Sagaidīju
pirmdienu un zvanīju, lai noskaidrotu, kas un kā, ko un kur, un galvenais, KĀPĒC
ir radusies nepieciešamība pēc sabiedrisko attiecību speciālista Kuldīgas novada
pašvaldības domē. Atbilde mani
iepriecināja: „ IR nepieciešamas idejas!”. Un ideju man netrūkst. Nosūtīju
visus prasītos dokumentus. Un sajutos lepna, ka viss, ko varēju izdarīt, ir
padarīts. Tomēr, otrdienas vakarā, jau
laižoties miegā, pēkšņi apjautu: „Ir taču pasaulē arī citi speciālisti, kas
noteikti ir s-p-e-c-i-ā-l-ī-g-ā-k-i par mani! Tātad var gadīties, ka es ar
savām idejām varu arī netikt pie teikšanas un darbošanās!” Šī doma mani nelaida
vaļā. Tā nu trešdienas rītā sēžu un, saķērusi idejas aiz astes, (skat., kāpēc jāķer idejas )
, lai dies` nedod, tās neaizmirstas! Esiet laipni un lietojiet! Iespējams, ka tās
pamudinās arī Jūs uz kādu ideju...un radīsies vesela IDEJU TALKA vai IDEJU
FORUMS (kā tas dažās Latvijas pilsētās jau notiek).
Kuldīga- pilsēta ar dvēseli. Physical
evidence.
Kuldīgas ģerbonis 1925.-1938.g |
Lai cik arī es nebūtu ēteriska
būtne, tomēr pēdējā laikā esmu
sapratusi, ka ikvienai nemateriālai lietai ir nepieciešams savs materiālais
segums, kaut kas taustāms, pasmaržojams, pagaršojams vai vienkārši ieraugāms
kaut no attālumu- t.s. physical evidence. Un kāpēc šajā reizē nevarētu būt runa
par pilsētas dvēseli? Kādu laiku prātoju: ‘” Kāda gan varētu izskatīties
Kuldīgas dvēsele?” Jā, Kuldīgai ir sava
aizstāve- sv. KATRĪNA. Un lai arī man pašai tuva sievišķīgā būtība, tomēr doma,
ka Kuldīgas dvēsele varētu būt idejas vārdā nomocīta jaunuve, mani neuzrunāja.
Savukārt nākamā doma par VIMBU, man gan gāja vairāk pie sirds. Vēl jo vairāk:
pavasara tūrisma sezonas atklāšanas akcija „Lido zivis Kuldīgā!” un Kuldīgas
svētku centrālais pasākums „Zelta ikrs”, šķiet, jau ir sākuši bruģēt ceļu uz
Kuldīgas dvēseles physical evidence - vimbu pāri (starp citu, vairākus gadus
taču Kuldīgas ģerbonī bija pāris lidojošu zivju, vai ne?)
Mēs katrs esam daļa no visa.
Gan jau ka esat dzirdējuši par
visuma vienotību un to, ka tauriņa radītās spārnu vēdas Lietuvā var izraisīt
vētru Meksikā. Šī ir lieta, kurai jēgu redzu
jebkurā kontekstā. Un kā tā gan būtu realizējama Kuldīgas vārda spodrināšanā?
Redzu to pavisam vienkārši- ikviens pilsētas (novada) iedzīvotājs kļūst par
konkrētās vietas spodrinātāju. Katram no mums ir kādas spēcīgās puses un
ikvienam no mums ir patīkami, ja to pamana kāds cits, ļauj tām izpausties un
varbūt, pat iespējams, novērtē. Radot
apstākļus, kas veicina vēlmi ikvienam pilsētas (novada) iedzīvotājam būt par
lepnu un savas vietas slavinātāju, mēs varam nošaut vairākus zaķus vienlaicīgi.
Lepnuma, šķiet, kurzemniekiem nekad nav trūcis. Nedaudz būtu jāpiestrādā pie slavināšanas prasmēm (varbūt
ko no suitiem, vai latgaļiem pamācīties)! Kā vienu no risinājumiem redzu jau
pieminēto ideju forumu (man nez kāpēc
šķiet, ka kaut kas tāds Kuldīgā jau notiek). Ar dažādām metodēm padarīt
par ikdienišķu nodarbi lepošanos ar padarīto, atklāto un sasniegto... Kā būtu,
ja ikviens savā veidā būtu ieinteresēts piestrādātu pie šī soļa? Kādam to
vieglāk ir izdarīt tvītojot (www.twitter.com),
kādam – spiežot „patīk” www.facebook.com
vai www.draugiem.lv, kādam- sakārtojot savas mājas priekšu, izkarot pie
loga puķu podu vai uzvarēt kādas sacensībās, nesot Kuldīgas vārdu pasaulē, vēl
kādam- izvadājot ciemiņus ekskursijā vai ar prieku apkalpojot pilsētas viesus. Paturot prātā šo virsuzdevumu, ir iespējams
daudzas no lietām padarīt vienkāršākas, saprotamākas un pieņemamākas. Kā
pilsētas (novada) pašvaldības uzdevumu es redzu nepieciešamību radīt apstākļus,
kad ikvienam iedzīvotājam pašam gribas meklēt atbildi uz jautājumu: „Ko es varu
izdarīt pilsētai (novadam)?” vs „Ko man tā pašvaldība dod?” Šķiet, ka šis risinājums
gan draud ar visu sabiedrisko attiecību
speciālistu atstāšanu bez darba :).
Lai veicas mums visiem un arī tiem, kuri, šķietami, ir mani konkurenti šajā vakancē!
Kopā mēs noteikti varam vairāk :)
Redz, kā praktiskās Kuldīgas vimbas kopā spēj noturēt apgaismes stabu |
p.s. Man gribējās šo tekstu
ievietot komentāru sadaļā pie augstāk minētā sludinājumu, bet nezināmu iemeslu
dēļ tas tur neparādījās. Pajautāju sev, vai tas mani kādā veidā var apturēt?
Pasmaidīju un sapratu, ka idejām tehnika nevar būt šķērslis! Lai top!
Attēli no: