusi skola. Vietējā pašvaldība šo māju plāno nojaukt un ir pat atslēgusi ūdeni....neskatoties uz to, šīs kopienas pārstāvji ik dienu šeit gatavo ēdienu un pabaro 100 Korodovas trūkumcietējus. Protests? Var to darīt arī šādi!!!!

Nepilnas 3 minūtes garo muzikālo slaidšovu skatīt šeit >> Spānija. Kordova.

Ķecerisks piedzīvojums

Ķecerīgais pilskalns- Montsegur

Mans piedzīvojums sākās....Jā, kad tad tas īsti sākās? Vai tajā mirklī, kad kādā Pireneju kalnu pārejā sapratu, ka Montsegur pils tepat vien blakus, kad atsāku apmeklēt gleznošanas nodarbības, kad sāku lasīt grāmatu par Lielās Mātes arhetipu, vai tajā mirklī, kad mana dzīve sagriezās ar kājām gaisā..jeb varbūt tas sākās tad, kad piedzimu tieši šeit un tagad. Viss Visumā ir saistīts. Un uz visu ir iespējams paskatīties kā uz mācību stundu...kas mums sniegta, lai pilnveidotos un kļūtu par vislabāko sevis versiju.

Katari

Par katariem uzzināju, lasot gleznošanas nodarbību pasniedzēja Viļņa iedoto grāmatu „Откровения Тамплиеров”. Līdz tam pat nenojautu, ka tie ir bijuši konkrētas reliģiskās piederības pārstāvji, kuriem pateicoties ir radies vārds „ķeceris”. Grāmatu Vilnis man iedeva, kad dalījos savā pārsteigumā par dīvainajām Melnajām Madonnām, kuras pielūdz Eiropas kristieši dažādās vietās. Grāmatā bija arī par tām-par Madonnām, kuru figūru sejas krāsa Eiropai neloģisku iemeslu dēļ bija melna. Tomēr, vairāk mani pārsteidza kāds cits grāmatas stāsts- ka vienlaicīgi ar kristīgās baznīcas invāziju tagadējā Latvijas teritorijā, notika krusta karš pret „nepareizi” ticošajiem Eiropas kristiešiem- katariem. Labi, krusta karš pret Allaha pielūdzējiem, krusta karš pret pagāniem, bet krusta karš...pret kristiešiem- tas man bija kas jauns.

Piedzīvojums

Nākamais solis ceļā uz piedzīvojumu bija pagājušā gada nogalē izskanējušais uzaicinājums doties pakāpelēt Pireneju kalnos. Kalni ir mana kaislība...un 2x reizes nav jāaicina. Katrs kalns man ir bijis ne vien fizisks un emocionāls piedzīvojums (un pārdzīvojums), bet  arī psiholoģisks rūdījums un sevis pilnveidošana. Apspriedos ar vīru, teicām kārdinātājam-"Jā", un sāku meklēt, kas tad tur kāpjams. Un kāpēju pieredžu aprakstos atkal sastapu katarus, jeb precīzāk sakot kataru pilis, kas Pirenejos esot gana daudz. Iedegos ne pa jokam. Sapratu, tas ir tas, ko patiešām vēlos. Vēlos redzēt, izjust.... un pilnveidoties.

Liktenim patīk jokot

Un tad tas sākās- iemeslu rinda nekāpt un neredzēt. Visupirms, jau mani piebremzēja fakts, ka mans fiziskais stāvoklis ir mainījies...un kāpšana kalnos varētu man būt par smagu. Mierināju sevi, ka kāpšu tik daudz, cik varēšu. Pēc tam, jau esot, Spānijā, sapratu, ka līdzbraucēju kompānija ir orientēta uz Andalūzijas pilsētu apskati...un ka Andalūzija nebūt nav Pireneji. Robs ģeogrāfijas zināšanās tika aizlāpīts. Pieņēmu situāciju un izbaudīju to. Galu galā, varbūt arī nevajag kāpt.Taisnību sakot, baudījumi bija ļoti jauki, nekad nebūtu sastapusi tik dāsnus vietējos saimniekus  kā Malagas tuvumā un Himenā un tik dedzīgus cīnītājus kā Kordovā. Pie Granādas atklāju, ka pilsētas jaukumu apskates vietā ir iespējams doties netālu esošajā kalnu masīvā. Tā arī kopīgi ar vīri rīkojāmies un nu jau zinām, kas ir Sierra Nevada. Vēl viens robs ģeogrāfijā aizpildīts! Un vēl zinām, ka noteikti šo vietu apmeklēsim vēlreiz- kārdinājums rīta pusē slēpot ~2500 m augstumā un vakarpusē baudīt Granādas flamenko ir neatvairāms!
Ceļojums jau bija pusē un no Pirenejiem bijām patālu. Tomēr mierināja apziņa, ka mājupceļš tomēr ved cauri Pirenejiem un cerība pabūt kataru pilīs vēl nebija dzisusi. Šķērsojām Andoru un sākām meklēt, tuvāko no pilīm. Atradām vienu no aprakstos minētajām 160km attālumā, to tad arī izvēlējāmies par mērķi. Jāatzīst, ka 160 km kalnos nav tas pats, kas līdzenumā. Serpentīni un mašīnas atpūtai nepieciešamais laiks attālināja iespēju dienas gaismā ko no visa ieplānotā redzēt.


Viena no skaistajām kalnu pārejas vietām. Visapkārt Pireneji.

Un tad notika nenovēršamais ;).  Kādā no pārējām, kad atpūtinājām uzkarsušo auto, liekot lietā visas savas lingvistiskās prasmes (ak, franči!) un izpētot informācijas stendu, atklāju, ka viena no kataru pilīm ir tepat blakus (kartē izskatījās krietni tuvāk par 160km). Un tā bija nevis vienkārši kataru pils, bet Montsegur- pilskalns, kur bijis pēdējās kataru bastions un pils, kurā pēc leģendas ir ticis glabāts sv.Grāls. Un vēl- tā bija pils, par kuru biju lasījusi visu ceļojuma laiku. Tiesa, tobrīd domāju, ka grāmata ir kas no ezotēriskās fikcijas lauciņa un pieminētā pils ir tikai autora iztēles auglis. Patīkami atzīt savas kļūdas. Nu, ja tuvāk, tad tuvāk! Izvēlējāmies doties uz Montsegur.  Brauciena laikā vēl izskanēja šaubas, vai ir vērts tērēt laiku, novirzoties no maršruta, tomēr šaubas palika bez atbalstītājiem un mēs tuvojāmies Chateau Montsegur.


Auto logā spoguļojas pavisam niecīgs pils siluetiņš stāva kalna virsotnē


Mirklī, kad pamanījām augstu kalna galā esošo pils siluetu, auto noskanēja „Ah!”, kam sekoja man adresēts piedāvājums, kā kompensāciju visai grupai par bezjēdzīgo braucienu uzsaukt vakariņas. ... Pils izskatījās nesasniedzami augstu stāvā kalnā. Šķita, ka to sasniegt var tikai ar kādu lidaparātu. Katrā ziņā šādu rīku kategorijā neietilpa ne mūsu auto, ne personīgās kājas.
Tikmēr auto turpināja ceļu un nu jau nonācām Montsegur ciematiņā, kas bija konkrētā pilskalna otrajā pusē- lēzenākajā pakājē. Vēl joprojām pils izskatījās nesasniedzama. Ceļš pameta ciemu un tuvojās stāvlaukumam ar skaistu informācijas plakātu. Stāvlaukumā bija daži auto, kas jau radīja zināmas cerības.  

Pils, kalns, pilnmēness un essss.

Tomēr pati pils vēl joprojām izskatījās nesasniedzami augstu.  Izkāpām un devāmies augšup. Šķērsojām pļavu un spriedām- cik gan laika vajadzētu, lai uzkāptu. Pretī nākošie sportiskā paskata jaunieši minēja kaut ko par 40 minūtēm, aizraujošo skatu un „No excuses!”, t.i. ka jākāpj. Parēķināju laiku līdz saulrietam, izdalīju ar savu fizisko formu un redzamo nogāzes stāvumu ... un nolēmu atbraukt uz šejieni vēlreiz. Padošanās? Pasēdējām, pasauļojāmies un jau gatavojāmies doties atpakaļ, kad mums pievienojās  līdz tam mašīnā aizņemtais skeptiskākais kolēģis, aizgrābtā balsī stāstot, ka šeit jau nu gan vajag uzkāpt. Tāds entuziasms tomēr ir lipīgs! Es nolēmu kāpšanai veltīt 15 minūtes, lai saprastu, cik tālu tikšu. Velns nebija tik melns, kā izmālēts... Uzkāpu tais 15 minūtēs līdz pašai pilij. Šķiet, ka pilskalns bija nolēmis pārbaudīt manu vēlmi tajā nokļūt. Un spēju pieņemt lēmumu spert pirmo soli.

Par šo kataru pili mēdz teikt, ka tā esot bijusi Saules templis

Mācība

Stāvot augšā man ausīs skanēja „Es apsedzu sav` galdiņu”. Nekādi nevarēju saprast, kāpēc.  Jo dziesma ir par Dieva likumu ievērošanu labklājības nodrošināšanai, par sevis un savas vides sakārtošanu pirms... aicināt Dievu uz sadarbību. Tika atbraucot  un saskaroties ar ikdienu parasto, sapratu, ko man vēlējas šis pilskalns pateikt- darbs ar sevi ir nepārtraukts. Ir jābūt gatavai izaicinājumiem un jāmācās gan pieņemt situācijas, gan uzņemties atbildību un tās risināt.

Nokāpiens no kalna slidīgo akmeņu gana viltīgs, bet skaists!

Paldies ceļojuma kompānijai par iespēju audzināt sevi! Un paldies Montsegur pilskalnam par vērtīgo mācību! Zinu, ka kādreiz tur atgriezīšos. Spēka, miera un drošības* vietā.

Dzeltenā- viena no kataru krāsām.

*Montsegur jeb latīniski Mont securus -drošais kalns.

Vairāk un sīkāk no pirmavotiem

• Grāmatas, kurā uzzināju par katariem:
• Ru versija iegādājama šeit>>
• Eng versija iegādājam šeit
•  Ceļojumu aprakstu LV , kurā uzzināju par kataru pilīm skatīt šeit >>
•  Grāmata, kurā lasīju par Montsegur :
• Eng versijā iegādājam šeit

• Starp citu, šo grāmatu uzgāju kāda sava laba skolotāja blogā, kurš gatavojās doties ceļojumā pa Dienvidfrancijas sakrālajām vietām. Blogs šeit>>
• Papildus info par katariem- par kristiešiem, pret kuriem gāja krusta karā, skatīt LV šeit>>, RU šeit>> un šeit>>
• Papildus info par Montsegur skatīt ENG šeit>>, RU šeit>>
• Grāmata, kur skaidrota tautas dziesmu- spēka dziesmu nozīme meklējama šeit>>

Eneatipu attiecības ar vecākiem.

Interesanti. Par to, kādas ir katra eneatipa attiecības ar vecākiem.

Eneatipu bioķīmija 2. Neiromediatori.

Serotonīns, dopamīns un noradrenalīns ir ķīmiskas vielas, kas veidojas dabiski mūsu ķermenī sintezējoties olbaltumvielām., un spēlē svarīgu lomu katra mūsu emocionālās labklājības veidošanā. Pastāv uzskats (it kā Japānā ir veikts pētījums, kas to apliecina, tomēr tā arī neesmu atradusi atsauci uz tā oriģinālu), ka šo trīs vielu līmeņu kombinācijas ir saistītas ar eneatipu. Respektīvi- ja veiktu bioķīmisko analīzi- varētu noteikt eneatipu. Vai arī otrādi- zinot eneatipu, prognozēt, kāds ir šo konkrēto vielu līmenis. Gluži kā jautājums par vistu un olu- kura tad īsti bija šīs ķēdītes aizsācēja. Ieskatieties, kas tās ir par vielām...ko tās ietekmē, kā izpaužas to ietekme un domājiet paši- ir tur meklējama saistība, vai nē. Iespējams, pat, ka atradīsiet veidu, kā izvairītes no tā stāvokļa, kuru eneagramma dēvē par fiksāciju, bet kristīgā pasaule- par grēku.

Dopamīns (dofamīns)

ir- hormons un neiromediātors, kurš sintezējas virsnieru serdes neironu šūnās vielmaiņas procesā. Stāsta, ka šis hormons esot vairāk atrodams vīriešu organismā un nereti to pat dēvē par vīrišķības hormonu. Šī hormona ietekmē cilvēki spēj būt fokusēti, mērķttiecīgi un tiem piemīt augsta koncentrēšanās spēja (svarīgi mācību procesam), rada patīkamas sajūtas, tas piedalās kustību kontrolē, tam ir stimulējošs efekts un tas spēcīgi ietekmē vielmaiņu (mākslīgi sintezēts tas pat tiek piedāvāts kā tievēšanas līdzeklis). Šim hormonam piemīt spēja mobilizēt organismā esošos enerģijas krājumus, kā arī regulēt informācijas plūsmu dažādās ķermeņa daļās. Dopamīns ietekmē arī lēmuma pieņemšanas procesu. 

Kā jau minēts,dopamīns ir viens no labsajūtas hormoniem (atkarības hormons- ir vēl viens tā nosaukums), šī vielas koncentrācija smadzenēs pieaug, kad cilvēks ir iemīlējies un pēkšņi spēj izjust ar prātu nekontrolējamas emocijas- kaisli , iekāri. (iespējams, ka 8. eneatipa fiksācija- iekāre parādās paaugstināta dopinamīna ietekmē)

Vikipēdījā stāstīts, ka ir pieradīta dopamīna līmeņa saistība ar intro- vai ekstra-vertību. Introvertiem šis līmenis ir zemāks, bet ekstravertiem šis līmenis ir augstāks (visa cita starpā 3.,7.,8. eneatipa pārstāvjus mēdz dēvēt par ekstravertajiem eneagrammas tipiem, bet 4.,5.,9. mēdz dēvēt par introvertajiem eneagrammas tipiem- attiecīgi tiek prognozēts arī šo tipu dopamīna līmenis). Atsauci par dopamīna līmeņa izmaiņām un rakstura iezīmēm atradu arī Sūzanas Keinas grāmatā "Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē.", kur ir atsauce uz vairākiem pētījumiem, kurā pierādās, ka ekstravertiem dopamīna izdale smadzenēs noteik aktīvāk, nekā introvertiem. Kā rezultātā introverti mazāk pakļaujas priecīgam satraukumam- emocionālais satraukums nav tik spēcīgs, lai pieliktu milzu pūliņus kaut kā sasniegšanai. Ir pat viens pētījums, kurā atklāja dopamīna izdali regulējoša gēna variantus, kas ir saistīts ar finanšu riska uzņemšanos.

Šī hormona trūkums mēdz izraisīt redzes traucējumus. Tā, kā dopinamīna daudzums nosaka cilvēka aktivitāti- tad tā trūkuma gadījumā var novērot arī to, ko mēdz dēvēt par slinkumu, neizlēmību (iespējams, ka 9.eneatipa fiksācija- slinkums notiek pazemināta dopinamīna ietekmē. Kā iepriekš minēts dopinamīna līmenis kāpj kustoties, tāpēc tikko cilvēks pārvar "slinkumu" un sāk kustēties, tad šīs hormons izstrādājas vairumā un pieaug labsajūta. Līdzīgs mehānisms tiek aprakstīts arī 9.eneatipa fiksācijas pārvarēšanā)

Savukārt tā pārmērīga koncentrācija - uzmanības deficīta sindromu un hiperaktivitātes sindromu.  Dabiskā veidā dopāmina līmenis kāpj kā atbilde uz mentālu vai fizisku kairinājumu, tamdēļ ir cilvēki, kuriem labāk padodas koncentrēšanās uzdevumi pēc fiziskām aktivitātem.

Jebkādas dopamīna līmeņa neadekvātas svārstības var izraisīt fokusa zudumu- mēs varam pēkšņi aizmirst, kur nolikām atslēgas, aizmirst nupat izlasīto rindkopu, vai pavadīt dienu "sapņojošā" stāvoklī, nespējot pievērsties plānotajam uzdevumam.

Lai paaugstinātu dopinamīna līmeni- ieteicams:
1. Nodoties fiziskām aktivitātēm
2. Pavadīt laiku patīkamā sabiedrībā
3. Lietot vitamīnus ar magniju vai cinku (attiecīgos pārtikas produktus)

Noradrenalīns (norepinephrine) 

ir virsnieru serdes hormons un neiromediātors, pēc uzbūves kateholamīns un to izdalīšanos regulē simpatiskā nervu sistēma. Tādi apstākļi kā spraigs fizisks darbs, bailes, sāpes, augstums var paaugstināt šī hormona līmeni. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, kā arī nosaka "cīnies- bēdz" refleksa izpildi. Tas ir atbildīgs par labu garastāvokli, realitātes adekvātu uztveri, koncentrēšanos, fokusēšanos un spēju motivēties, palīdz organismam paaugstināt vielmaiņu un mazināt apetīti. Noradrenalīna līmeņa pazemināšanās, garantē depresiju,  skumjas, samazinātu spēju fokusēties un miega cikla problēmas (iespējams, ka skumjas un nespēja adekvāti uztvert apkārtni 4.eneatipa pārstāvjiem ir tieši zemā noradrenalīna līmeņa ietekmē). Paaugstināts noradreanlīna līmenis raksturīgs ar trīsām, roku, kāju un zoda trīcēšanu.

Lai paaugstinātu noradrenalīna līmeni- ieteicams:
1. Lietot vitamīnus ar augstu dzelzs, vara, mangāna,selēna un cinka saturu (attiecīgos pārtikas produktus)
2. Dzert kvalitatīvu zaļo tēju, kapumirtes uzlējumu
3. Iemīlēties
4. Smaržot, ierīvēties, karsēt rozmarīna un kadiķa ogu ēteriskās eļļas
5. Starp citu- viena kafijas tasīte no rīta varētu būt noderīga

Serotonīns

ir neiromediātors, kurš sintezējas gaišajā dienas laikā centrālajā nervu sistēmā un kādās īpašās gremošanas trakta šūnās. Sieviešu organisms to izdalot vairāk, kā vīriešu. Tas ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, sāpju un miega jutības noteicējiem  organismā. Asinīs tas nonāk emocionālā saviļņojuma brīdī: smejoties, pēc seksa, garīgā pacēluma brīdī. Tas ietekmē arī gludo muskuļu saraušanos (asinsvadi un gremošanas trakts). Serotonīns slāpē ātras kustību reakcijas un tādējādi palīdz atbrīvoties un atslābināties. Līdz ar to cilvēka kustības kļūst mierīgas un līdzsvarotas (iespējams, tāpēc 9.eneatipa pārstāvji ir tik lēnīgi- jo serotonīnam netraucē citu neiromediatoru klātbūtne) Ir novērta sakarība, kad organismā ir zems D vitamīna daudzums, tad krīt arī serotonīna līmenis. Zems serotonīna līmenis raksturīgs cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu. Augsts serotonīna līmenis ir raksturīgs līderiem un cilvēkiem, kuri ar sevi jūtas apmierināti. Sūzanas Keinas grāmatā "Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē." ir minēts pētījums, kurā atklāts, ka cilvēki, kuriem atklāts serotonīna izdali regulējošs gēna varinats (pretēji iepriekš minētajām dopamīna izdali regulējošam gēna varianta) retāk uzņemas finanšu risku, bet ir gatavi lielākam riskam, ja ir lielākas izredzes uzvarēt.  Serotonīna trūkums organismā izraisa tieksmi pēc saldumiem. sliktu garastāvokli, nogurumu, nespēku, vājumu, miega traucējumus un enerģijas zudumu, imūnisistēmas pavājināšanos, tam raksturīga impulsīva, nekontrolēta, izmisīga, agresīva un pat suicidāla rīcība. Paaugstināts serotonīna līmenis kļūst par stressa cēloni un trauksmes sajūtas iemeslu. Ja cilvēks raud, tad kopā ar asarām notiek atbrīvošanās no serotonīna. Tā, kā vīriešiem ar raudāšanu iet knapāk, tad liekā serotonīna radītais stress ietekmē tos ilgāk. 

Lai paaugstinātu serotonīna līmeni- ieteicams:
1.Lietot olas, tītara un vistas gaļu, zivis, banānus, riekstus un pākšaugus - produktus, kas nodrošinās serotonīna līmeņa palielināšanos (organisms veido serotonīnu no aminoskābes tripofāna, kas ir šajos produktos);
2. Izvēlēties pilngraudu produktus - brūnos vai savvaļas rīsus, auzu pārslas, griķus, putraimus. Šie salikto ogļhidrātu produkti veicinās serotonīna veidošanos smadzenēs un mazinās stresu;
3. Ēst vairāk treknās zivis, piemēram, skumbriju, siļķi, lasi un sardīnes, kas satur omega-3 taukskābes, tās palīdzēs smadzenēm izmantot serotonīnu;
4. Smaržot lavandas un majorāna ēteriskās eļļas.
5. Izmantot iespēju uzturēties saulē, vai laikā bez saules, lietot D vitamīnu.
6. Dzert asinszāles tēju, lai noturētu serotonīna līmeni.