ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

Par cilvēkiem, kuri IEDVESMO


Manā dzīves ceļā ir nācies sastapt dažādus cilvēkus, vērot dažādas sabiedrības dažādās valstīs. Es esmu mācījusies no viņiem visiem. Es lepojos ar šo savu prasmi- vērot cilvēkus un mācīties no tiem. Tā saskan ar maniem uzskatiem un vērtībām. Pat reizēs, kad cilvēka dzīves uzskati vai dzīves formas šķiet nosodāmas, es esmu spējusi atrast ko tādu, ko ES VARU MĀCĪTIES. 


Steve
Šodien uzzināju skumju ziņu. Nav vārdam vietas, visai pasaulei skumju ziņu. Miris viens no daudzu cilvēku iedvesmas avotiem Steve Jobs. Jāsaka godīgi, ka viņu atklāju pavisam savādā veidā un laikā. Un spēcīgi no viņa iedvesmojos. Nenoliegšu, ka vienu no maniem dzīves drosmīgākajiem lēmumiem esmu pieņēmusi, kādu laiku pārdomājot Steve Jobs vārdus par nāves tuvumu. 
Par šo izcilo cilvēku uzzināju Krievijā, kad apguvu trenera darba pamatiemaņas. Mans korporatīvais treneris Sergejs bija liels šo izcilo cilvēku fans- viņš regulāri klausījās podkāstus un kolekcionēja izcilos izteicienus. Apgūstot prezentēšanas prasmes, mēs analizējām Steve Jobs runu Stenfordas universitātes absolventiem. Jūs taču ziniet- tā ir satriecoša! Pati tajā brīdī biju pārdomu procesā- īsti nesapratu, vai tas, ko daru un kā dzīvoju ir tieši tas, ko es vēlos patiesībā. Tā bija pirmā reize, kad es par to aizdomājos.


Aivars
Nākamā reizē bija tieši pēc gada, kad kādā sniegpilnā un nežēlīgi aukstā dienā braucu uz kapsētu. Devos izrādīt cieņu savam kolēģim, kurš bija aizgājis mūžībā. Vēl decembrī Aivars mūs priecēja ar savām asprātībām, bet tad pēkšņi paziņoja, ka jūtas slikti un devās uz slimnīcu. Kad Aivars to mums pateica, šķiet, ka viņš jau zināja...kas par vainu. Bet diezin vai nojauta, ka tas ir TIK nopietni. Februārī Aivara jau vairs nebija. Tā nu es braucu uz kapsētu, klausījos Zodiaka  izpildīto PŪT VĒJIŅI, atcerējos kā Aivars bija stāstījis man par saviem sapņiem, ko un kā viņš darīs...un kā baudīs dzīvi. Es sapratu...ka Aivars to vairs nekad, nekad neizdarīs un sapratu, ka man nav tiesību aizmirst par to, ko  vēlos es pati. Ka es nevēlos aiziet, nepamēģinot mainīt savu dzīvi. Lai cik, tas nebūtu smagi apzināties, nāves tuvums manī ieviesa skaidrību. Tieši to skaidrību, par kuru Steve Jobs runāja savā hrestomātiskajā runā:

 "Jūsu laiks ir ierobežots, tāpēc neizšķiediet to, izdzīvojot kāda cita dzīvi. Neļaujiet, lai jūs iesloga dogma, ar ko es domāju – nebalstiet savu dzīvi uz to, ko domā citi. Neļaujiet citu cilvēku viedokļu trokšņiem apslāpēt jūsu pašu iekšējo balsi. Un, pats svarīgākais, atrodiet sevī drosmi, lai sekotu savai sirdij un intuīcijai. Tās kaut kādā veidā jau zina, par ko jūs patiesībā vēlaties kļūt. Viss pārējais ir sekundārs."* 




Paldies Steve, paldies Aivar, paldies "Zodiak" ka bijāt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru