Palīdz cilvēkiem uzkāpt stikla kalnā

Raksta autore: ILZE TILLERE"Kursas laiks" (20.03.2013.)

Rokasbirzniece Intas Santas dzīves devīze ir: “Es mainos!”. Viņa tic, -  lai iegūtu līdzsvaru un saskaņu dzīvē, vajag pieņemt to, ka pasaulē viss nepārtraukti mainās un par to priecāties. “Tas ir pats patstāvīgākais, kas pasaulē ir,” viņa piebilst. Atbildes uz jautājumiem, kāpēc pasaule ir pārāk “asa” un kā dzīvi veidot citādāku, atradusi, apgūstot un praktizējot koučingu (Starptautiskā kouču federācija (ICF) Koučingu definē  kā  - nepārtrauktu sadarbību ar klientu reālu rezultātu sasniegšanai personīgajā un profesionālajā dzīvē). Viņa uzsver, ka arī seniem latviešiem bijis līdzīgs dzīves skatījums.

Dzīve ir kļuvusi krāsaināka! Foto: Dainis Ģelzis

Inta Santa Aizputē, Liepājā un Rīgā vada seminārus un individuālās koučinga nodarbības, radot klientiem iespēju apzināties savu potenciālu, attīstīt to, sasniegt savu mērķi un novērtēt šo sasniegumu. “Koučs ir treneris, kas paplašina cilvēka apziņu, vienlaicīgi atbalstot to virzībā  uz kādu konkrētu  mērķi,” skaidro I. Santa. Viņa, galvenokārt, nodarbojas ar individuālo- jeb personīgās attīstības koučingu. Nodarbošanās nav nejauši izvēlēta, bet gan ceļš, kurš atrasts, meklējot līdzsvaru dzīvē. Viņa norāda, ka koučings nav tikai darbs, bet arī viņas aizraušanās.

Mācīties dodas uz Krieviju

Intas Santas dzīvē bijis posms, kurā radies apjukums un neizpratne, kāpēc apkārtējā pasaule ir tik konkurējoša. “ Toreiz prātoju, kas pasaulē notiek un kāpēc visi ir tik asi? Ikdienā cilvēkam vienmēr jābūt vislabākajā formā, jākonkurē ar kādu un jāspēj otru pat “iznīcināt”, lai šajā pasaulē izdzīvotu,” atceras Inta. Viņu šāds dzīves modelis neapmierināja. Tāpēc viņa sāka meklēt atbildes uz saviem jautājumiem. Viņa ir pārliecināta, ka, ja cilvēks meklē atbildes, tad noteikti tās arī atrod.

Pirmo reizi par koučingu uzzinājusi 2007.gadā, kad izlasījusi par šo tēmu žurnālā “Biznesa Psiholoģija”. Raksts Intu ieinteresējis. Viņa vēlējusies izzināt šo sfēru, taču Latvijā tolaik tādu iespēju nebija. Tā paša gada nogalē Inta devusies uz  apmācībām Krievijā un tur tikusies ar profesionālu kouču Mariju Sjomuškinu. “Nodarbības sākumā gaidīju, ka tūlīt sāks mani mācīt, bet koučs sāka ar jautājumu, ko es gribu iegūt no šīs tikšanās. Es pie sevis toreiz nodomāju -  ir nu gan stulbs jautājumus! Ja jau nāku mācīties, tad gribu, lai māca,” smejas Inta. Tikai vēlāk viņa sapratusi, ka tas ir viens no koučinga paņēmieniem- rīkiem - piesiet uzmanību, pavērt apziņu, pašam iesaisties procesā un būt līdzatbildīgam.

Atbildes atrod pusceļā

Pēc šī tikšanās  Inta jau sapratusi, ka koučings viņu saista. 2008. gada nogalē parādījās pirmās iespējas apmeklēt seminārus arī Latvijā. “Pēc tam es pieņēmu lēmumu, ka koučings ir domāts man. Es zināju, ka gribēšu kļūt par personīgās izaugsmes treneri jau tolaik Krievijā, bet nobriedu šim solim tikai 2009.gadā,” atceras I. Santa.

Atbildes, kā līdzsvarot savu dzīvi un dzīvot saskaņā ar sevi, viņa atradusi vēl mācību procesam tikai pusceļā esot. Kā pati atzīst, - šis koučinga fenomens, ka nav nekam jābeidzas, lai iegūtu atbildes, viņu sajūsminājis visvairāk. Intai bijusi iespēja un vēlēšanās paralēli izzināt arī to, kas norisinās cilvēces kolektīvajā zemapziņā. “Tas lieliski sasējās ar metodēm, kuras koučingā uzskata par normu,” piebilst Inta. Viņa akcentē, ka koučings balstās pieciem galvenajiem vaļiem. Pirmkārt, - visi cilvēki ir labi, kādi tie ir, otrkārt, cilvēku rīcību vada vislabākie nodomi un, treškārt, ikviens izdara vislabākās izvēles, ceturtkārt pārmaiņas ir patstāvīgas un piektkārt , mūsu rīcībā ir visi resursi Pieņemot šos piecus apgalvojumus, var veidot savu dzīvi, mainot apkārtējās pasaules uztveri. “Ja pārmet sev, ka rīkojies nepareizi, tu iestrēdz pagātnē, netiekot uz priekšu,” zina Inta.

Gatavas receptes nedod

Koučings ir dziļi individuāls process  vai individuālas attiecības, kas veidojas starp kouču un klientu. Bakalaura grāds psiholoģijā ir ļoti noderīgs, lai labāk palīdzētu klientiem personīgajā izaugsmē. Taču Inta norāda, ka koučings ir mūžizglītības process, kurā nepārtraukti zināšanas jāpapildina. “Pirms vērsties pie kouča, jābūt iemeslam, kas sākas ar vārdiem – es vēlos, es gribu, vai es negribu. Piemēram, es gribu līdzsvarot savu dzīvi, vēlos veidot pārmaiņas, vai uzsākt biznesu,” paskaidro I. Santa. Tālāk koučinga procesā klientam Inta palīdz caur citu skatu prizmu paskatīties uz izvēlēto mērķi – kā rīkoties, lai to sasniegu un kāds varētu būt  rezultāts. Nodarbības laikā cilvēks apzināsies kā viņa izvēlētais mērķs ietekmēs viņa iekšējo pasauli un kā tas ietekmēs tam svarīgo tuvāko un tālāko apkārtējo vidi. “Es palīdzu cilvēkiem saprast, kas ir viņa stikla kalns, kāda ir piemērotākā nogāze, lai tajā uzkāptu. Koučinga laikā klients arī skaidri apzināsies, kāda izskatīsies Saulcerīte kalna galā,kāds būs tās modināšanas process un kā tiks nosvinēts šis notikums,” skaidro Inta.

Kouča instruments esot ausis un intuīcija. Viņa uzdevums ir klausīties un uzdot jautājumus, lai palīdzētu klientam pašam sajust vai saprast (kas nu kuram vajadzīgs), kā realizēt mērķi. “Koučs nevērtē, gatavas receptes nedod. Viņš atgriež atpakaļ klienta vārdus ar jautājumu – vai es pareizi sapratu, ka juties tā un tā, vai gribi to un to. Cilvēkā pašā ir visi nepieciešamie resursi mērķa sasniegšanai, jāpalīdz tos tikai apzināties,” pastāsta Inta.

Kaktuss bez adatām

Koučinga filozofija esot atbilde uz Intas jautājumiem, kā dzīvot līdzsvarā. “Koučinga filozofija ir lielā mērā līdzīga senlatviešu filozofijai – dzīvot pašam un ļaut citiem dzīvot. Piemēram, tautasdziesmā vēstī: „Visi man labi bija, ja es pati laba biju.” Cilvēkam jādzīvo nevis ar pārākuma apziņu, bet gan kā daļai no Visuma,” secina Inta.

Inta zina, ka, lai apkārtējie pasaulē būtu labāki, vide mīlīgāka, pārmaiņas jāsāk ar sevi. Labais, viņasprāt, vienkārši pievelkas un, ja, patīkama vide radīta, pat kaktusam adatas nav vajadzīgas. “Dienvidamerikā kāds vīrs, kurš patentēja 800 dažādus veidu jaunus dārzeņus, sev par izaicinājumu izvēlējās radīt kaktusu, kurš ir salds un kuram nav adatu. Viņam izdevās. Pats atzina, ka ar kaktusu daudz runājis un viņu mierinājis, ka pasaule ir mīļa, ka viņu mīl. Stāstījis, cik vērtīgs un  noderīgs viņš ir pasaulei. Ja tas iespējams ar kaktusu, tad kāpēc tā lai nebūtu ar cilvēkiem. Ja ir radīta labestīga vides ,cilvēkam “adatas” vairs nevajag,” stāsta Inta.

Laikmets veido sabiedrību

Inta par savu jaunatklājumu koučinga izzināšanas procesa laikā uzskata secinājumu, ka katrs laikmets veido sabiedrību. Arvien vairāk esot tādi cilvēki, kuri gan paši sevi, gan arī apkārtējiem prot palīdzēt atrast motivāciju sava mērķa īstenošanai.

“Man arī līdz šim bija pionieriska atbildības sajūta. Tad es apjautu, ka laiki mainās, vērtības ir mainījušās un man nav jāpaliek iestagnējušā procesā. Arī man ir jāmainās. Jaunai paaudzei šādi jautājumi nav, viņiem apziņas plašums ir daudz lielāks,” atzīstas Inta. Spēja mainīties, iespējams, esot Intas sievišķības valdzinājuma noslēpums. Taču viņa atklāj, ka tas esot arī vīra nopelns un piebilst: “Viņš mani “ceļ saulītē”, novērtējot mani,” piebilst Inta.

Viņa ir pārliecināta, ka koučinga filozofija nav nekas jauns, vai unikāls. Līdzīgs skatījums bijis gan Sokrātam, gan senajiem latviešiem. “Šī virziena standarti vēl tikai veidojas. Esmu priecīga, ka varu šim procesam būt līdzās. Man šī ir iespēja dzīvot saskaņā ar sevi, tikties ar interesantiem cilvēkiem, bet pati dzīve ir kļuvusi feināka.”

“Kursas Laiks” jautā:

Kāds gadalaiks vislabāk patīk?

Saulains. Es barojos no saules, tāpēc man patīk visi gada laiki, ka tikai tie ir saulaini.

Kāda ir mīļākās lietas dzīvē?

Pagātne, tagad un nākotne. Gan viss pozitīvais, gan negatīvais, viss man ir mīļš, jo tas viss ir manējais.

Kādas ir vislabākās “receptes” grūtajos brīžos?

Tautas dziesmu apkopojums „Spēka dziesmas”. Tur dainām doti kodi jeb paskaidrojumi. Laiku pa laikam tās uzdziedu. 

Sportiskas aktivitātes. Kad jūtu, ka sevi vajag “saremontēt” eju skriet, slēpot, vai kārtīga šrubīju istabas. Un labās atmiņas. Tās es izmantoju kā savu iekšējo resursu.

Intas Santas dzīves pieturzīmes:

Dzimusi Kuldīgā 1973.gada 7. augustā.

1995.gadā beigusi Liepājas Mākslas koledžu, ieguvusi dekoratīvās noformēšanas meistares specialitāti.

2001. Ieguvusi bakalaura grādu  psiholoģijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.

2003. Ieguvusi MBA Biznesa augstskolā „Turība”.

Precējusies ar Kasparu, ir divi bērni – Beatrise un Aleksandrs.

Kopš 2009.gada vada seminārus un individuālās koučinga nodarbības.

Kopš 1993.gada dzīvo Aizputes novadā.

Mīlulis – suns Boriss.