otrdiena, 2012. gada 28. februāris

Sadarbība VS konkurence


Beautiful Mind, A [DVD] [2002]



Ādams Smits par sabiedrības labklājību.
Gan ka jau esat ko dzirdējuši par mūsdienu ekonomikas pamatlicēju Ādamu Smitu. Viņš bija 18.gadsimta skotu ekonomists un filozofs, kura idejas par indivīda attiecībām ar valsts ekonomisko labklājību ir kapitālisma ekonomikas pamatā. Ko tad viņš pauda? Savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" (Wealth of Nations (Wordsworth Classics of World Literature) ) Smits radīja terminu "neredzamā roka", kas apzīmē it kā nekontrolējamus procesus, kas noved pie valsti pie bagātības....vai tieši otrādi- pie nabadzības. Termina "neredzamā roka" skaidrojums ir sekojošs: ikviens indivīds cenšoties celt savu personīgo labklājību, netieši ietekmē arī kopēju sabiedrības labklājību. Tiktāl viss ir skaidrs. Jo spēcīgāku cilvēku apkārtnē esi, jo spēcīgāks kļūsti pats un līdz ar to arī visa apkārtne. Tomēr, kas notiek, ja Tava personīgā labklājība ir pretrunā ar apkārtējo labklājību? Pareizi! Tad ir KONKURENCE. Izdzīvo spēcīgākais. Un ko dara spēcīgākais? Kļūst par bagātnieku. Kas tad paliek pārējiem? Arī pareizi! Apmierināties ar to, kas paliek pāri. Interesanti, kāds labums no tā ir sabiedrībai? Varat teikt- jā.....cenas top lētākas....pakalpojumu labākā kvalitātē. Interesanti būtu pavērot - kopš esam t.s. brīvajā ekonomikā- par cik lētākas ir kļuvušas IKDIENAS (t.i. pirmās nepieciešamības) preču cenas. Vai atceraties, cik maksāja maize, piens, autobusa biļete, degviela...vai vizīte pie ārsta pirms t.s. brīvās ekonomikas?  Protams, Smitam ir daudz citu ideju, kuru pielietošana, iespējams atrisinātu kādu no šobrīd aktuālajiem ekonomikas jautājumiem. Tomēr šīs vienas - varbūt tolaik (18.gs) revolucionārās idejas- izcelšana un vēl joprojām turēšana augstā godā vairs nav attaisnojama.

Stīvens Kovejs par futbola komandu.
Šī gada februārī Rīgā ar savu meistarklasi bija ieradies profesors Deivids Klaterbaks (David Clutterbuck) Eiropas Mentoringa un Koučinga Asociācijas izveidotājs. Klaterbaka interešu lokā ir vairākas ar indivīdu un sabiedrības attiecībām saistītas tēmas. Un viena no tām ir KOMANDA. Darbs komandā. Kā panākt to, lai komanda būtu efektīva? Kā izdarīt tā, lai komandas sniegtu vislabāko iespējamo darba rezultātu? Ja mēs skatītos caur A.Smita "neredzamās rokas" teorijas prizmu,  tad -dievs ar to komandu, lai tik cenšās katrs indivīds savās interesēs un gan jau tad arī komandai būs kāds labums no tā. Tomēr- cik bieži ir nācies sastapt komandas, kurās visi ir "zvaigznes", kur katrs skrien pakaļ savam mērķim un gana lielu daļu spēku tērē, lai apsteigtu savu komandas biedru, tā vietā, lai meklētu vislabāko variantu komandas mērķa sasniegšanai? Te vietā ir atcerēties Stīvena Koveja salīdzinājumu par futbola komandu*, kur katrs tās dalībnieks nodarbojas ar dievs viņu zin ko, tā vietā lai  kopīgiem spēkiem iesistu bumbu pretinieka vārtos. Komandas labklājība=bumba pretinieka vārtos. Indivīda labklājība=personīgi iesisti vārti. Nav grūti iedomāties, cik efektīva varētu būt komandas labklājības vairošana, ja šie te 14 komandas cilvēki par visu varu censtos īstenot savu labklājību. Var gadīties, ka izdodas iemānīt bumbu pretinieka vārtos. Un var gadīties, ka nē. Var gadīties, ka tā arī visu spēles laiku komandas biedri pavada cīnoties par bumbu savā starpā.

Deivids Klaterbaks par komandas darba efektivitāti.
Saprotot šo pretrunu... un šādas pretrunīgas darbības sekas, lielākā daļa efektivitātes pētnieki jau ir nonākuši pie secinājuma, ka vislielākais spēks ir meklējams nevis konkurencē, bet gan SADARBĪBĀ. Kad katrs nodarbojas ar to, kas viņam sanāk vislabāk, realizē sevi, ļauj citam nodarboties ar to, kas viņam sanāk vislabāk un realizēt sevi, bet visiem sadarbojoties, sasniegt ko vairāk, kā vienkārši personīgo labumu. Arī Devids Klaterbaks savā meistarklasē pieskārās šim jautājumam- kā iegūt izcilu komandas darba rezultātu. Un viens no būtiskākajiem viņa izceltajiem punktiem bija- KOPĒJAIS KOMANDAS MĒRĶIS. Tikai tad, ja komandai ir kopējs mērķis, ar kuru ir saskaņots indivīda mērķis, tikai tad ir iespējams izcils komandas darba rezultāts. Šķiet, loģisks ir jautājums- kā panākt šo mērķu saskaņojumu? Kā vienu no risinājumiem Deivids Klaterbaks piedāvā kopējo komandas vērtību radīšanu, tādējādi dodot iespēju katram tās dalībniekam sajust komandu kā drošu vietu sevis realizācijai. Viens no veidiem, kā meklēt un atrast komandas kopējās vērtības ir komandu koučings. Par šo tēmu Deivids Klaterbaks ir sarakstījis vairākas grāmatas** un arī pats darbojas kā komandu koučs. Arī Latvijā šāds pakalpojums- komandu koučings- ir pieejams. Vēl vairāk: ir iespējams apgūt gan komandas kouča prasmes un pielietot tās kā ārpakalpojuma sniedzējam, gan arī apgūt šādas prasmes un izmantot tās kā savas komandas vadības stilu. Jebkurā gadījumā- iepazīstot un atklājot vislabākās komandas sadarbības iespējas- ieguvēji būs visi, gan indivīds, gan arī sabiedrība jeb komanda.

Paldies Deividam Klatrebakam par meistarklasi un paldies filmas "Brīnišķais prāts" autoriem par spēli ar Ādama Smita teoriju!

*Stīvena Koveja grāmatu, kurā aprakstīts tekstā minētais salīdzinājums The 8th Habit: From Effectiveness to Greatness angļu valodā var iegādāties šeit:
 **Deivida Kalterbaka vienu no grāmatām Coaching the Team at Work angļu valodā var iegādāties šeit:


Filmu "Brīnišķais prāts" Beautiful Mind, A [DVD] [2002] angļu valodā var iegādāties šeit:

Vairāk par Ādama Smita neredzamās rokas teoriju angļu valodā var uzzināt šajā grāmatā:

pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Kā indivduālais koučings sākas un kā tas notiek?


Klients izvēlas kouču (kouču datubāzē www.icf.lv , ierakstot kādā no interneta meklētājiem vārdu "koučs" vai "izaugsmes veicinātājs")

Klients sazinās ar kouču sev ērtākājā veidā- telefoniski, vai elektroniski.

Koučs informē klientu par:
-kouču ētikas kodeksu;
-koučinga procesa būtību;
-to, kā iegūt vislabāko rezultātu pirmajā koučinga sesijā.

Koučs un klients vienojas par:
-sadarbības veidu (klātienē vai skype);
-sadarbības un apmaksas noteikumiem;
-pirmās sesijas vietu un laiku.

Koučs pirms pirmās sesijas var:
-uzdot konkretizējošus jautājumus.

Koučs sesijas laikā:
-klausās;
-uzdod jautājumus, precizē, atspoguļo dzirdēto;
-lūdz iztēloties (radoši iedomāties) vai praktiski izpildīt kādus vienkāršus uzdevumus;
-pats pieraksta būtisko.

Koučs pēc sesijas:
-izsniedz klienta sesijas pierakstu;
-var uzdot mājas darbus;
-var piedāvāt atbalstu mērķa izpildes kontrolē;
-var ieteikt sadarbībai citu kouču vai citu speciālistu, ja koučam radies priekšstats, ka klienta prasības ir ārpus kouča kompetencēm.

trešdiena, 2012. gada 15. februāris

Koučinga nedēļa beigusies, iespaidi un atsauksmes!




Vienmēr ar interesi lasu Latvijā publicēto informāciju par koučingu jeb izaugsmes veicināšanu (oficiāli apstiprināts latviskojums šim vārdam). Un ar vēl lielāku interesi lasu atsauksmes par koučinga pasākumiem. Tāpēc dubultprieks bija lasīt www.sieviesuklubs.lv publicētās ziņas par 2012.gada koučinga nedēļas ietvaros rīkoto KOUČINGA DIENU sieviešu klubā.
Ieskatieties Viktorijas pirmatnējā priekšstatā par šo jēdzienu: "...Kad tikko uzzināju par koučingu, radās iespaids, ka personīgas izausmes treneris (kouča treneris) ir diezgan līdzīgs bērnudārza auklītei: pie viņa nāk bērni, kuri nezin, kā pareizi rīkoties un ko viņi grib – to zilo mašīnu vai jauno konstruktoru, un treneris viņus virza uz to, ka īstenībā viņiem vajag plastilīnu." 

Koučinga diena Sieviešu klubā
Savukārt Kintija Bulava- www.sieviesuklubs.lv galvenā redaktore  piedalījās vienā no KOUČINGA DIENAS semināriem un izveidoja fotoreportāžu. 

Ilona Andriksone stāsts: "Kā man ir noderējis darbs ar kouču?"
Ilona Andriksone bija vien no semināra dalībniecēm, kura dalījās savos iespaidos par sadarbību ar kouču, kas aizsākās tieši pirms gada- Māmiņu pavasara skaistuma kūres ietvaros. Semināra dalībnieces aktīvi uzdeva jautājumus un izprašņāja Ilonu par daudz un dažādām lietām. Atbildot uz jautājumiem par ieguvumiem, Ilona atzina, ka viens no tādiem ir spēja droši un pārliecinoši uzstāties auditorijas priekšā. Iespējams, pirms gada viņa to tā nevarētu izdarīt. 

Arī Indra Gora bija viena no semināra dalībniecēm, kura dalījās savos iespaidos par to...KAS IR KOUČINGS un ko tas viņai ir devis. Indra vienkārši un no sirds stāstīja par savām emocijām un saviem sasniegumiem tās pieradinot. Kā atzina pati Indra, daudz vieglāk ir pateikt ko es negribu, nekā atklāt sev to, ko vēlos. 

Tāpat savos iespaidos dalījās vēl 3 dāmas, kuras kā balvu Sieviešu kluba blogu  konkursā "Ko es vēlos un kāpēc man tas ir svarīgi?" guva iespēju bez maksas izmantot koučinga sesiju. 
Kopā mēs varam vairāk!
Paldies kolēģēm Lailai Zariņi un Aijai Berjozai, paldies Sieviešu klubam, paldies Ilonai, Indrai, Aijai, Andrai un Baibai- tām drosmīgajām meitenēm, kuras dalījās savos iespaidos par piedzīvoto koučinga sesijā un paldies teju 80 semināru apmeklētājām par fantastisko dienu- KOUČINGA DIENU sieviešu klubā!


Foto avots: www.sieviesuklubs.lv

svētdiena, 2012. gada 5. februāris

Mainot pasauli


Spēlēt, lai mainītu pasauli!
Pāris mēnešus atpakaļ vienā seminārā kopā ar kolēģi gatavojām sarakstu ar lietām...kuras kaislīgi mīlam. Viena no lietām manā sarakstā bija IELU MŪZIKA. Šodien aizdomājos, kamdēļ tā. Kamdēļ šajā sarakstā neiekļuva mani mīļākie mūzikas autori vai skaņdarbi, bet gan tik "neprofesionāla" lieta kā IELU MŪZIKA? Uz tādu aizdomāšanos mani pamudināja Mark Johnson stāsts par to, kā viņam radusies ideja radīt sociālo projektu Playing for Change. Marks savā stāstā min gadījumu, kad reiz steidzies uz darbu profesionālā ierakstu studijā un viņu pēkšņi "aizķērusi" sadzirdētā ielu mūziķa spēle. Un viņā radies jautājums, kas tas ir par fenomenu, kas lika viņam un pārējiem metro stacijā esošajiem cilvēkiem uz mirkli pazaudēt orientāciju laikā...un pārstāt steigties, bet ieklausīties šo mūziķu spēlē un sajusties dievīgi? Būt sajūtā, ka pasaules labākā mūzika ir dzirdēta CEĻĀ uz profesionālo ierakstu studiju, nevis tajā....



Organizācijas The Playing For Change Foundation misija ir radīt iespēja ikvienam, kuram ir sapnis iegūt muzikālu izglītību, to arī izdarīt. Šīs organizācijas izveidotāji tic pamata idejai, ka mieru un pārmaiņas ir iespējams radīt ar universālās mūzikas valodas palīdzību.

Mainīt pasauli...ar mūziku. Ieviest prieku, laimi un lepnumu cilvēku dzīvēs. Radīt mieru ar mūziku. Lielas lietas ar vienkāršiem līdzekļiem. Ģeniāli vienkārši. Sociāls projekts LABĀKAI PASAULEI. Vairāk info: http://playingforchange.org

Laikam mans skaistākais  ielu mūzikas mirklis ir bijis 2011. gada rudenī, Rīgā, Stockman pārejā, kad tur spēlēja kāds puisis ar dūdām. Viņš savu melodiju lēni, lēni sāka atskaņot, tad nez no kurienes uzradās viņa kolēģis ar ģitāru un man šķita...ka esmu nokļuvusi tādā, kā starplaika dimensijā. Kaut kur starp debesīm un zemi...pazemes pārejā. Olē, tiem, kas prot ko tādu radīt!Olē! Kāpēc tā saku? Skat. http://www.intasanta.lv/2011/11/elizabete-gilberta-par-geniju.html

Savukārt kādam citam skaistāko mirkli ir sagādājusi kāda Latvijas meiteneTrafalgara laukuma spēlējot uz vijoles Baha skaņdarbu....




p.s. Kāds mūziķis, jautāts: "Kāpēc Tu ar tik spēcīgu balsi dziedi uz ielas?", atbildēja "-jo es esmu prieka nodarbē!"


p.p.s PALDIES @Scipcinskis par ierosmi!