ceturtdiena, 2013. gada 18. jūlijs

Kamenes paradokss


Iespējams, ka šī pieeja ir atbilde uz visiem "Kāpēc?" jautājumiem.

Man šī vasara iesākās necerēti agri- es to sagaidīju Skotijas ekokopienā Findhorn Foundation, kur apguvu Transformācijas spēles meistardarbnīcas vadītāja prasmes.
Divas nedēļas pabiju vidē, kurā:
  • konkurences vietā valda sadarbība;
  • noslēgtības vietā valda atvērtība;
  • izvairīšanās vietā valda atbildības uzņemšanās;
  • nosodījuma vietā valda pieņemšana.


    Ja ticētu klasiskajiem biznesa pamatprincipiem (A.Smita teorijai par neredzamo roku, kas regulē tirgu), šai ekokopienai jau būtu jābūt izzudušai no pasaules kartes, jo tā itin nemaz nekonkurē, ne- efektivizē un ne-globalizē savu piedāvājumu, kā to esam pieraduši redzēt klasiskā tirgus apstākļos. Tā vienkārši ir un turpina būt jau vairāk kā 50 gadus. Gluži kā tā, kamene (1), kura lido par spīti tam, ka regulāri kāds pierāda, ka viņa nespēj lidot. Cilvēki ar interesi apmeklē Findhornas Fonda parku, lai redzētu ekociemata dzīvi darbībā (ik gadu 14000 apmeklētāju), tiem, kurus uzrunā šīs idejas ir iespēja tās apgūt mācību programmās Findhorn Clunny College (ik gadu vairāk kā 3000 apmācību beidzēju),  bet tie, kurus šī filozofija ir uzrunājusi līdz pat sirds dziļumiem, kļūst par šīs ekokomūnas patstāvīgajiem iedzīvotājiem (šobrīd 400 rezidentu).

    Mani uz šo komūnu aizveda iespēja padziļinātu apgūt Transformācijas spēles meistardarbnīcas vadītāja prasmes, kas ir viena no Findhorn Clunny College pamata programmām. Šī spēle ir radīta tieši Findhornā un atspoguļo tajā valdošo filozofiju: mēdz teikt, ka piedaloties šīs spēles meistardarbnīcā ir iespējams piedzīvot Findhornas ekokopienas garu.

    Es pati ar Transformācijas spēli iepazinos, pateicoties savai kolēģei Aijai Berjozai, kura uzaicināja to uzspēlēt. Jau ar pirmajām spēles minūtēm es sapratu, ka tā ir PAR MANU DZĪVI. Ļoti skaisti izgaismojās atslēgas vārdi. Ļoti dziļi nācās ielūkoties sevī, meklējot  to, kur manī rezonē izvilktās šķēršļu kārtis. Arī depresiju purviem atradās vieta. Bet pavisam patīkami bija apzināties eņģeļu klātesamību. Un šķiet, šī bija vienīgā galda spēle, kuru esmu spēlējusi, necenšoties kādu sakaut vai uzvarēt. Drīzāk otrādi- es laiku pa laikam saņēmu dāvanas un svētību no pārējiem šīs spēles spēlētājiem! Vienīgais, ar ko es tiešām sacentos- biju es pati. Es sacentos ar to savu veco „ES”, kurš soli pa soli meklēja ceļu uz savu jauno „ES”.  Toreiz laiks pagāja nemanot. Tiešām transformējoša spēle!

    Droši vien, vietā ir jautājums: kā to visu var saistīt ar koučingu? Te nu ir vietā piebilst, ka katram spēlētājam ir savs spēles mērķis. Tieši tā! Tāpat kā koučinga sesijā, katras spēles sākumā tiek veltīts gana daudz laika, lai precizētu spēlētāja mērķi. Tikai šajā gadījumā tiek precizētu visu spēles dalībnieku mērķi...vēl vairāk, šajā spēlē katram ir 2 mērķi: viens, ko spēlētājs vēlas iegūt, saņemt, sasniegt un otrs, ko spēlētājs vēlas sniegt, dalīties, dot. Un visā spēles laikā tiek strādāts ar abiem šiem mērķiem. Atšķirībā no koučinga sesijas- šeit spēlētāja apziņas paplašināšanā piedalās visi spēles elementi: gan spēles kārtīs, gan citi spēlētāji, gan mijiedarbība spēlētāju starpā, gan arī spēles meistardarbnīcas vadītājs. Tā ir kā jaudīga koučinga sesija veselas dienas garumā (5h-10h). Patiesībā šī spēle lieliski attēlo dzīvi- tā ir kā ikdienas dzīves mikromodelis, kura ietvaros ir iespējams mainīt savus uzskatus, destruktīvās darbības, gūt prieku daloties, sadarbojoties, dodot un ņemot. Gluži kā Raiņa slavenajā citātā: „Dodot gūtais neatņemams”, tā arī šī pieredze palīdz ieraudzīt pasauli savādākā gaismā. Tādā gaismā- kā to ikdienā redz Findhornas ekokomūnas pārstāvji Skotijā (2), kuri neliekas zinis par „kamenes paradoksu”, bet turpina būt.

    Iespējams, ka tas ir arī ceļš kādam no jums- aizmirst, ka pastāv „likumi, kas pierāda, ka tā nevar būt” un būt tādam, kādam ir vēlme būt patiesībā, atklāt savu patieso būtību (3), kas nereti paslēpta aiz sabiedrības „must have” lietām un dzīvot daudz lielākā saskaņā ar sevi, apkārtējiem un  apkārtni! Nekad nav par vēlu pierādīt, ka kamene spēj lidot (1)...un ka mēs spējam ne tikai iedomāties, bet arī izdarīt (4)! Aicinu izmantot visas iespējas, kuras sniedz mums dzīve šeit un tagad!

    Uz tikšanos!

    (1) Pēdējie pētījumi (publicēti 2007.g.janvārī) liecina, ka kamene tomēr spēj lidot. Drošības pēc pierakstīju datumu, jo līdz šim vienmēr ir atradies kāds, kurš ir varējis pierādīt pretējo!  Vairāk info šeit>>

    (2) Vai zinājāt, ka arī tepat, Latvijā ir cilvēki, kuri nav lietas kursā par „kamenes paradoksu”? Tā, piemēram, brīvdabas meistarklašu festivāla „Give&Get” organizētāji pavisam noteikti tādi ir! Viņi jau 3. gadu pēc kārtas organizējuši pasākumu, kurā var piedalīties ikviens interesents, kurš ir gatavs dot un ņemt- kļūt par brīvprātīgo festivāla iekārtotāju, meistarklašu vadītāju, mūzikas spēlētāju, ēst gatavotāju, meistarklašu apmeklētāju, klausītāju vai vienkāršu ēdāju. Vairāk info šeit>>

    (3) Līdz 26.07.2013. ir iespēja pieteikties Eneagrammas praktiķa kursam, kur ikvienam būs iespēja satikt savu patieso es, savu dziļāko būtību. Vairāk info šeit>>

    (4) Līdz 21.07.2013. ir iespēja pieteikties kouču nometnei „Koučs māca koučam”. Tas arī ir tāds savdabīgs „Give&Get” kouču variants. Vairāk info šeit>>

    Starptautiskās koučinga nedēļas ietvaros 20.05.2015. vakarā aicinu uz bezmaksas vebināru "Spēlējam dzīvi! Koučings ar Transformācijas spēles palīdzību" Vairāk info un pieraksts šeit >>

    pirmdiena, 2013. gada 8. jūlijs

    Dzied dvēsele!

    Dzied dvēsele un ne tikai man, bet lielai daļai mūsējo! Un par mūsējo var tapt ikviens, kurš ļaujas šim brīnišķajam piedzīvojumam- ļaut, lai dvēsele iedziedās. Šī gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā virsdiriģents Māris Sirmais aicināja dziedāt ikdienā. Ikdienišķās vietās un situācijās. Tieši tāpat, kā to darīja un vēl joprojām dara Imants Ziedonis. Tieši tāpat, kā to dara Dainas. Un es daru tāpat. Meklēju iespēju. Klusi vai skaļi. Reizēm šķībām, reizēm taisnāk. Reizēm sapinoties vārdos. Bet vienmēr- uzejot savējos! Lai izdodas arī Jums! 

    Skatiet, ko uzgāju, meklējot noslēguma koncerta noslēdzošās - DVĒSELES DZIESMAS vārdus. Dziedāt taču var ne tikai estrādē vai studijā. Dziedāt var un vajag arī tur, kur to negaida. Savējie sapratīs ;)

     

    Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi 
    Dievs mana dvēsele dzied, kas zvaigznēm piebirusi
    Skumst, mana dvēsele skumst, kā vēja stikli jūras krastā
    Skumst, mana dvēsele skumst, tā skumst Kurzemē. 

    Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi 
    Dievs mana dvēsele dzied, kas zvaigznēm piebirusi 
    Raud, mana dvēsele raud par Staburaga mēmām sāpēm 
    Raud mana dvēsele raud,tā raud Vidzemē.

    Dzied,mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi 
    Dievs, mana dvēsele dzied,kas zvaigznēm piebirusi
    Zied,mana dvēsele zied, kā saules upe kviešu laukā
    Zied,mana dvēsele zied tā zied Zemgalē.

    Mirdz mana dziesma,
    Lūdz mana dziesma,
    Mīl mana dziesma
    Latvijā!

    Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi
    Dievs mana dvēsele dzied, kas zvaigznēm piebirusi
    Deg, mana dvēsele deg kā piena krūze māla ceplī.
    Deg, mana dvēsele deg, tā deg Latgalē.

    Mirdz mana dziesma,
    Lūdz mana dziesma.
    Mīl mana dziesma
    Latvijā!

    p.s. Es, šķiet, esmu uzgājusi vēl vienu Spēka dziesmu. PALDIES šīs dziesmas un svētku radītājiem! PALDIES!

    otrdiena, 2013. gada 2. jūlijs

    Transformācijas spēles darbnīca. Kas tas ir?

    "SPĒLE nāks no Tevis- šeit nebūs neviena, kurš teiks Tev to vai šito."
    "Tas ir viegli, rotaļīgi un priecīgi un tajā pašā laikā dziļi un nopietni."
    "....... taisnākais ceļš uz lietu patieso būtību."


    Transformācijas spēle sniedz rotaļīgu tomēr būtisku pieeju sevis izvērtēšanai un transformācijai. Tā piedāvā izpratnes un pateicības pilnu transformācijas veidu tam, kā Tu spēlē savu dzīvi. Tā skatās uz dažādiem Tevis paša radītu pieredžu veidiem, kā Tu uz tiem reaģē, un kā Tu varētu mainīt savas ierastās reakcijas tā, lai atklātu savu augstāko potenciālu un sasniegtu savas dzīves mērķus.



    Transformācijas spēles laikā Tu pamazām aizvien vairāk un vairāk apzinies gan savas personīgi spēcīgās puses, kā arī paša/-as uzliktos ierobežojumus. Tā ir spēcīgs interaktīvs rīks, kurš piedāvā stimulējošu, atbalstošu un informatīvu grupas darbu, kurā tiek iedrošinātas tādas pieejas, kā atvērtība, sadarbība un dalīšanās. Tā precīzi atspoguļo Tavu dzīvi, piedāvā skaidru atgriezenisko saiti un precīzu izpratni, kas var Tev palīdzēt:



    • Ieviest skaidrību Tev nozīmīgos personīgos jautājumos.
    • Saprast stresa paternus un mainīt neproduktīvus paradumus.
    •  Atklāt, izpētīt un atļaut parādīties jaunām iespējām Tavā dzīvē.
    • Atrisināt starp-personu konfliktus.
    •  Iegūt lielāku sevis un apkārtējo emocionālo izpratni.
    • Tikt galā ar dzīves pārējas stāvokļiem - veselības, karjeras, laulību vai attiecību izmaiņām.
    • Iekļaut ikdienas dzīvē vairāk atpūtas un miera.
    • Atbrīvot ceļu spontanitātei, veiksmei un piepildījumam.
    Tu sāksi, izvēloties savu personīgo Spēles Fokusu (mērķi, nodomu). Tas ir pats Spēles pamats. Tad Tu piepildīsi savu Personīgo Zemapziņas Aploksni ar kāršu komplektu, kas norādīs Tavas spēcīgās puses (Apgaismības),izaicinājumus (Šķēršļi), un iekšējās īpašības (Eņģeļi). Tavs personīgais spēles kauliņš uzsāks gājienu pa Dzīves Ceļu un Tu saņemsi sarkano, Fiziskā līmeņa rezultātu karti. Lai šo līmeni izietu, Tev būs nepieciešams pamodināt apziņu vai nu iegūstot Apziņas un  Sirds saites, vai izmantojot Eņģeļu klātbūtni. Tiklīdz, kā būsi kļuvis par šī līmeņa meistaru/-i un aizpildījis Fiziskā līmeņa sarkano rezultātu karti, Tu pārvietosies uz oranžo Emocionālo līmeni, tad uz dzelteno Prāta līmeni un tad jau uz violeto rezultātu karti, kas simbolizē Gara dimensiju. Laikā, kamēr Tu virzīsies cauri līmeņiem, Tu vienlaicīgi ņemsi kārtis no savas zemapziņas aploksnes un tīrīsi sāpes. Mirklī, kad būsi sasniedzis punktu, kurā Tu būsi brīvs/-a no sāpēm, esi iztukšojis/-usi savu zemapziņas aploksni, un aizpildījis/-usi visas četras rezultātu kartes, Tava spēles būs beigusies.

    Transformācijas spēles darbnīca, kuru vada sertificēts fasilitators, paplašina to noteikumu klāstu, kuri ir iekļauti tradicionālajā spēles versijā. Katra indivīda spēle un grupas interaktīvie procesi tiek padziļināti ar prasmīga vadītāja palīdzību un bagātināti ar radošu atgriezenisko saiti.

    2013.gada svaigākais diploms!

    Ja vēlies izbaudīt šo procesu- droši raksti- vienosimies par abpusēji izdevīgāko vietu un laiku! Spēles formāts paredz 1-6 spēlētāju dalību. Spēles ilgums - 3h/spēlētājs.  Šeit var lasīt šo spēli spēlējušo atsauksmes >>



    Dalības maksa*: 65eur- 100 eur/ dalībnieks
    Aicinu ciemos spēlēt pie sevis Aizputē vai Piena muižā- Berghof (vietā, kur apstājas laiks). Ir reizes, kas braucu ciemos pie Jums uz vietas, tādā gadījumā mainās dalības maksa, par ko notiek individuāla vienošanās.

    *Kopš 2013.gada septembra esmu nolēmusi atļaut saviem klientiem noteikt pašiem cenu par pakalpojumu, kuru viņi saņem. Tā patiesībā ir viena no klienta izaugsmi veicinošām aktivitātēm- apzināties, cik man ir vērta mana izaugsme attiecībā pret manām šī brīža iespējām. Es piedāvāju robežas un klienta atbildība ir izvēlēties savu izaugsmes veicināšanas cenu.



    Savukārt, ja vēlies pats/-i iegādāties šo spēli angļu valodā un spēlēt to savu draugu pulkā, pavadot laiku jēgpilni, to vari izdarīt caur šo linku. Tādā gadījumā es saņemšu nelielu. bet taisnīgu komisijas maksu :)


    pirmdiena, 2013. gada 1. jūlijs

    Findhorn Foundation. Ekokopiena. Kā viss sākās?

    Maija nogalē devos ilgi gaidītā braucienā- padziļināti apgūt Transformācijas spēles darbnīcas vadītāja prasmes. Mācību vietu izvēlējos apzināti- tā bija vieta, kurā ir radītā šī spēle- Findhornas ekokopiena Skotijā. Bija nojauta, ka mācības noritēs lieliskā vidē. Un man nebija jāviļas! Piedzīvoju visu un vēl vairāk! Visa cita starpā bija iespēja iepazīt arī šīs ekokopienas vēsturi un mūsdienas ekskursijā. Sākšu ar nelielu ieskatu.
    Iespējams, svarīgāka zīme ikviena dzīves ceļā! Findhornas Fonda ekociemats.

    Kā viss sākās?

    Dzīvoja Skotijas mazpilsētā Forres Kadiju ģimene, sieva pieskatīja māju un bērnus (viņiem, bija 3 dēli,) bet vīrs Pīters gāja uz darbu un tādējādi nodrošināja ģimenei iztiku. Iespējams, ka viss būtu noticis savādāk, ja ne kādas viesnīcu ķēdes rekonstrukcija, kuras rezultātā tika likvidēta Forres Cluny viesnīca- vieta, kurā Pīters strādāja par vadītāju. Un tā Pīters Kadijs palika bez darba…un viņa ģimene bez iztikas līdzekļiem. Nācās pamest esošo dzīves vietu un pārvākties uz dzīvojamo karavānu.

    Bet, bet, bet šeit sākas neracionālais un, iespējams, "normāliem" ļautiņiem neakceptējamais, jo....

    ..Pītera sievas Ailīnas galvā bija mazā balstiņa” jeb citiem vārdiem viņa dzirdēja balsis.  Ailīna Kadija uzskatīja, ka tā ir Dieva balss, citi to dēvē par augstāko Es. Lai nu, kā bet šī balstiņa runāja un Ailīna to dzirdēja. Un šī mazā balstiņa viņai teica, ka ir jāpārceļas no Forres uz zvejnieku ciematiņa Findhorn pusi, tuvāk Ziemeļu jūrai, Findhornas līcim un tur ir jāiekopj sakņu dārziņš. Pīters Kadijs bija ļoti mērķttiecīgs vīriets, ja viņš ko sāka darīt, tad to arī darīja. Un Findhornas komūnai par laimi, Pīters ņēma vērā to balstiņu, kuru dzirdēja viņa sieva. Kadiju ģimene pārvietoja karavānu tuvāk jūrai un kopā ar savu ģimeni un tuvu draudzeni Doroteju iekopa sakņu dārziņu. Dārziņā galvenokārt saimniekoja Ailīna un par īstu pārsteigumu visiem apkārtējiem, smilšanajā piejūras zemē audzēja bagātīgu dārzu ražu. Mazā balstiņa sievas galvā aicināja sagatavot vietu cilvēkiem, kuri ieradīsies… Un lai gan nebija nekādu pazīmju, ka vēl kāds no apkārtējiem ir gatavs pārcelties uz dzīvi Findhornas tuvumā, tomēr Pīters ķērās pie labiekārtošanas darbiem. Un cilvēki sāka pamazām ierasties gan no tuvākām, gan tālākām vietām. Izrādās mazā balstiņa bija uzrunājusi arī viņus. Tā sākās stāsts par komūnu. 
    Dzīvojamā karavāna Findhornas Fonda parkā un pirmais dārzs, no kā viss sākās.
    Cik tur daudz taisnības, cik izdomas, nevaru teikt, jo mana ekskursijas vadītāja nopietnā seja neļāva nojaust, kur beidzas viens un sākas otrs. Bet, vai tad tas ir galvenais? Galvenais ir tas, ka šī komūna jau ir nosvinējusi savu 50. gada dienu un izskatās, ka tās iedzīvotāju klāsts tikai pieaug (šobrīd ap 400 rezidentu). Un pieaug ne tikai komūnas iedzīvotāju klāsts, pieaug līdzīgi domājošo cilvēku klāsts, kuri ārpus komūnas robežām nodarbojas ar dziedniecības, dārzniecības, amatniecības praksēm. Savu pilsētu mājas jumtos ierīko saules baterijas, bet miniatūros dārziņus mājas priekšā atvelta ne tikai mauriņam, bet arī stikla siltumnīcām ar dažādiem zaļumiem. Ekoloģiskā domāšana ir bīstami lipīga!

    Nakti pirms mācību uzsākšanas pavadīju šādā kompānijā tuvējās pilsētiņas fizioterapeites studijā

    Vairāk par komūnas pieredzi var skatīt šajā vietnē  vai izlasīt zemāk esošajā grāmatā. 
    Tomēr, turpināšu arī par to rakstīt un stāstīt! Starp citu- arī festivālā Give&Get!