Tā bija grāmata, kas mani pārsteidza. Jo tajā mirklī, kad es gribēju teikt: "Nu kamdēļ visu šito neizdot rakstiski?", es pēkšņi to "šito" satiku smuki sapakotu un vēl komplektā ar ierakstītu kompakdisku. Tas bija decembra sākums, un 2012.gada nogalē tā kļuva par dāvanu Ziemassvētkos gana daudz cilvēkiem. Arī man zināmiem :). Ja no sākuma šo disku drillēju vai visas dienas garumā vairākas dienas no vietas, tad nu jau varu atzīt- dažas no dziesmām tiešām zinu no galvas un varu iedziedāt tad, kad tās tiešām ir nepieciešamas- tajos mirkļos, kad nepieciešams spēks. Ir bijušas reizes, kad esmu sajutusies kā tāda aizlaiku ragana, kas zina īstos vārdus :). Nu jau ar nepacietību gaidu nākamo izdevumu, bet tikām centīgi apmeklēju dažādus pasākumus, kur papildināt savas zināšanas...jeb varbūt pareizāk būtu teikt: "Atcerēties to, kas aizmirsts?"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru