Esmu domājusi, par to, kas būtu labākais veids kā varētu paust atbalstu sanīkušajiem (grūtsirdībā, bēdās, izmisumā vai sērās grimušajiem) tuvajiem. It sevišķi, ja šķiet, ka tuvumā ir skaidri redzams virziens, kā atrisināt problēmu. Ja ir loģiskas izejas pazīmes acu priekšā. Un es skaidri ZINU, ka šādi rīkojoties būs labāk. Šīs zināšanas par pareizāko, labāko, skaidrāko risinājumu ir mocījušas mani un esmu mocījusi ar tām sanīkušos. Tie ir mukuši no manis un es esmu centusies panākt un nodarīt labumu. Pa savam. Labumu, kurš šķitis labs man. Tomēr nekas īsti nav izdevies. Tad kur slēpjas tas palīdzēšanas noslēpums?
Nesen notikušajā seminārā Andžejs Reiters teica: "Kad kāds Tavs tuvais ir sanīcis, tad vislabākais, ko vari darīt, ir būt viņam blakus priecīgs un laimīgs,bet bez uzbāzības un morāles. Vienkārši esi tāds kāds esi un radi iespēju šim cilvēkam būt tādam, kāds viņš ir. Un ar laiku viņš pieņems lēmumu mainīties un sāks kopēt Tavu laimīguma auru".
Lai, vai kā, tomēr bieži vien ar būšanu blakus šķiet par maz un gribas sniegt roku. Sniegt tā, lai tā tiešām būtu atbalstoša un apskaujoša. Tomēr ne visi mēs esam kinestētiķi, kuriem ir gana ar apskāvienu, nereti ir nepieciešams arī audiāls apstiprinājums vārdos. Tad kādi varētu būt vārdi? Kas ir tie vārdi, kas palīdz un atbalsta vienlaicīgi. Kas ļauj saglabāt savu esību un stiprināt sanīkušā cilvēka būtību?
Lai, vai kā, tomēr bieži vien ar būšanu blakus šķiet par maz un gribas sniegt roku. Sniegt tā, lai tā tiešām būtu atbalstoša un apskaujoša. Tomēr ne visi mēs esam kinestētiķi, kuriem ir gana ar apskāvienu, nereti ir nepieciešams arī audiāls apstiprinājums vārdos. Tad kādi varētu būt vārdi? Kas ir tie vārdi, kas palīdz un atbalsta vienlaicīgi. Kas ļauj saglabāt savu esību un stiprināt sanīkušā cilvēka būtību?
Kopš apgūstu eneagrammas zinības, ļoti daudz atbilžu esmu atradusi to teorijā. Eneagramma dod savu skatījumu arī šajā jautājumā. Eneagramma atšķirībā no citiem psiholoģiskās tipoloģijas veidiem, ieliek cilvēku ne tikai kāda konkrētā "eneatipa" kastītē, bet arī sniedz instrukciju savas apzinātās dzīves dzīvošanai. Un viens no apzinātās dzīves sastāvdaļām ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi. Apzināties sava ego diktētās rīcības un atgriezties pie savas būtības vajadzībām. Sekojot šim principam ir 9 atbalsta teikumi, atbilstoši katra eneatipa būtības vajadzībām un kas izslēdz tālāku ego diktētu rīcību. Tie ir teikumi, kurus patiesībā vēlas dzirdēt katra konkrētā eneatipa pārstāvji visvairāk. Tie ļauj nonākt komforta zonā un augt. Tie ir teikumi, kas ļauj mums ikvienam atgriezties pie būtiskā- pie cilvēcības kodola. Sava patiesā ES. Tā ir mūsu atbildība teikt šos vārdus saviem tuvajiem. Tā mēs palīdzam tiem nonākt komforta zonā un augt.
1 Tu man esi pats/pati labākais/labākā.
2. Es pieņemu Tevi tādu, kāds/kāda esi un bez Tavas palīdzības.
3. Es pieņemu Tevi ar sasniegumiem un bez tiem. Tu man esi svarīgāks/svarīgāka par sasniegumiem.
4. Es redzu Tevi tādu, kāds/kāda Tu esi. Ar to Tu man esi unikāls/unikāla.
5. Tas, kas Tev ir vajadzīgs, man nav problēma, tikai pasaki par to.
6. Tu ar mani kopā esi drošībā.
7. Esi šeit un tagad ar mani. Es par Tevi parūpēšos.
8. Es esmu uzticīgs/uzticīga Tev. Tevi neviens neapvainos.
9. Tava klātbūtne un Tavs viedoklis man ir svarīgs.
Lai mums izdodas dzīvot saskaņā ar savu būtību un lai izdodas rast tai pielietojumu vislabākajā veidā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru