Mīlestība. Barselona. Es.

Savā iepriekšējā stāstā par iemīlēšanos, solīju, ka būs turpinājums. Un lūk, šeit arī tas ir! Ja pagājušajā reizē vedu Jūs ekskursijā uz vienu no skaistākajā Barselonas un Jūgenda laikmeta privātmājām, tad šoreiz vedīšu ceļojumā uz privātmāju parku. Labi, taisnību sakot, šī vieta tā arī nav kļuvusi par arhitekta savulaik iecerēto privātmāju parku, tomēr tā ir kļuvusi par vienu no Barselonas apbrīnojamākajiem apskates objektiem. Un pilnīgi noteikti tas ir kaut kas galvu reibinošs, nu gluži kā mīlestība no pirmā acu skatiena!

Guella parks-vēl viens apbrīnas vērts apskates objekts Barselonā

Mīlestība un garīgums

Kā jau visos laikos, arī 19.gs. beigās bijuši traki bagātnieki. Tāds ir bijis arī kāds veiksmīgs kataloniešu uzņēmējs grāfs Evsebijs Guells /Eusebi Güell/, kurš ieraudzījis Gaudi darbus Parīzes Ekspo izstādē, nekavējoties kļuva par šī jaunā arhitekta patronu. Viņus vienoja reliģiskā pārliecība (abi bija katoļi), gan arī mīlestība pret arhitektūru. Abu šo dižo cilvēku sadarbības rezultāts priecē vēl joprojām. Gaudi pēc Guella pasūtījuma radīja vairākus objektus, tai skaitā arī "dārzu pilsētu" -parku, kas bija iecerēts kā bagāto Barselonas iedzīvotāju privātmāju rajons. Gaudi ideja bija šajā parkā apvienot urbāno ar dabisko un savīt to tādā spēlē, lai liktu aizdomāties arī par garīgumu. Parks atrodas Guella iegādātā kalna nogāzē ar skatu  pāri Barselonai uz Vidusjūru. Par dievišķā klātbūtni bija iecerēts atgādināt ar kapellu kalna galā. Kapella tā arī nav tikusi uzbūvēta, bet garīgā klātbūtnes lomu spēlē kāds cits vēl joprojām celtniecības stadijā esošs objekts- La Sagrada Familia. Katedrāle, kuras torņi lepni pacēlušies virs dienišķo māju jumtiem ir redzami no parka augstākajām vietām.

Tas, ka La Sagrada Familia nav pabeigta, nav tās vienīgā kopīgā īpašība ar Guella  Parku

Un tomēr...ar mīlestību pret Barselonu

Diemžēl sākotnēji iecerētais komerciālais objekts par tādu nekļuva. Šajā nekustāmo īpašuma projektā izdevās pārdot tikai 3 mājas, un parks Gaudi laikā tā arī netika pabeigts. Pagājušā gadsimta sākuma lielākā daļa Barselonas bagāto pilsoņi nebūt nebija sajūsmā par Gaudi "dīvaino" arhitektūru. Guells noraustīja plecus un atdeva šo parku Barselonas pilsētai: ka nav bizness, tad nav! Atdot parku tās pilsētas iedzīvotājiem, kuri to nav gribējuši novērtēt. Vai neveiksme? Šobrīd tā negribētos teikt, ja ņem vērā, ka šo parku gada laikā apmeklē neskaitāms daudzums tūristu, kuru lielākais prieks ir nofotografēties pie zilzaļās ķirzakas, kas rotā centrālās ieejas trepes parkā. 

Nofotografēties pie Gaudi ķirzakas, tas ir gluži kā nofotografēties ar Mikimausu- katra tūrista sapnis.

Ar mīlestību pret dabu

Visgrandiozāko sajūsmu vienmēr ir izpelnījusies greznā ieeja parkā. Ieejot pa vārtiem, šķiet esi sarāvies maziņš, maziņš un atrodies pludmalē, kur bērni ir sabūvējuši smilšu pilis. Kādas nu kuram precīzas sanākušas, bet acij tīkamas un pieskārienam izbaudāmas. Jutekliskas.

Šķiet, ka esi nonācis milzu bērnu valstībā. Rotaļīgā arhitektūra.

"Parka sarga namiņš"- man šķiet, ļoti piemērots nosaukums šai ēkai.

Kā ierasts, Gaudi arhitektūrā var sastapt Veseluma/Daļas spēli. Arī šis parka ieejas regulēti grubuļaino sienu apdares veids liek sajūsmā aizturēt elpu. Sadauzīto flīžu gabaliņi ar lielu rūpību un mīlestību ir lipināti kopā tā...lai atkal iegūtu veseluma iespaidu.

Sadauzīt flīzes un pēc tam ar to lauskām aplīmēt grubuļainas sienas...Sirreāli

Sākotnēji šis zemes gabals ir bijis vienkāršs kalns ar smilšainā augsnē vārguļojošiem zāles stiebriem. Gaudi nolēma šeit izveidot Vidusjūras mežu, ieprojektējot un iestādot gan kokus, gan augus. Tā arī ir- tagad te ir vesels mežs koku un augu, kas vēl joprojām ar mīlestību tiek kopti. Citu starpā šī parka īpašumu iegādes līgumā bija stingri nosacījumi attiecībā ne tikai pret žogu augstumu katram īpašumam, bet arī pret attieksmi pret kokiem- tie bija jāmīl! 

Arhitektūra ar pietāti pret dabu/daba ar pietāti pret arhitektūru. Sadarbība.

Katrs celiņš un katra nogāze  parkā ir veidota ar mērķi, lai saglabātu šeit esošo augu valstību un nodrošinātu tai nepieciešamo ūdens daudzumu. Jā... un nogāzes šeit ir gana interesantas.

Kas šajā bildē ir dīvains? :)

Ar mīlestību

Kalns paliek kalns un pastaigas pa to ir un paliek pastaigas pa kalnu. Ja vēlaties ar mīlestību izturēties pret sevi (lasi: savām kājām), iesaku šim parkam laiku veltīt nesteidzoties un izbaudīt to, mirkli pa mirklim apsēžoties un vai nu kādā no organiski izbūvētajām kafejnīcām vai kādā no dīvaini izlocītajiem akmens vai flīžu soliņiem. Mans mīļākais mirklis šajā parkā bija tad, kad pusceļā uz virsotni sastapām kādu ielas (pareizāk jau laikam būtu teikt: parka) muzikantu, kurš ar savu dziesmu ģitāras pavadījumā radīja vēl vienu sirreālu sajūtu, kas noteikti vēl joprojām atbalsojās Guella parka velvētās arkādes griestos.

Reizēm skaistums nav aprakstāms, bet gan tikai sajūtams.

p.s. Ja nu arī Jums izdodas pabūt šajā parkā, tad pasveiciniet tā statisko iemītnieku -balodi. Viņš tik lieliski prata izvēlēties pozas un "iekadrēties", ka pilnīgi noteikti var uzskatīt viņu par daļu no šīs skaistuma- Guella parku Barselonā. Oficiālā parka mājas lapa  http://www.parkguell.es/en/index.php

Šim stāstam pilnīgi noteikti ar mīlestību sekos vēl!
Stāsta pirmā daļa: Kad tu pēdējo reizi biji iemīlējusies/-ies?

Ir tik daudz iespēju, lai tiktu līdz pozitīvam rezultātam!

Sandras Marcinkēvičas pieredzes stāsts

"Lai arī mana sadarbība ar kouču Intu Santu bija viena konkrēta projekta ietvaros (3 mēneši, 8 sesijas), tomēr ieguvumi nāk man līdzi vēl ar vien, arī gadu pēc mūsu sesijām. Mani ļoti uzrunāja veids kā Inta strādā un tāpat arī bija interesanti un noderīgi uzzināt, kas tas tāds koučings ir, jo līdz tam biju tikai kaut ko dzirdējusi, bet uz savas ādas nebija mēģināts. Es ļoti novērtēju, kad man bija laiks izzināt vēl vairāk sevi un savus resursus, arī tos, kas tā dziļāk manī apslēpti, savas vēlmes, pārvarēt vairākas lietas, kas tobrīd uztrauca un nodarbināja prātu, jo pēc mazuļa auklēšanas un paralēli studējot, bija pazudušas efektīvas laika plānošanas iemaņas, kā arī novirzīšanās no plāna sāka izsist no mērķu sasniegšanas un par to pārdzīvoju. Pēc kouča sesijām manī manāmi pieauga vieglums lietu/darbu kārtošanā,   dzīvesprieks, enerģija, motivācija saviem mērķiem un vēlmēm, kā arī “vēsais prāts”, lai neļautu sevi izsist no līdzsvara.

Pašlaik, kad ir pagājis gads, vēl arvien ikdienā mēdzu atcerēties pāris sarunas, un tos līdzekļus, lai trakajā ritmā tagad, vislabāk izmantotu savu laiku, savus resursus un justos tā, lai smaids no sejas nepazūd un lietas visur varu darīt viegli un ar prieku! Paldies par to Intai! :)"

Nodarbošanās: z/s “Baltiņi” Biznesa attīstības un personāla vadītāja

Koučinga sesiju skaits: 8

Laika periods, kad notika koučinga sesijas: 02.02.2011.-13.04.2011.

Sākotnējais jautājums, ar kuru Sandra griezās pie kouča: Būtiskākais laikā, kad man bija iespēja izmantot kouča sesijas, bija kā efektīvi saplānot savu laiku un aizmirst par stresu, ja kaut kas nenotiek pēc plāna. Tā īsumā sakot – Kā man visu paspēt un nekreņķēties par to? :)

Kas bija visgrūtākais koučinga procesā? Sākumā tas bija - visu laiku sev (ar kouča liela palīdzību) uzdot neskaitāmus jautājumus, kamēr tieku līdz gala atbildei vai tam risinājumam, kas man ir pieņemams un iedvesmo. Pēcāk tas jau iegājās kā sistēma, un galvenais, ka ir tik daudz iespēju, lai tiktu līdz pozitīvam rezultātam!

Sandras reālais ieguvums: Vienkārši runājot “vēss prāts”, racionālāka pieeja dažādu jautājumu risināšanai, skaidri apzinājos, ko tieši un kā konkrētā brīdī un vispār dzīvē vēlos un kā to sasniegt.

Sandras kontakti: www.baltini.lv,  mob. 29199638, e-pasts: sandra@baltini.lv

Kad Tev koučings var būt noderīgs?

Koučings var būt Tev noderīgs!

Koučings var būt Tev noderīgs, ja Tevi uzrunā kāda no šīm situācijām:

 1. Es esmu te, viss it kā ir labi, viss it kā ok, bet ES NEESMU SAVĀ VIETĀ! Tev, kas kaut ko grib, bet nezin ko grib..

2. Es zinu, kur gribu būt, ko gribu dabūt, bet būs VĒLĀK, CITREIZ, VARBŪT...Tev, kas zin ko grib, bet nezin, kā to dabūt...

3.Es zinu kur, zinu kā, bet KĀ TURP NOKĻŪT ātri, bez sāpēm un zaudējumiem? Tev, kas zin ko un zin kā, bet grib to ātrāk...

4.Es pats visu zinu, bet vēl kaut ko gribu arī priekam! Tev, kas zin ko un kā, zin kā ātrāk...bet grib ceļā uz mērķi gūt baudu...

Kas nosaka mūsu uzvedību?

Gan ka jau esi saskārusies/-ies ar situāciju, kad gribas pašai/-am sevi sapurināt- KAS NOTIEK? Kāpēc es atkal un atkal rīkojos pēc viena un tā paša scenārija, lai gan sen jau zinu, ka rezultāts mani neiepriecinās. Kāpēc es apvainojos, ja man kāds aizrāda? Kāpēc es ik vakaru iztukšoju saldējuma kasti/vīna pudeli? Kāpēc es braucu ar liftu? Kāpēc es klusēju mirkļos, kad man kāds jautā par manu viedokli?....Un galu galā..kāpēc es neticu tam, ka man kaut kas varētu kādreiz izdoties?

Tās ir normālas situācijas…un normālas sajūtas, kuras rodas meklējot sevī atbildes uz šiem jautājumiem. Kāpēc normāli? Jo tas ir DABISKI. Tā mēs esam iekārtoti – tādas ir mūsu smadzenes.

Viens no interesantākajiem pētījumiem *, par kuru esmu lasījusi, kā reiz stāsta par to, ka lielākā daļa mūsu ierasto rīcības modeļu nosaka tas, ar kādu smadzeņu “ķīmiju” esam piedzimuši. Tieši tā- mūsu ieradumus rīkoties, reaģēt, attiekties tieši tāpat kā mūsu acu krāsu vai matu struktūru nosaka mūsu gēni. Jau vērojot, savus bērnus es nonācu pie secinājuma, ka viņiem ir atšķirīgs reaģēšanas veids uz vienādām dzīves situācijām. Viņi pilnīgi atšķirīgi reaģē uz kritiku, izdošanos/neizdošanu, jaunumiem, lūgumiem utml. Ir pat vērojama atšķirība tajā, kā viņi izvēlas ēst vai neēst kādu konkrētu ēdienu. Saprotot, ka šīs NAV iemācītas lietas- jo mēs, kā vecāki, esam audzinājuši bērnus vairāk vai mazāk vienādi, meklēju atbildi uz to, kas tad ir tas, kas nosaka šīs atšķirības. Tālu nebija jāmeklē- bērni rīcība un reakcija bija ļoti līdzīga vecāku, t.i. mūsu reakcijai. Dēlam ir mans pasaules uztveres modelis, bet meitai ir tēva pasaules uztveres modelis. Tātad tas ir iedzimts- gēnu līmenī.

Tad nu lūk, iepriekš minētajā pētījumā tiek runāts arī par to, ko tad mēs kā “brīvi cilvēki” varam mainīt mūsu ierastajā smadzeņu darbības modelī. Kā viens no faktoriem bija minēts- mēs apzināti varam izvēlēties turpināt vai pārtraukt ierasto darbību. Tātad mēs VARAM to mainīt. Vienlaicīgi tas nozīmē, ka ja mēs neizvēlamies neko pārtraukt, tad tas pats par sevi nemainīsies….un mēs paliksim turpat, kur esam, darot to pašu un tieši tādā pašā secībā (saldējums/vīns-pārmetumi-saldējums/vīns-pārmetumi), kā esam ieraduši darīt.

Starp citu- par dabiskumu runājot, šajā pētījumā tika atklāts, ka lēmums par izvēles izdarīšanu (piem. spiest slēdzi ar labo vai kreiso roku) tiek izdarīts smadzenēs aptuveni 10 sekundes pirms tam, kad mēs to apzināmies. Šo faktu apliecina smadzeņu bioķīmijas pētījumi- iekārtas uzrāda konkrētajās mūsu rīcību kontrolējošās smadzeņu zonās bioķīmisko aktivitāti, kas savukārt rada elektriskos impulsus, kas savukārt nosaka citu šūnu vienu vai otru reakciju. Mūsu smadzenes sastāv no neironiem, kuriem ir izaugumi, ar kuriem tie savienojas ar citiem neironiem vienā vai otrā tīklā. Neironu tīklā ģenerēto elektrības impulsu vadīšana pa ierasto darbības ķēdi ir ģenētiski noteikts darbību kopums- gluži kā kuņģa sulas izdalīšanās Pavlova sunim. Labā ziņa ir tā, ka šo ierasto darbības ķēdi…var mainīt ar apzinātu lēmumu pārtraukt ierasto darbību un būvējot jaunu- neierastu darbību.

Šī atziņa komplektā ar jau notikušo semināru dalībnieču interesi par BAIĻU pārvarēšanas veidiem ir radījusi manu vēlmi piedāvāt Jums jaunu semināru: “Kā mainīt savu ierasto, bet jau apnikušo uzvedību? Iepazīsti un sadraudzējies ar savām bailēm!”

Paldies Viesturam Dūlem par twiteruzvedinājumu iepazīties tieši ar šo pētījumu!

Turpmāk par to, kas mums var palīdzēt tikt galā ar ierasto, bet nevēlamo darbību!

p.s. Citu starpā- tieši koučings ir viens no veidiem, kā mainīt savu ierasto uzvedību!

*Michael Gazzaniga – viens no pasaules vadošā neirozinātniekiem, kurš šeit minētos pētījumus ir iztirzājis grāmatā Who's in Charge?: Free Will and the Science of the Brain Grāmatu oriģinālvalodā iespējams iegādāties šeit:

Attēls no http://www.molpsychiatrie.uni-bonn.de

Kad Tu biji pēdējo reizi iemīlējusies/-ies?

Es...Es pavisam nesen. Burtiski pirms nedēļas. Iemīlējos un vēl joprojām esmu ar taureņiem vēderā. Es iemīlējos Barselonā. Un šajos vārdos varu ielikt visu iespējamo saturu. Šoreiz dalīšos ar vienu no maniem mīlestības objektiem...ar fantastisko māju...kurā vienkārši nebija iespējams ne-iemīlēties. Nu vismaz man!

CASA BATLLO

CASA BATLLO

Iespējams, ka Jums šis vārds pilnīgi neko neizteiks. Bet ļoti ticams, ka vārds Antonio Gaudi Jums jau uzzīmē prātā kādu bildi. Tā bija arī man. Bildes biju zīmējusi...un izzīmējusies sen. Šad tad biju ielūkojusies kādā skatu grāmatā un nodomājusi- gribētos gan redzēt to dzīvajā. Savukārt pēc Vīnes apmeklējuma un neiztrūkstošā gājiena pie Hudertvasera būvējuma, es sapratu, ka pilnīgi noteikti vēlēšos redzēt Antonio Gaudi veikumu dzīvajā. Protams, ka vienīgais, ko uzreiz momentā varēju iedomāties bija La Sagrada Familia...lai gan tas nebūt nav vienīgais Gaudi radītais brīnums.

Bet nu par visu pēc kārtas.

JŪGENDSTILS

Art Noveau, Modernismo, Jugend- ar visiem šiem vārdiem apzīmē vienu no pēdējiem (par pēdējo tiek uzskatīts ArtDeko) mākslas stiliem, kurš aptvēra visas mākslas izpausmes formas 19.-20.gs mijā līdz 1.pasaules karam. Tieši šajā stilā vēl joprojām dominēja MĀKSLA pār funkcionalitāti. Ik viena funkcionālā detaļa bija MĀKSLAS DARBS un ikviens inženiertehniskais būvējums/radījums/izgudrojums bija acij tīkams un pieskārieniem patīkams. Laikam jau nojaušat, ka man šis stils ir vismīļākais. Pilnīgi iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc tā jūsmoju par Jūgendstilu, ir tas, ka šīs stila laikā sieviete...ir spēcīga, skaista un ļoti sievišķīga SIEVIETE. Sieviete, kurai piestāv garas kleitas, dekoltē, garas izlaistas matu cirtas vai augsti saspraustas copes. Sieviete, kura ir kā mistērija, kā sapnis un aicinājums vienlaicīgi. Sieviete, kas iedvesmo. Sieviete, kurai piestāv...erotika, ceļojumi, vīrietis...un sieviete, kurai piestāv bērni un ģimene. Lai arī šajā laikmetā sāk veidoties feministu kustības, tomēr vēl joprojām sievietes ir SIEVIŠĶĪGAS.

Kā jau minēju, šis mākslas stils aptvēra visus mākslas izpausmes formas, tai skaitā arī ARHITEKTŪRU. Un izcilus šīs arhitektūras paraugus var baudīt ne tikai Rīgā, bet arī Barselonā.

Uz Barselonu devos ar mērķi iepazīt skandalozo slavu ieguvušo katedrāli La Sagrada Familia, bet pirms pašas izbraukšanas radās vēl viens mērķis- izārstēt nupat kā uzklupušo saaukstēšanos/gripu. Tamdēļ šajā braucienā ierastās pārgalvīgās aktivitātes izpalika, bet visi gardumi tika izbaudīti pamazām- gluži kā dievišķīgais un visus jutekļus kairinošais ēdiens- saldējums.

PIRMDIENA BARSELONĀ.

Tā nu sanāca, ka būšana Barselonā iekrita arī pirmdienā. Noskaidrojām, ka mūs interesējošais muzejs pirmdienās nestrādā...un nolēmām šo dienu veltīt pastaigām pa pilsētu ar MUST SEE tūristu karti rokā. Nemaz nebija tālu jāiet- pirmā mūsu apskates lokā nonāca māja CASA BATLLO. Kā izrādījās, uz šo māju muzeju- pirmdienu likums neattiecas un pie tās ieejas bija izkārtojusies to apskatīt gribētāju rinda. Iestājāmies rindas galā, vēl nezinot...ko īsti gribam. Tuvojoties kasei, apjautām, ka tas NEZINU, KO GRIBU maksā varen daudz- veseli 18eur! Gandrīz jau biju gatava doties tālāk pastaigā pa pilsētu, kad iekšējā balss mani apturēja... „C`mon, Tu taču šeit neatbrauci tikai priecāties par to, ko vari ieraudzīt bildēs... Tu taču gribēji visu izbaudīt.”

TICI SEV.

Kā ierasts, klausīju iekšējai balsij, bet ārēji noteicu- nu gan fotografēšu par visiem 18! Izrādījās, tas tomēr bija tā vērts un pat bez fotografēšanas. Apmeklējuma cenā bija iekļauts audio gids un tas bija fantastiskā kvalitātē. Tik labu audiogidu (nu gluži kā radioluga!) nebiju dzirdējusi! Un bija gan ko redzēt, gan dzirdēt, gan aptaustīt!

Audiogidā skan: Antonio Gaudi bērnība un laikmets, kurš šo arhitektu radīja

Jūgendstilā bieži sastopama jūras tēma, jo viegli izliektās un savijušās jūras augu, viļņu un dzīvnieku daudzkrāsainie motīvi iedvesmoja māksliniekus. Arī CASA BATLLO ir ūdens valstības iemītniece.

 Ieejas trepes ir kā aizvēsturiska jūras dzīvnieka mugurkauls.

Omulīgs kamīns, kur patverties

Un šī, lūk, ir ventilācijas sistēma. Paliek par karstu- paver lūciņas zem logiem...

Lifta šahta un trepes...šķiet, kas var būt garlaicīgāks? Bet ne jūgendā.

Bēniņos, kā ierasts- žāvējas veļa. Apbrīna muzeja iekārtotājiem par izdomu.

Jumts, kurš liek ziņkārīgajiem meklēt jūras pūķa galvu (mugura tak redzama!)

Pūķa acs, zobi....vai domīga zivs...uz Casa Batllo jumta.

Vai zinājāt, ka Gaudi savas mozaīkas ir veidojis no citos celtniecības projektos pāri palikušiem stikliem, flīzēm, vitrāžām?

Īsts „zaļais” tas Gaudi bijis! Un pie tam ĻOOOOOTI skaisti "zaļais"!

Mājā pavadījām gandrīz 2 stundas. Savā nodabā, savā ātrumā ejot cauri istabām un atgriežoties tajās, kuras mūs uzrunāja.  Šī māja ir privāts muzejs un pilnībā tiek uzturēts no ieejas maksas bez jebkādiem valsts pabalstiem. Šeit ir iespējams arī izīrēt dzīvokļus un sarīkot privātus pasākumus. Šķiet, no tā varētu ko mācīties :)
Savu mērķi- izbaudīt un izgaršot Barselonu (nu gluži kā saldējumu) biju sasniegusi, pa ceļam saķerot arī mīlestības bacili! Novēlu arī Jums ko tādu piedzīvot! Pavasaris taču tam ir piemērots!

Oficiālā CASA BATLLO mājas lapa http://www.casabatllo.es/en/

Turpinājums stāstam par iemīlēšanos sekos!

Es zinu, ko gribu!

Indras Goras pieredzes stāsts

“Kad mazais jau bija paaudzies līdz gadiņam, es atkal varēju sākt domāt par atgriešanos bijušajā darbavietā – stjuarte, bet mani vairs nevilināja iepriekšējā dzīve, jo pa šo auklēšanas laiku bija parādījušies jauni virzieni un domas, ko vēlos darīt. Vienlaicīgi jutos – it kā būtu izņemta ārā pati no sava ķermeņa gan fiziskā, gan emocionālā nozīmē, jo neliegšos, ka bērniņa ienākšana manu dzīvi mainīja diezgan pamatīgi. No ceļošanas – uz mājās sēdēšanu, no laika tikai sev un savām interesēm – mazulim, mājai un gatavošanai. Nebiju pārliecināta, ka varu uzsākt nodarboties ar ko jaunu. Traucēja arī liekie kilogrami.

Portālā „Māmiņu klubs” pamanīju konkursu „Pavasara Skaistuma Kūre”, kur tika uzņemtas 6 māmiņas, kuru mazuļi sasnieguši gada vecumu, lai kopīgi vingrotu, apmeklētu uztura speciālistu, stilistu, kouču un tā visa rezultātā kļūtu skaistākas, laimīgākas un smaidīgākas. Nedomājot pieteicos un mani uzņēma, un šodien mana pieteikumā rakstītā toreizējā atskārsme patīkami pārsteidz, jo īpaši tādēļ, ka viss ir veiksmīgi izdevies:

„ Ir daudzas lietas, ko vēlos īstenot arī bez svara zaudēšanas. Man tam ir nepieciešama augsta pašapziņa, kas man kā jau lielākajai daļai sieviešu ir atkarīga no pārliecības par savu vizuālo tēlu un emocionālās labsajūtas. Biežās domas, kas veltītas, lai kritizētu savu ķermeni, var taču izmantot arī pozitīvu ideju meklēšanai un realizēšanai.”

Šīs kūres ietvaros, sarunās ar kouču Intu Santu, sapratu, ka, es ļoti labi zinu, ko negribu, ko nevaru, kāda negribu būt, bet neprotu noformulēt, ko gribētu un varētu. Un tur bija tā doma – pārslēgt savu ikdienas domāšanu, ka es gribu, es varu, un es vēlos. Sarunās svara zaudēšanas tēma vairs tika pieminēta tikai pastarpināti, jo nonācu pie atskārsmes, ka vispirms jau pati sev esmu skaista un laimīga, tad patikšu arī citiem un atradīšu savu harmoniju un īsto vietu dzīvē!

Tieši pēc gada, kopā ar savu dzīves biedru un viņa brāli, uzvarējām LTV1 televīzijas biznesa ideju sacensībās „Firmas Noslēpums”. Tā ir tieša saistība starp to, kā iegūtais kumoss pozitīvisma manai pašapziņai un gribasspēkam, palīdzējis virzīties mērķa sasniegšanā – ne tikai pieteikties šādām sacensībām, bet arī realizēt iecerēto biznesa projektu, ko jau tik ilgi biju vēlējusies. Šobrīd strādājam pie projekta attīstīšanas: mobilu un videi draudzīgu transportlīdzekļu mazgāšanas platformu un automazgātavu tirdzniecības, un pašiem sava automazgātavu tīkla „Fresh Car” attīstīšanas. Ir daudz darāmā, kas reizēm prasa veltīt gan brīvo laiku, gan laiku, ko labprātāk veltītu citām nodarbēm. Bet tas, ka zinu un daru savam mērķim, tajā pat laikā neatkāpjoties no savas vērtību skalas, ir koučinga nopelns, jo pirms gada sev nedz biju nodefinējusi, kā tad īsti sasniegt iecerēto, nedz arī kas tad tā dzīve man ir un kā to vēlos nodzīvot.”

Indras nodarbošanās: uzņēmēja 

Koučinga sesiju skaits: 10

Koučinga sesiju periods: 02.02.2011.-13.04.2011.

Jautājumus, ar kuru Indra griezās pie kouča: Svara zaudēšana.

Indras reālais ieguvums: Es zinu ko gribu! Un jā, mīnus 7 kg.

Visgrūtākais koučinga procesā: Tas bija liels iekšēju pārmaiņu laiks – ļauties tām!

Indras kontakti: www.freshcar.lv, indra.gora@inbox.lv tel.:22107039

Spēcīga apziņa kas Es esmu un ko varu izdarīt

Līgas Urtānes pieredzes stāsts

"Kočings ieviesa manā uztverē un dzīvē pārmaiņas. Uz šo brīdi problēmas vairs neuztveru kā kaut ko ārkārtēju un neuzveicamu, stājos pretī un cīnos. Attiecības ar līdzcilvēkiem šobrīd ir vieglāk veidot, saprotot, ka Es esmu personība un arī otrs cilvēks ir tik pat liela personība. Uzņemos daudz jaunu, interesantu lietu, kas man paplašina manu redzesloku. Noskaidroju savas dzīves prioritātes un sekoju tām, lai tās attīstās tā, kā uzskatu par pareizu."

Nodarbošanās: Nagu kopšanas speciāliste (šobrīd mājsaimniece)

Koučinga sesiju skaits: 6

Laika periods, kad notika koučinga sesijas: 02.02.2011.-06.04.2011.

Sākotnējais jautājums, ar kuru Līga griezās pie kouča? Tagad atskatoties uz to laiku, kad apmeklēju kočinga sesijas, saprotu ka galvenais, ko meklēju bija savs „Es” un tā nostiprināšana.

Kas bija visgrūtākais koučinga procesā? Atbildēt, atrast un sajust atbildes

Līgas reālais ieguvums: Spēcīga apziņa kas Es esmu un ko varu izdarīt

Kā notiek seminārs par KOUČINGU?

RigaBrain koučinga SaRunu vakars koučinga nedēļas ietvaros 

2012.gada 7.februārī.

Klasiskais variants, kā pirmo reizi dzirdēt vārdu "koučings" un iepazīt tā saturu, lielākā daļā gadījumu ir IZLASĪJU. Lieliski, ja tā ir kāda grāmata vai biezos vākos iesiets žurnāls, sliktāk jau, ja tas ir kaut kas internetā publicēts. Kāpēc sliktāk? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šis vārds interneta komentāros tiek nonēsāts un novazāts ar vislielāko aizrautību, nemaz nepievēršot uzmanību tā saturam. Un nereti šo komentāru ietekmē pirmais iespaids par izaugsmes veicināšanu jeb koučingu rodas ne tas labākais.

Vēl viens variants, kā iepazīt šo vārdu un tā saturu ir  MANS PAZIŅA PASTĀSTĪJA. Šajos gadījumos nākas par šo vai jebkādu citu lietu iegūt priekšstatu tikai un vienīgi caur paziņas skatu prizmu. Tomēr jebkurā gadījumā pazīstama cilvēka viedoklis noteikti var sniegt šajā procesā daudz draudzīgāku un saprotamāku skatījumu.

Tomēr vislabākais veids, kā iepazīt izaugsmes veicināšanu/koučingu un izaugsmes trenerus jeb koučus, ir apmeklēt kādu no to vadītajiem SEMINĀRIEM. Tā, piemēram, februāri 2012.gada koučinga nedēļas ietvaros,   sadarbībā ar RigaBrain tika organizēts koučinga SaRunu vakars. Apmeklētāju interese bija tik liela, ka nācās atteikt dalību, jo bija risks, ka telpā vienkārši visiem nepietiks vietas.
Šādos un līdzīgos semināros izaugsmes treneri/kouči parasti iepazīstina klausītājus ar koučinga pamatprincipiem un ļauj izjust uz savas ādas kādu no koučinga metodēm t.s. aklajā koučinga sesijā (tad, kad koučs uzdod jautājumu, bet nedzird atbildi). Ikvienam no seminārā apmeklētājam ir iespēja uzdot sevi interesējošu jautājumu. Vai pat pieteikties uz demo sesjiu- kā tas notika vienā no semināriem, kad viena no apmeklētājām bija gatava būt par kouča klientu uz 15 minūtēm visas auditorijas priekšā. Paldies šai drosmīgajai meitenei!
Semināri parasti ir interaktīvi- liela daļa darba ir jāpaveic semināra dalībniekiem pašiem- tā nav vienkārša sēdēšana un informācijas pierakstīšana. Nereti notiek pārvietošanās telpā vai kādas fiziskas aktivitātes. Semināra nobeigumā tā vadītāji dalās ar kādu stāstu- tā ir kā īpaša dāvana ar kuras palīdzību var atsaukt atmiņā seminārā iegūtās atziņas arī pēc tā beigām. Spriežot pēc apmeklētāju atsauksmēm, seminārā iekustinātās domas turpina savu darbu un sniedz savu ieguvumu vēl ilgi pēc semināra beigām. Tas noteikti ir to vērts!

Ak, jā ir vēl kāds labāks veids, kā iepazīt koučingu! Tas ir PERSONĪGI griezties pie kouča ar lūgumu: "Es gribu zināt, kā tas ir," un visticamāk, ka izdosies vienoties uz abpusēji izdevīgiem  sadarbības noteikumiem. Jo koučings ir par sadarbību gan citu starpā, gan arī pašam ar sevi...SEVIS PAŠA IZAUGSMEI. Visvienkāršākais variants ir iepazīt šo procesu ar skype palīdzību. Kā tas notiek? Ieskaties šeit!  Ar mani sazināties var uzrakstot šeit.

Uz tikšanos pārmaiņu ceļā!

Paldies RigaBrain komandai par sadarbību un kolēģei Elitai Kazainei par kopdarbu!