Puzuri- tiem, kam gribās ko vairāk!

Ar ko Jums saistās vārds „puzuri”? Man līdz šim tas bija kaut kas no sērijas: „nesaprotu kā uztaisīt un kur pēc tam to uztaisīto likt?” Līdz tam brīdim, kad kādā seminārā sadzirdēju pilnīgi jaunu nozīmi šim dīvainajam veidojumam.

Nolēmu šajos svētkos pastaipīt savu komforta zonu un doties puzuru pagatavošanas mākslas pētījumos. Ko tādu es atklāju?

1.Niedres, salmus, smilgas labāk ir savākt jau rudenī (~septembrī)....nevis tad, kad sniegs jau līdz vidum. Pēdējā variantā ir nepieciešama kompānijā, kas pēc savas būtības nav nemaz slikti.  Pārfrāzējot visiem zināmā Pūka sacīto: „Kur kompānija, tur jautrība!” Bet ja nopietni, tad piemērotu niedru meklējumi var beigties ar piesmeltiem zābakiem, vai izpeldēšanos ar visām drēbēm kādā viltīgi nosnigušā dīķa piekrastē. Es veiksmīgi no tā gan izvairījos, bet bija visas iespējas ;)

2.Ir jābūt mēra sajūtai! Viena puzura gatavošanai nebūt nav vajadzīga vesela kravas auto krava ar niedrēm. Atceries, ka tās visas būs rūpīgi jāsagatavo! Katra niedre ir jāsadala pa posmiem, atbrīvojot to no lapām un nederīgajiem posmiem.  Puzuriem derīgas ir tikai dobās un stingrās niedru daļās (principā puzurus varētu gatavot arī no kokteiļa salmiņiem :))

3.Ir jābūt izpratnei par puzuru gatavošanas procesu. Pirmajā piegājienā salasīju ļoti smalkas niedres- tām cauri varēju izstumt tikai makšķernieku žilku....Nomocījos ne pa jokam. Taisīju otro piegājienu un ar kompānijas palīdzību salasīju pietiekami resnas niedres.

4. Ļoti noderīga ir sistēmiska pieeja. Mans vīrs paskatījās, kā es darbojos un pieslēdzās, lai visas niedres sadalītu porcijās pēc garumiem. Vēl vairāk- viņš sadalīja tās čupiņās pa 12. Tieši tik daudz posmu ir nepieciešams, lai pagatavotu visvienkāršāko puzura versiju- astoņskaldni, kurš atgādina 2 kopā savienotas piramīdas).

Sistēmiska pieeja noder arī puzurmākslā.

5.Nākamais izaicinājums ir sadraudzināt niedres ar dziju. T.i. uzvērt, ievērt...vienu vārdu sakot- kur dabūt tik garu adatu...vai kā panākt, lai diegs ielien un izlien pats cauri niedres posmam? Te talkā man atkal nāca vīrs ar inženiertehnisko pieeju un no stieples izveidoja tādu specifisko „puzurvērēju”, kurā ievietojot diegu, iespējams jebkura garuma stiebrā iemānīt dziju. N.B. Tikai ne ļoti tievā stiebra versijā! Tur noteikti ir vajadzīga kāda cita tikpat viltīga metode. Buroties ap šo opciju, prātoju, nez kā mūsu senči ar šo jautājumu tika galā?

Puzurvērējs darbībā

6. Atrisinot visus sagatavošanas un tehniskās dabas jautājumus, viss kļūst vienkārši! Tātad pats minimums, kas nepieciešams:

•        12 vienāda garuma un salīdzinoši vienāda resnuma niedru posmi.
•         Dzijas pavediens visu posmu garumā + vēl nedaudz

Vienāda garuma posmi!

7.No pirmajiem 4 uzvērtajiem posmiem izveidot kvadrātu, kura vienā stūrī dziju sasien.

Puzura vidējā daļa, jeb TAGADNE :)

8. Uz atlikušā garā dzijas pavediena  uzver vēl 2 posmus, kurus piesien pie nākamā kvadrāta stūra, tādējādi veidojot 3-stūri. N.B. Īstenie puzuru veidotāji saka, ka nedrīkst neko siet, ne cilpot, jo tad šajā puzurī enerģija neplūdīs „pa īstam”. Īstā vieta, kur siet, esot pats puzura gals. Man gan vēl nav izdevies visus  12 salmus savīt puzurī bez siešanas, bet ko zin, varbūt līdz Ziemassvētkiem, arī izdosies un varēšu pagatavot, pavisam ĪSTU, bezmezglu un bezcilpu brīnumu.

Katrai malai pievieno "jumtiņu".

9. Tādā pašā vīzē turpina uz priekšu, līdz 4-stūris ir pārvērties par 4-staru zvaigzni.

Ja puzuris ir Visuma modelis, tad šis ir Visuma izklājums!

10. Divus pretējos zvaigznes starus  paceļ uz augšu pāri kvadrātam mērķējot uz tā centru, tikai krietni augstāk un sasien, izveidojot „jumtiņu”.

Ja skatās no augšpuses, tad tagad ir tapusi NĀKOTNE

11. Tieši tāpat sasien atlikušos pretējos zvaigznes starus, tikai šoreiz noliecot tos uz apakšu (puzuris būs jāsagāž uz sāniem, jo nu jau tas būs pieņēmis „ļoti telpisku” formu)

12. Puzuris ir gatavs! (Šī ir astoņskaldņu versija- oktaedrs, jeb romboedrs)

13. Tālāk atliek noslēpt nevajadzīgos dzijas galus, pievienot vieglus dekoratīvos elementus (olu čaumalas, koka skaidas, smilgas, putnu spalvas, dziju pavedienus utml.)  vai veidot no vairākiem puzuriem  puzuru orķestri....un vienā smukā pavedienā piesiet to kaut kur pie griestiem. N.B. Puzurim esot jāgriežas! Tur ir vislielākā sāls...jo ....

Puzuru orķestris lēnām griežas un veido rakstus un zīmes.

 ....kā izrādās puzuri ir enerģētiskie putekļu sūcēji. Jo raitāk tie griežas, jo raitāk tie savācot visas nevēlamās enerģijas un attīra telpu.  Tā, kā visas negatīvās lietas sakrājas to dobajās formās, tad tiem pēc gozēšanās goda vietā pienākas sadedzināšana Ziemassvētku ugunskurā. Starp citu- arī noderīgs veids ,kā stiept savu komforta zonu: atteikties no lietām, kuras savu laiku nokalpojušas. Un šķiet, ka paguvu jau izjust puzuru iedarbību:  lēnām liekot salmu pie salmiņa nonācu gandrīz meditatīvā procesā. Taisīju un domāju- ar ko gan puzuru taisīšana ir sliktāka par mandalu bēršanu? Tas pats vien ir! Lēnām, ar pacietību un rūpību pievērsies kādam skaistam darbam, atbrīvo prātu, sakārto domas, nedaudz papriecājies par gatavo darbu un tad...aidā, ziedo darbu kam lielākam (zemei mandalu gadījumā, ugunij- puzuru gadījumā)!

Šķiet, šoziem jau esmu paspējusi kārtīgi pastiept gan savu apziņu, gan praktisko iemaņu klāstu, gan arī komforta zonu. 

Lai izdodas to  pastiept arī Jums!

Lai top!

p.s. Mana meita paskatījās, kā es darbojos un teica: „Ā...tas taču seno latviešu sapņu ķērājs!” :)

Kas ir puzuri? Tie ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu (cita starpā arī citu godu) rotājumiem, kas latviešu sētas rotājuši jau sen pirms eglītes (līdzīgas to versijas ir sastopamas arī citu tautu senajās tradīcijās). Puzuri  citviet tiek saukti par ķistiem, spurguļiem, krīģiem. No visiem visbiežāk tomēr tiek lietots vārds „puzuris, puzurs”. Parastais uzskats, ka vārds aizgūts no krievu „puzyrj” - burbulis, taču varētu būt arī saikne ar mūsu pašu vārdu „pūst”, kur kā krievu, tā latviešu vārdam pamatā indoeiropiešu vārdsakne *pū-: *peu- pūst, uzpūsts, uztūcis. (Karulis, II, 93.) No šīs vārdsaknes tad arī būtu gan latviešu „pušķis”, „pūslis”, „puzuris”, gan krievu „puzyrj”, „puzo” (liels vēders). 

Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno baltu izpratni par Visumu. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās - pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās - debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem. Puzuros ir ietverta kā kosmosa telpas sakārtotības, tā laika kustības ideja-labi pagatavots puzuris uztver katru vēsmu un kustās.

Info avots:

Sarmītes Krišmanes seminārs par baltu dzīvesziņu, 11/2012

Janīna Kursīte. Raksts. Puzuroti Ziemassvētki. Ziemassvētku tradīcijas. Māksla plus. 6/2009

Intervija ar puzuru meistaru Nikolaju Petraškevicu, kas publicēta Lauku Avīzes tematiskajā avīzē „Ziemas prieki", AS „Lauku avīze" 11(143), 2007.