Sens. Bet tieši šodien aktuāls ieraksts. Šī diena 11. janvāris esot STARPTAUTISKĀ PALDIES DIENA!
Šeit saite uz pirmo šī raksta publikācijas vietu >> Mans aicinājums- pateikt PALDIES!
Tas, kas manī stāv jau kādu laiku...ir tēma par PALDIES. Paldies tiem cilvēkiem un notikumiem...kuri ir bijuši manā dzīvē nozīmīgi.....paldies SK par iespēju šo tēmu atklāt sevī.
Man šķiet, ka manā dzīvē visnozīmīgākais ir bijis vecaistēvs- OPIS. Viņš bija riktīgi opīgs opis un man ļoti ļoti mīļš. Mēs kopīgi pavadījām vai visu dienu. Visiem citiem nebija laika ar mani krāmēties. Bet opim nekur nebija jāsteidzas. Un man nevajadzēja ne vienu citu. Ar opi kopā bija labi un interesanti. Kopā ganījām govis, braucām nodot pienu, pļaut sienu...barot cūkas, zāģējām, zēmerējām, naglojām, krāsojām, līmējām... un kopā lasījām grāmatas. Opis lasīja savas un es lasīju savas. Lasīju gan pa savai modei un tāpēc opis pirka man vienmēr visas grāmatas pa divām. Vienu, ko „lasīt” tūlīt un otru...kad pratīšu lasīt. Paldies opim! Es atklāju grāmatu pasauli. Un guvu pamatīgumu savai dzīvei.
Mamma, protams, arī mamma man ir daudz ko devusi. Bet paldies pār lūpām gan nenāk tik viegli. Tomēr ir vairākas būtiskas dzīves sastāvdaļas, kuras bez manas mammas nebūtu. Nu...vispirms jau es pati. Nu nekādi nebūtu. Nebūtu un viss! Paldies, mammai, ka esmu! Paldies, mammai, par to, ka esmu ļoti patstāvīga, savā ziņā neatlaidīga un esmu visu laiku kaut kādā sasaistē bijusi ar sportu. Mamma bija fizkultūras skolotāja un laba sportiste. Bet es- „grāmatu tārps”, kuru izvilkt laukā nemaz tik viegli nebija. Gāja laiks un mamma pieradināja mani pie sporta. Ne jau profesionāli, nē..vienkārši ar savu piemēru rādīja, ka sportot ir veselīgi. Tagad nejūtos savā ādā, ja katru dienu kaut kur kaut kā neizkustos. Jā, un vēl paldies mammai par smukajām kleitām!
Paldies manai tantei! Viņa bija (un vēl ir) perfektas kārtības mīlētāja. Es pie viņas ciemos braucu kā uz muzeju.Viss tik spodrs, tīrs un kārtīgs. Man patika. Jā, un vēl man ļoti garšoja, kā tante cepa puķkāpostus. Vēl joprojām cenšos tādus pagatavot mājas. Pagaidām nesanāk, bet neesmu atmetusi cerību. No tantes ieguvu...sapratni par to, kāda izskatās ideālā mājsaimniecība. Mana saimniecība, protams, no tā milzīgi atpaliek. Bet ...vismaz ir kur tiekties.
Paldies manas meitas auklei! Kundze jau krietnā pensijas vecumā, bet dzīvo ar tādu enerģiju, ka tiek arī man. Atceros, kā biju nostaigājusies gar ārstiem, meklējot savu 37.1 temperatūras iemeslu.Vienu dienu klausos, mūsu aukle stāsta, ka iet uz avotu peldēties katru vasaras vakaru. Bet katru trešdienu viņai vajadzēja brīvu, jo redz, līnījdejas jāiet mācīties. Un ja vienu nodarbību izlaiž, tad soļi jūk un vairs nav nekāda prieka. Es klausījos, klausījos un sapratu, ka par ātru sevi esmu norakstījusi...un sāku iet peldēties jūrā. Sameklēju kompāniju un tā peldējāmies līdz pat novembrim. Super. Par temperatūru aizmirsu un neatceros vēl joprojām. Paldies par spērienu! Tas, tik bija un ir enerģijas lādiņš.
Paldies maniem bijušā darba kolēģiem! Man ir bijušas vairākas darba vietas...bet tādi kolēģi tikai vienā. Mūs tuvināja laiks un notikumi, kas risinājās uzņēmumā, kurā strādājām. Visu notikumu rezultātā no 8 uz šo brīdi vēl darbu turpina tikai viens, bet mēs turpinām satikties, lai gan esam pasprukuši katrs uz savu pusi un savā sfērā darbojamies. Šie ir cilvēki, kurus labi pazīstu un kuri pazīst mani. Es zinu, ko no viņiem sagaidīt un tieši tāpat viņi to zin par mani. Es viņus pieņemu tādus, kādi viņi ir un viņi pieņem mani. Man tas ir svarīgi. Un domāju, ka tā ir arī viņiem. Šī tuvības sajūta man ir ļoti būtiska.
Paldies manam vīram, kādai manai draudzenei un visiem citiem par to, ka man bija iespēja atklāt Berta Helingera sistēmterapiju. Tas bija pamatīgs piedzīvojums, kuru turpinu izdzīvot vēl joprojām. Es redzu, kā ģimenes sistēmas strādā un tur ir kaut kas no mistikas...no tā, ko mēs vēl pagaidām nevaram izskaidrot.
Paldies vīram par sajūtām, piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un emociju pilnu dzīvi! Paldies, ka uzliki mani uz slaloma slēpēm!Un vakar salaboji distanču slēpju lamatiņas! Paldies!
Paldies tam notikumam, kurš mani aizveda pie Bernāra Lietāra grāmatas „Duša deņeģ”. Paldies tam puisim, kurš man šo grāmatu no Maskavas atsūtīja. Tas ir fantastisks pētījums, kurā guvu atbildes uz daudziem mani interesējušiem jautājumiem par naudu... un sieviešu lomu mūsdienu sabiedrībā.
Paldies manai darba vietas direktorei, kas uzticēja man veidot un vadīt personāla daļu. Darbs bija interesants un profesionāli ļoti attīstošs. Man šķita, ka šajos gados es pieaugu un nu jau uz biznesa veidošanu un darbību skatos pavisam savādāk.
Paldies maniem Maskavas kolēģiem par atbalstu un iespēju apgūt dažādas personālvadības metodes. Paldies par to, ka viņi mani iepazīstināja ar īstu kouču. Paldies Marija par to, ka radīji tādu priekšstatu par koučingu.
Paldies visiem maniem kolēģiem, kas apmācību laikā bija mani kouči!Es guvu nenovērtējamu bagāžu- savu mērķu un to piepildīšanas ceļu kartes. Super. Es vēl joprojām virzos tajā virzienā, kuru izvēlējos, strādājot kopā ar Jums.
Paldies manai draudzenei. Par atbalstu, izaicinājumu, kaitināšanu, apvainošanos, nerunāšanu, uzticēšanos, dalīšanos... Kopā stāvēt novembra jūras viļņos un skaļi izkliegt visu dienas nogurmu, to ar kuru katru taču nedarīsi, vai ne?Tie ir īpaši cilvēki. Un man tāds ir. Paldies viņai!
Paldies manai meitai par iedvesmu. Ne vienu reizi vien, es esmu pieķērusi sevi pie domas...eu, kā viņa zina, ka jārīkojas tieši tā un ne savādāk. Man taču to mācīja augstskolā. Bet viņai tas notiek dabiski. Kādreiz pastāstīšu stāstu par kāmīti un manu meitu. Tas ir pilnīgi atsevišķs stāsts. Es to pieminu ik reiz, kad ir jārunā par mērķu izvirzīšanu un to sasniegšanu. Paldies!
Man šādu PALDIES ir vēl un vēl, jo ir tik daudz cilvēku, kuru parādīšanās manā dzīvē ir mani padarījusi laimīgāku.... jo laime jau ir tikai lietu kārtība, līdzsvars iekšējs un ārējs. Un tas ir līdzsvars, kuru iegūstu arvien vairāk un vairāk.
Un par ko teiktu PALDIES Jūs? Kurš cilvēks vai notikums Jūsu dzīvē ir atstājis nozīmīgas pēdas.
