ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

Jūties iestrēgusi? IEVIES PĀRMAIŅAS AR BAUDU!




„.....Tad kā Tu vari noteikt atšķirību  starp debesīm un elli?- es jautāju.
-Pēc tā, kā Tu tur nonāc. Debesīs Tu ej uz augš` caur septiņām laimīgām vietām. Ellē- uz apakš` caur septiņām bēdīgām vietām. Tāpēc priekš Tevis labāk ir doties uz augš`, Lisa, - viņš smējās.
Es tik un tā netiku gudra,- Tu gribi teikt, ka vari aizvadīt savu dzīvi, virzoties augšup caur laimīgām vietām, jo galamērķi – debesis un elle- beigu beigās ir viens un tas pats?
-Tas pats, tas pats,- viņš piekrita.- Beigā` tas pats, tāpēc labāk pa ceļojuma laiku būt laimīgam....”
E. Gilberta. Ēd.Lūdzies.Mīli.


Kā būtu,  ja
TU aizvadītu savu dzīvi, virzoties augšup caur laimīgām vietām? Aicinu doties pārmaiņu ceļā, kas sniedz baudu!


Naivi būtu uzskatīt, ka Tu nezinātu par pārmaiņu pastāvīgo dabu. Tās ir, bija un būs. Tās notiek visur un visapkārt. Nupat, nupat jau ir tā, kā L.Kerola grāmatā paustajā secinājumā „Šai pasaulē ir jāskrien, lai paliktu uz vietas.” Bet šoreiz ne par skriešanu, nē, nē. Šoreiz mēs sevi nemocīsim un nespīdzināsim. Bet meklēsim iespēju sadzīvot ar pārmaiņām un atrast šajā procesā ....baudu. Vai tas ir iespējams? Atļaušos apgalvot, ka ir.



Seminārā meklēsim atbildes uz jautājumiem:


  • Kā zinātniskie atklājumi par pārmaiņu dabu var palīdzēt ikdienā?
  • Kā es varu pati sev palīdzēt pārmaiņu ceļā?
  • Ko es varu ietekmēt un ko nē?
  • Kā saprast, ko tad es patiešām vēlos?
  • Kā kļūt par SAVAS DZĪVES SAIMNIECI?
Semināra praktiskajā daļā:

  • paskatīsimies acīs savām bailēm;
  • izpētīsim savus aizspriedumus;
  • zīmēsim un sapņosim.


Mājas darbā būs iespēja:
  •  izpaust savu rakstniecības talantu;
  • veikt personīgi vērtīgu eksperimentu.
    Semināru  vada:  

    Inta Santa- personīgās un komandu izaugsmes trenere/koučs, ar vairāku gadu profesionālu pieredzi pārdošanā, personāla vadībā un apmācībā. Izglītība: profesionāls koučs (Erickson College International), MBA (BA Turība), bakalaurs psiholoģijā (RPIVA).



    Dalībnieču atsauksmes:  

    Kura no seminārā apskatītajām tēmām bija visaktuālākā?
    "Sapņot" Indra Broka
    "Mērķu uzstādīšana" Līva Zaksa
    "Par bailēm, mērķi" Valentīna Ceļmala
    "Pārmaiņu duālā daba" Inese Bērziņa
    "Kāpēc viss nenotiek efektīvi?" Kristīne Freiberga
    "Kāpēc nekas nenotiek?" Laura Rancāne
    "Bailes- kāpēc nekas nenotiek un kāpēc notiek neefektīvi?" Anda Smirnova
    "Kā to izdarīt ar baudu?" Arita Rulle
    "Bailes, domu kartes" Gunta Kožokaru

    Kāds ir Jūsu ieguvums no šī semināra?
    "Skaidrība mērķu izvirzīšanā" Indra Broka
    "Seminārs lika padomāt par to, ka manā dzīvē šobrīd trūkst konkrēti uzstādītu mērķu" Līva Zaksa
    "Pozitīvs seminārs" Valentīna Ceļmala
    "Apstiprināja zināšanas faktam, ka visam nepieciešami sapņi un sirdsdegsme" Inese Bērziņa
    "Dzīve ir viena- katram sava, tāpēc man ir tiesības veidot pa savam" Kristīne Freiberga
    "Pozitīvas emocijas, redzējums kā ar sev strādāt" Laura Rancāne
    "Ļoti daudz vielas pārdomām, ļoti daudz ir jāstrādā ar sevi" Anda Smirnova
    "Saskatīju sev svarīgas lietas, veicināja domāšanu, lai tās īstenotu" Arita Rulle
    "Šobrīd tas ir iesākums, gala atsauksmes varētu uzrakstīt visu semināru cikla noslēgumā!" Gunta Kožokaru
    "Guvu apstiprinājumu tam, ka esmu uz pareizā ceļa, apziņu- šis ceļš ir bezgalīgi interesants un aizraujošs. Man patīkAntra Kalniņa
    "Ļoti patika par mērķu uzstādīšanu, ka varbūt ir jāsāk ar minimālāko, nevis ilgtermiņā, bet katrai dienai, mērķī atrast pozitīvo. Stāsts par mazo "briesmonīti sevī" t.i. bailēm, kā tikt ar tām galā." Rita Pabērza

    N.B. Ir iespējams iegādāties pieeju šī semināra elektroniski veidotās versijas- vebināra ieraksta skatīšanai. Vebināra ilgums 1,5h, neierobežota laika skatījuma pieejas maksa -10 eur. Pieeju pasūtīt, rakstot uz intasanta @ gmail . com

    pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

    Labākas dzīves projekts jeb Eriksona koučinga pamatprincipi



    Šis raksta tapšanas mērķis ir - iepazīstināt ar Eriksona koučinga pamatprincipiem. Pati esmu apguvusi  šo koučinga veidu un stāstīšu par Miltona Eriksona principiem, kas ir pamatā Erickson College International apgūstamajām koučinga zināšanām. Miltons Hailands Eriksons ir viens no spēcīgākajiem pagājušā gadsimta ASV psihoterapeitiem, kurš īpaši rūpīgi ir pētījis cilvēku zemapziņā ieslēgo radošo un risinājumus-ģenerējošo potenciālu  un to, kādiem līdzekļiem šo potenciālu atklāt. Tāpēc loģisks šķiet Eriksona principu izmantojums koučingā, kura galvenais uzdevums ir atbalstīt cilvēkus kāda viņiem svarīga mērķa sasniegšanā, šai ceļā atklājot un izmantojot paša cilvēka potenciālu. Ievērojot šos principus, tiek radīta vide uz risinājumu virzītam koučingam, nu gluži kā stabili būvēta māja, kurā droši var dzīvot.
    Ik viens no mums kaut reizi ir teicis: „Es gribu labāku dzīvi!“  Un ik viens laiku pa laikam ir veidojis savu projektu LABĀKA DZĪVE. Šajā rakstā ir apkopotas manas pārdomas par LABĀKU DZĪVI un to, kā šāda projekta realizācijā var palīdzēt M.Eriksona principu ievērošana.

    PĀRMAIŅAS IR NEIZBĒGAMAS

    …..pirmā piezīme. Koučings- tas ir process, kad klientam rodas IEKŠĒJĀ VAJADZĪBA un viņš pats uzkāpj savā stikla kalnā. Lielākā vai mazākā, bet sākotnēji pilnīgi nereāli pieveicamā stikla kalnā....



    Gadus piecus atpakaļ, jeb 2004.gada rudenī kādā žurnālā (View #67) bija publicēts raksts par jaunu sabiedrības kustību, grupu, kuru sociologi dēvēja par New Authentics- jaunajiem autentiķiem, patiesuma meklētājiem. Jaunie autentiķi- šajā rakstā bija attēloti kā aptuveni trīsdesmit gadus veci cilvēki, kas sasnieguši pietiekami augstu materiālās labklājības līmeni, ar lieliskām karjeras izredzēm internacionālās koorporācijās un iespējām sasniegt vēl lielāku labklājību nākotnē. Kas gan atšķīra šos cilvēkus no citiem tradicionālajiem koorporatīvās pasaules veiksminiekiem? Jaunās kustības raksturīgākā iezīme bija cilvēciski dievišķa atklāsme, ka dzīvot savu dzīvi nozīmē būt patiesam pret savām vērtībām. Liela daļa šo cilvēku pieņēma lēmumu kļūt patiesi pret sevi, pret saviem ideāliem, cilvēkiem un lietām, kuras tie mīl.  Viņi sāka ar atbildes meklēšanu uz jautājumu “KAS MAN IR SVARĪGS?” un turpināja sevi izzināt, atbildot uz jautājumiem “KĀPĒC MAN TAS IR SVARĪGS?” un “KAS NOTIKS, KAD ES TO SASNIEGŠU?”  Pēkšņi pār veselu cilvēku grupu bija nākusi apskaidrība, kā dzīvot pa īstam, nozīmē dzīvot saskaņā ar visuma likumiem, nevis koorporatīvajām stratēģijām. Dzīvot pa īstam, nevis kādas globālas koorporācijas stratēģijas vārdā, bet gan izstrādāt savu personīgo stratēģiju, savu LABAS DZĪVES PROJEKTU, kurā ir vieta gan sev, gan sev tuviem cilvēkiem, gan sabiedrībai, gan visai pasaulei. Dzīvot pa īstam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš to dienu atklājumiem un ir redzams, ka patiesuma meklētāju paaudze iet plašumā. 


    CILVĒKU RĪCĪBU VADA POZITĪVI NODOMI

    …..otrā piezīme. Koučs- tas ir cilvēks, kurš klientam palīdz SAPRAST, kā izdarīt augstāk minēto un ne tikai (kas ir viņa stikla kalns, kāda ir klientam piemērotākā nogāze, kāds ir klientam piemērotakais aprīkojums, piemērotākais laiks un kāda ir tā Saulcerīte, ko klients vēlas tur ieraudzīt)....



    Dzīvot autentisku dzīvi, būt saskaņā ar sevi un savām vērtībām, dzīvot saskaņā ar visuma likumiem, kurš gan no mums to negribētu? Un tie kas grib, meklē iespējas īstenot savu mērķi. Viens no mērķa īstenošanas veidiem ir darīt to kopā ar kouču, cilvēku, kas prot klausīties, dzirdēt un uzdot jautājumus.  Pēc koaktīvā koučinga (viens no koučinga virzieniem) autoru domām, ļaudis meklē kouču, kad rodas vēlme sakārtot un sablansēt savu dzīvi, kad rodas vēlme sasniegtu dzīvē ko vairāk- mierinājuma, vienkāršuma, prieka, bet reizēm vēlas tieši pretēji, kaut ko samazināt- nekārtības, spriedzes vai finanšu problēmas. Kas nu kuram slēpjas zem vārdiem "LABĀKA DZĪVE". Cilvēki ir dažādi, bet tomēr visi vēlas sasniegt kaut ko labu.


    KATRĀ CILVĒKI IR VISI VIŅAM NEPIECIEŠAMIE RESURSI

    …..trešā piezīme. Kas gan ir spējīgs pateikt, kas ir pa īstam un kas ir nosacīti “pa jokam”. Pīteram Penam- zēnam, kurš nevēlējās izaugt liels, viss vienmēr notika pa īstam: lidojums uz Nekurnekadzemi, cīņas ar pirātiem, sarunas ar laumiņām, pat cilindrs mirklī tapa par namiņa skursteni un kūpēja...



     Mūsu ķermenis ir gluži kā Pīters Pens, kuram nav robežu starp “pa jokam” un “pa īstam”. Iedomājieties citronu! Nu, labi, citrons ir pārāk klasiks! Bet siekalas vienalga mutē saradās. Vai, ne? Un citrons taču bija tikai iedomu līmenī- t.i. pa jokam. Bet sajūtas mutē bija pa īstam! Ķermenim ir vienalga. Tas reaģē. Vai citrons ir dzeltens, apaļš, pārgriezts un sulīgs iedomās, vai ar roku sataustāms uz galda. Šķiet, ka ķermenis dzīvo pats savu dzīvi. Un vai Jūs to gribat vai nē. Bet, pagaidiet, kā tad tā! Kurš te ir saimnieks? Tas ES, kurš IEDOMĀJAS citronu, jeb tas, kurš ļauj siekalām satecēt mutē? Gudrinieki saka, ka visa noslēpums ir sadarbībā. Jo biežāk ES, kurš IEDOMĀJAS, domās par sev svarīgām lietām, jo biežāk tas, cits ES, tas kurš RĪKOJAS patstāvīgi, piedalīsies šo lietu materializācijā.  Tāda kā iekšējā spēle. Es, kurš domā, saka esmu slims! Es, kurš dara, iepūš vaigos, izrauj kādu aizmirstu mikrobu un sāk ar to krāmēties, tā, ka ķermeņa temperatūra paceļās. Sadarbība. Bērnišķīga. Esat gatavi mēģināt? Iedomājieties LABĀKU DZĪVI….

    HEI, AR CILVĒKIEM VISS IR KĀRTĪBĀ!

    ....ceturtā piezīme. Un kur palika tas, kurš tic SEV, kurš dzīvo ar sajūsmu, kam katra diena ir atklājumu pilna. Bērnībā?...



    Tas ir vienkārši fantastiski, cik ļoti mums patīk atgriezties pagātnē. Domāju, ka lielākai daļai cilvēku laiku pa laikam savās domās kļūst par bērniem, kuri rotaļājas smilšu kastē, būvē leļļu mājas vai izkārto armijas vienību kārtējam uzbrukumam. Kur gan pazūd aizrautība un prieks, ticība saviem spēkiem un burvju paklājam? Kur paliek runājošie koki, dziedošās zivis (“Fish can sing”- aģentūra, kas veica pētījumu par jaunajiem autentiķiem), un neierobežotās iespējas? Sarunas. Notikumi. Piedzīvojumi. Redzētais. Sajustais. Sadzirdētais. Piedzīvotais. Gadās, ka visa šī rezultātā CILVĒKS sāk būvēt sevī drūmas pilis un augstus cietokšņus. Un pēkšņi pret kādu notikumu, sajūtu, piedzīvojumu, cilvēku, iespēju. Jā, arī iespēju! Izveidojas stikla siena. Un sēž CILVĒKS aiz stikla sienas ar drūmu pili savā galvā un nesaprot, kāpēc tā? Vai tiešām visi apkārt ir ienaidnieki, apstākļi, kas sazvērējušies tikai pret viņu vienu? Klaustrofobija. Un tad ir laiks un vieta uzdod sev jautājumus. Pareizos. Uz nākotni vērstos. Nevis pagātni, bet nākotni. Un siena pazūd. Koučings. 



    ŠĪ IR ŠĪ BRĪŽA VISLABĀKĀ IZVĒLE

    ….piektā piezīme. Pārmaiņas? Nu kam gan vajadzīgas pārmaiņas? Kas teica, ka tās dos ko labu? Nu un cik bieži kaut kas no tā, ko TU esi iecerējis, ir izdevies? Cik? Kāpēc gan šoreiz Tev izdosies? Drošāk taču ir draudzēties ar Labāklaicitipieņemlēmumumanā-vietā dēmonu...



    Kāpēc….šis ir jautājums, ko mīlam uzdot sev un citiem gana bieži. Nu, kāpēc es atkal esmu saķērusi iesnas? Kāpēc Tu staigā caurās zeķēs? Kāpēc viņš saplēsa manu mīļāko puķu vāzi? Kāpēc Tu neieradies laikā? Izklausās gana skarbi, kā profesionāla boksera sitieni pa nabaga boksa maisu. Kad gribas sevi pažēlot vai citam uzbrukt, tas ir īstais variants kā to izdarīt. Pašausmintāties par to, kas noticis. Ar lielām acīm un milzumu enerģijas atskatīties uz notikušo.. pagātnē. Un? Kā gan tas varētu uzlabo mūsu dzīvi? Ko tas mums dod? Nja, taisnību sakot, nākas vien atzīt, ka nevis dod, bet gan atņem. Enerģiju, ticību saviem spēkiem un vēlmi kaut ko mainīt. Būt gataviem pārmaiņām. Būt gataviem patiesi un no sirds atbildēt uz jautajumiem; KO TU GRIBI? KĀ TU ZINĀSI, KA ESI TO IEGUVIS? KĀ TU VARĒTU TO SASNIEGT? KĀPĒC TEV TAS IR SVARĪGI? Kad Jums pēdējo reizi bija iespēja atbildēt uz šiem jautājumiem? Un kad Jūs būsiet gatavi to darīt? Ir iespēja izvēlēties. Lai kāda tā būtu, tā būs šī brīža vislabākā izvēle.  


    Labāka dzīve- tas ir projekts, ar kuru gandrīz ikviens no mums ir nodarbojies. Viens to realizē nepilna gada laikā, cits pāris mirkļos, bet cits varbūt tam velta visu savu mūžu. Vienam, lai realizētu šo projektu vajag kaut ko vairāk- vairāk prieka, mīlestības, mierinājuma vai vienkāršuma. Citam savukārt vajag ko mazāk- mazāk nekārtības, spriedzes vai finanšu problēmas. Mēs esam dažādi. Zem vārdiem LABĀKA DZĪVE katram no mums slēpjas savs saturs. Savs saturs projektam, kuru īstenojam. Īstenojam paši ar saviem spēkiem, izmantojot to, kas mums pieejams. Šī projekta īstenošanas gaitā mēs ik mirkli esam izvēles priekša. Iet pa labi, vai kreisi. Bet varbūt taisni? Lai kāds būtu šis lēmums, tas mūs tuvina mūsu mērķim. Jo mūs gluži kā Pīteru Penu, kurš devās tālos un bīstamos lidojumos no Nekurnekadzemes uz bērnistabām, vada labi nodomi. Mēs gribam, lai būtu LABĀK. Lai būtu labas pārmaiņas. Un mēs saprotam, ka pārmaiņas  ir neizbēgamas. 

    trešdiena, 2011. gada 7. septembris

    Mazā meitenīte iekšā


    ECOLINDA Linda Rrrrr 
    Kā var noindēt mazo meitenīti iekšā? Nē, šeit nav runa par abortu.

    Piekritīsiet, ka reizēm vissmagākās sarunas ir pašai ar sevi. Par savu nevarēšanu, negribēšanu, nedarīšanu, par to, ko drīkst un to, ko nedrīkst. Par to, kā esmu vērta un kā vērta es neesmu. Sarunas par savām bailēm, aizspriedumiem un pieņēmumiem. 

    Šo tēmu mani pamudināja izpētīt dziļāk augstākminētais  tvīts. Kas gan zin, kāda iemesla dēļ tas ticis uzrakstīts, bet viens gan ir pilnīgi skaidrs: tas ir pamudinājis mani dalīties ar Jums pārdomās un atklājumos, kurus esmu ieguvusi, pētot šo „iekšā esošo parādību”, kas vienādi vai otrādi cenšas ietekmēt manas domas un rīcības.



    IEKŠĀ ESOŠĀ PARĀDĪBA

    Šo te „iekšā esošo parādību”, ar kuru laiku pa laikam mēs risinām sarunas mēdz dēvēt dažādi:

    • Iekšējais radio (M.Atkinsone* stāsta savu piedzīvojumu padomju laika Krievijas sanatorijā, kur nācies sadzīvot ar istabas sienā iebūvēto  radio. Tas katru rītu plkst.6.00 ieslēdzies un darbojies līdz pat plkst.24.00 un, neskatoties ne uz kādām pūlēm, to nav izdevies izslēgt vai noklusināt tā, lai to nedzirdētu. Tāpat arī mūsu iekšējais radio visu laiku rada fona troksni un traucē dzirdēt to, ko vēlamies pa īstam);
    • Prāta balss (M.Šimofa un K.Klaina** piedāvā jēdzienu „Prāts” atdalīt no jēdziena „Es” un apzināties ka domas, kuras producē  „Prāts” 80% gadījumos ir negatīvas, pie kam 90% gadījumos atkārtojas jau kopš neatminamiem laikiem);
    • Dēmoni (R.Karsons*** dalās savos atklājumos par iekšā mītošo dēmonu dažādību un veidiem, kā tie izvēlas gandēt mūsu dzīves. To vidū ir gan vieglprātīgas meitenes, gan bargi ģenerāļi, gan puritāniski garīdznieki. Ikviens no viņiem par savu uzdevumu ir izvirzījis piesaistīt sava saimnieka uzmanību un neļaut tam mainīties);
    • Gremlini (Ar tiem es sastapos, apgūstot koučingu. Pēc savas būtības tie ir ļoti līdzīgi  dēmoniem, tikai tie ir ar konkrētiem uzdevumiem.  To pienākumu lokā ir baidīt no sapņošanas, baidīt no izgāšanās, baidīt no ļaužu pievilšanas un baidīt no konfliktēšanas. Respektīvi pavisam konkrēti aprakstīti briesmoņi, kuri neļauj mums realizēt savus sapņus)



    SMADZENES- MŪSU DRAUGI UN...

    Interesanti, kur gan šādas „iekšā esošās parādībās” ir radušās? Izrādās, atbilde slēpjas smadzeņu evolūcijā. Jau kopš neatminamiem laikiem ir izdzīvojuši tie, kas ir pamanījuši briesmas un veikli no tām izvairījušies. Un Jūs jau zināt, kā notiek dabīgā atlase. Tātad- mūsu smadzenēm tas ir dabīgi ierasts process. Izdzīvošanas instinkta vadītas,  smadzenes producē domas, kuras viņuprāt pasargās mūs no drošas nāves. Nereti šīs domas mūs pasargā pavisam no smieklīgām lietām: piem. bailes no publiskas uzstāšanās vai bailes uzrunāt svešu cilvēki. Labi, bailes vēl ir saprotamas, bet kā ar domām, kas piemēram, neļauj Tev uzvilkt dziļi dekoltētu kleitu vai domām, kas Tev ir iestāstījušas, ka Tu nekad, nekad mūžā neiemācīsies runāt angliski?



    KO DARĪT?

    Ko tad darīt ar tādām smadzenēm? Vai tiešām....”mazāmeitenīteiekšā” ir jānogalina (t.i. jāveic smadzeņu nomaiņa)? Šo tēmu ir pētījuši vairāki zinātnieki un patīkamais atzinums ir  tas, ka smadzenes ir spējīgas atjaunoties pašas- t.i. veidot jaunus pieņēmumus, jaunas „prāta balss” runas un kas pats galvenais, ļauj atbrīvoties no to negatīvās ietekmes. Lai to izdarītu ir vienkārši jārīkojas:

    • Jāapzinās, ka ne viss, ko saka „iekšējais radio” ir patiess un jāapšauba negatīvais.
    • Jānovēro „iekšējā radio” sakāmais un jāpalaiž tas vaļā.
    • Jātrenējas labo lietu ievērošanā un labo domu domāšanā.

    Droši vien Jums uz mēles ir jautājums, bet kur tad ir cīņa? Kāpēc ar to nav jācīnās? Protams, ka varat ar to cīnīties un tērēt enerģiju varenās kaujās, tikai visticamāk, no šīs kaujas vairāk iegūs tas dēmons, kas Jūs moka, nevis Jūs. Apdomājiet vēlreiz- vai vēlaties veltīt visus savus spēkus un enerģiju „mazāsmeitenītesiekšā” nogalināšanai vai jaunas izaudzināšanā? Apšaubot un palaižot vaļā negatīvo iekšējā radio programmu, mēs paveram iespēju skanēt jaunam radio ciklam  „esvarusasniegttokovēlos” un beidzot sākt dzīvot.



    *M.Atkinsone- psiholoģijas doktore, Erickson College International dibinātāja. Vairāk par viņas uzskatiem baiļu pārvarēšanā skatīt šeit

    **M.Šimofa un K.Klaina- grāmatas „Vienkārši laimīgs” autores. Grāmatu Happy for No Reason: 7 Steps to Being Happy from the Inside Out angļu valodā var iegādāties šeit:

    ***R.Kārsons- grāmatas „Kā dresēt savus dēmonus” autors. Grāmatu Taming Your Gremlin Revised: A Surprisingly Simple Method for Getting Out of Your Own Way angļu valodā var iegādāties šeit:


    p.s.PALDIES ECOLINDAI PAR IEDVESMU!


    Коучинг. Это что?

    Действительно вопрос уместен, так как представление о коучинге в Латвии только создаётся. Начнём с самого начала - т.ё. со слова. Слово „coaching” или „coach” это английское слово, которое на русском, даже не говоря о латышском, звучит, согласитесь, довольно криво. У этого слова имеется несколько значений и самое популярное из них - это «тренер» (в спорте, в каком-то учебном предмете или в специфических навыках, например - пение), так же этим словом пользуются для обозначения большого автобуса длинных перевозок (напр. из Риги в Берлин едет коуч). Но одно из самых древних значений на английском- это «карета», и на древнем венгерском это означает «кучер». Да, и ещё словом „coach” американцы обозначают самые дешёвые места в самолёте. Довольно таки странное сочетание, скажите? Как бы это небыло, сама суть коучинга своеобразно объединяет все эти значения.

    Коучинг это процесс, в котором происходит взаимодействие между коучем (человеком, который ведёт этот процесс) и клиентом (или групой клиентов, если это командный коучинг), в результате которой клиент (или група клиентов) для себя самым наилучшим (эффективным, экологичным- щадящим) образом    осознаёт и достигает для себя важные цели (в бизнесе, в личной жизни, отношениях, учёбе и.т.д.). Образно говоря- у клиента есть необходимость куда то попасть, он садится в карету и говорит кучеру: «Я хочу попасть туда и туда». Кучер берётся за дело и путешествие начинается! По пути клиент разговаривает с кучером (кучер очень любознательный и задаёт огромное количество вопросов) и сам убеждается в истинности своего желания и точности своей цели, так же и в её сути, пользы для себя и окружающих, проговаривает все возможные виды, как попасть в канечную станцию побыстрее и более приятной дорогой.... и сам незамечая этого, попадает туда, куда хотел (т.е. достигает то, чего желал).  Для пасажира (клиента) путешествие обходится дёшево, так как ему ненадо тратить силы на достижения желаний другово человека (как это может случиться, если следовать хорошим, но непригодным для клиента советам), клиент все свои ресурсы может тратить для достижения только и только своих целей. Кучер (коуч) это тренер, который тренирует пасажира (клиента) понимать, чего он поистинно  желает и каким образом этого достигать. Кучер никогда неведёт клиента по дороге, которую он сам знает, или другими словами- коуч недаёт советов. Клиент никогда неуслышет от коуча - «Делай так и етак!», «В Твоём случае только один вариант и Ты должен эму следовать!», «Я Тебе советую...». Так говорят родители, учители, руководители старого закала, консультанты, менторы и много, много других людей, да , иногда и друзья. Скажите, друзья ведь желают только хорошего. Они же те, которые дают своё плечо при серьёзних сотресениях и советуют самое хорошое, чего только могут придумать. Конечно это отлично, но не всегда то что годиться одному, пригодиться и другому. Коучи верят индивидуальным способностьям человека. Коучи позволяют клиенту самому брать на себя ответсвенность о своей жизни и своих решениях, коучи помогают открывать и почуствовать каждому свой потенциал и воспользоваться им, приводя в свою жизнь приятную осмысленность.

    Я слишала, что о коучинге говорят- это такая психологическая штука и всего! Когда-то люди ходили к священнику, пожже к психологу, ну теперь мода подтянулась к коучингу.  Невижу там ничего плохого, действительно несколько методик коучинга переняти из сферы психологии. В том числе правила этики в обеех случаях по сущности похожы  (напр. конфиденциональность), и сам процесс кочинга так же похож- примерно часовая беседа в перемешку с осмысленным молчанием*. Но всё таки, как часто приходилось слышать о психологе, который работает с клиентом для достижения целей бизнеса  (придумать новый продукт, достичь определённый оборот или прибыль), помог бы написать работу магистра (бакалавра, доктора), помог найти способ, как сбалансировать свою жизнь между работой и семьёй, при этом нетерая ничего для себя важного?  Это только несколько сфер, где коучинг работает, т.е. где с помощю коучинга люди видвыгают и достигают цели. В коучинге много сфер (специализированных ниш), но самые большие, которые можно потом разделить помельче, это бизнесс-коучинг (business coaching) и коучинг личного развития (life coaching). Очень часто коучи свою нишу выбирают, имея в виду свой предыдущий опыт. Бизнес- коучи приходят из бизнес среды, коучи личного развития из среды психологов, хотя это и не правило. Мне самой как коучу ближе ниша личностного развития, в рамках которой я помогаю людям справляться с вопросами сбалансирования жизни и один из этих вопросов- это экология по отношению к окружаюшей среде, окружаюших людей и по отношению к себе.   

    Не возможно описать другому ощущения, которые приходят во время праздника песни, если ни разу человек не пробовал петь в хоре, невозможно передать запах сеновала июля, если ни разу непобывали на сенокосе, невозможно представить вкус клубники если ни разу её непопробовать. Точно так и с коучингом! Для того, чтобы определиться, коучинг- это именно то что надо Вам, стоит этот процесс попробовать. На сегодня в Латвии уже несколько десятков професиональних коучей предлагают свои услуги, которые своё образование получили как в Латвии, так и за пределами её. Для того, чтобы привлечь Вас, могу пошептать, что в некоторых случаях первая коуч-сессия (так называемое  знакомство) бесплатна. Что касается следующего шага- это более или менее долгое сотрудничество в зависимости от желаний каждого самого. Надо сразу приметить, что продолжительность сотрудничество зависит от «объёмности» цели, существуют цели для достижений которых необходимы всего 3 сессии, так же существуют цели, где рекомендуется сотрудничество в течении года. В любом случае это вдохновляющее путешествие только и только в себе важном маршруте. Приглашаю Вас раскрыть свои ещё неосознанные силы и вдохновляю Вас достигать, то что по настоящему желаете!  Жизнь полна сюрпризов!

    И коль речь пошла о сюрпризах- тогда поделюсь с одним открытием. Совсем недавно пришлось встречаться с людьми, которые думали, что коучинг каким то образом связан с www.couchsurfing.org  (домашная страница, где тусуют те, которые готовы принимать заграничных гостей- размещая их на диване, как же и сами готови пуститься в такое диван-путешествие).  Как это связано с коучингом? Девиз их сайта звучит:Participate in Creating a Better World, One Couch At A Time”. (Участвуй в создании более хорошего мира, один диван каждый раз).

    Дополнительную информацию о коучинге можно получить в домашней странице www.icf.lv (Интернациональная федерация коучинга- сайт Латвийского отделения) или же в любом искателе интернета вписав слово „koučings”/ „coaching” /„коучинг”.

      
    *осмысленное молчание- это те случаи, когда коуч задал такооооооооой вопрос, что заставило клиента замолчать, (в отдельных случаях перед этим произнося: «Хорошый вопрос!») и взглянуть вовнутрь себя, в поисках ответа. Эти самые трогательные моменты глубинных открытий, которые удивляют как коуча так и самого клиента.



    piektdiena, 2011. gada 2. septembris

    Šī gadsimta veiksme slēpjas sadarbībā. Конкуренция - это прошлый век.


    Pasaule mainās. Un mēs līdz ar to. Arī biznesa vide. Ja vēl pavisam nesen, ar dedzību acīs un cīņas sparu sirdīs apguvām konkurences pamatlikumus un metāmies ar visiem spēkiem pretinieku pārspēšanā (mukšanā un ķeršanā), tad tagad.... veiksmīgākie ir jau pārorientējušies un sapratuši, ka ir arī lietderīgāki enerģijas izmantošanas veidi (skat.bildi). Šobrīd daudz straujāku attīstību piedzīvo uzņēmumi, kuri darbojas vadoties pēc SADARBĪBAS principa. Nu jau vairs nav būtiski ražot miljoniem lielas vienādu preču partijas un pēc tam tikpat daudz miljonus tērēt, lai pārliecinātu patērētājus par šo preču "must have". Tas ir pagājušā gadsimta uzskats un pārliecība. Un tas pamazām zaudē savu spēku. Šī gadsimta aktuālākā tendence ir SPECIALIZĀCIJA un spēja sadarboties ar tuvāko un tālāko apkārtni, izmantojot resursus lietderīgi. Manuprāt, ļoti ekoloģiska attieksme gan pret nedzīvo, gan arī  dzīvo vidi. Biznesa ekosistēmas- vairāku savstarpēji papildinošu produktu ražotāju apvienība. Win-to win princips darbībā. Un, galvenais, ka citkārt konkurentu apskriešanai tērējamie resursi tiek ieguldīti daudz produktīvākā gultnē- tiek kaut kas radīts, nevis iznīcināts.

    Šajā nepilnas 7 minūtes garajā video Iļja Balahņins stāsta par vecajiem un jaunajiem uzskatiem ekonomikā, par veiksmīgām biznesa ekosistēmām un ar Nobela prēmiju novērtētiem biznesa likumiem, kuri šobrīd ir apgriezti kājām gaisā.