Gandrīz gadu atpakaļ jau aprakstīju to, kā koučinga sesijas notiek skaipā (skat.šeit) . Tā, kā pati aktīvi praktizēju koučinga sesiju piedāvāšanu skaipā, tad esmu saskārusies ar dažiem jautājumiem un aizspriedumiem šajā sakarā. Viens no aizspriedumiem ir: koučinga sesija skaipā nav efektīva. Šis jautājums ir pilnīgi saprotams, zinot to, cik daudz neverbālās informācijas ir iespējams saņemt klātienes sarunā. Protams, klātienes sesijā gan koučam, gan klientam ir iespējams izmantot visas maņas un daudz precīzāk “nolasīt” patieso atbildes saturu. Tomēr ne vienmēr klātienes sesija ir efektīvāka. Mana pieredze rāda, ka ir klienti, ar kuriem tieši skaipa sesijas ir bijušas efektīvākas. Iespējams, ka sadarbībā ar šādiem klientiem ir bijusi nepieciešamība mazināt emocionālo fonu, kuru vairāk vai mazāk rada otra cilvēka (kouča) klātbūtne. Esmu dzirdējusi teicienu, ka koučam ir jābūt kā baltai lapai klienta apziņā, lai tas pēc iespējas mazāk ar savu personību ietekmētu klienta sajūtas, domas vai atbildes. Skaipa gadījumā šo “baltās lapas” principu ievērot ir vieglāk.
Vēl ir novērots, ka šāds neklātienes sarunu variants:
ļauj klientam justies drošāk (pazīstama un ērta vide, zināmā mērā iespēja ievērot anonimitāti, kā arī novērš “slikto matu dienas” radīto efektu);
liek klientam vairāk fokusēties uz sarunas saturu. Ir novērots, ka tieši neklātienes sarunām ir nepieciešams 30% mazāk laika rezultāta sasniegšanai, kā klātienes sarunām.
Faktu, ka neklātienes konsultēšana ir līdzvērtīga klātienes konsultācijai, apliecina 2002.gadā ASV veiktais pētījums* par telefonisko konsultēšanu psiholoģijā (kas savā ziņā ir līdzīga koučinga sesijai). Šajā pētījumā piedalījās 186 respondentu, kuriem pētījuma gaitā tika piedāvāta telefoniska psiholoģiskā konsultē-šana. Pēc katras no 4 konsultēšanas sesijām, klientiem tika aizsūtīta anketa. Bāzējoties uz šīs anketas datiem, tika konstatēts, ka 68% gadījumu klienti bija ļoti vai pilnīgi apmieri-nāti ar telefona konsultēšanu, savukārt 53% norādīja, ka sajutušies labāk šīs konsultē-šanas rezultātā. Tomēr irjāatzīmē, ka salīdzinot šos pētījuma datus ar klātienes psiholoģiskās konsultēšanas vērtējuma da-tiem (kas tika veikts 1998.g.), tika konstatēts, ka gadījumos, kad klients jūtas ļoti slikti, efektīvāka tomēr ir klātienes konsultācija (54% uzlabojumi) nekā telefoniska konsultācija (31% uzlabojumu).
Jebkurā gadījumā, iespēja attālināti sazināties ar izaugsmes veicinātāju/ kouču (lai tā būtu telefoniska saruna, video zvans, skaipa čats, vai pat, iespējams, e-pasts) paplašina klienta iespējas izvēlēties visērtāko veidu sev svarīgo izaugsmes un attīstības jautājumu risināšanai.
Kas jādara, lai vienotos par skaipa sesiju?
- Jāapzinās vēlme pēc pārmaiņām (biznesa vai personīgajā dzīvē);
- Jāsaprot, ka koučings ir vēlamais veids, kā šīs pārmaiņas īstenot;
- Jāatrod koučs (Biedrība ICF.LV piedāvā profesionālu kouču datu bāzi www.icf.lv);
- Jāsazinās ar kouču sev ērtākajā veidā (e-pasts, telefons);
- Jāvienojas par sadarbības noteikumiem un sadarbības uzsākšanu (laiks, ilgums, apmaksa, kas notiek, ja skaips nestrādā utml.);
- Jābūt gatavam, ka pārmaiņas tiešām notiks!
Veiksmes Jums Jūsu pārmaiņu ceļā! Uz tikšanos!
*Effectiveness of telephone counseling: A field-based investigation. Reese, Robert J Conoley, Collie W Brossart, Daniel F Journal of Counseling Psychology 2002 vol.49 issue 2 pages 233-242
