To, ka ekoloģiskais domāšanas
veids šobrīd sabiedrībā kļūst aizvien populārāks un populārāks, pamazām kļūstot
par dzīves veidu un dažam labam arī par biznesu, neapstrīdēs neviens. Tomēr
diez vai daudzi zinās, ka ekoloģiskās domāšanas veids kā kustība ir radiniece 60.gadu
hipijiem, alternatīvajai medicīnai,
homoseksuālistu cīņai par savām tiesībām un galu galā pat pagājušā
gadsimta sākuma sufrāžistu kustībai (agrīnā feminisma forma). Dīvains salikums,
teiksiet, tomēr ir viena kopēja tendence visām šīm kustībām- vienā vai otrā
veidā (reizēm pat diezgan radikālā!) šīs
kustības pārstāvji met izaicinājumu līdz šim sabiedrībā valdošajiem viedokļiem.
To pat mēdz dēvēt par subkultūru karu. Kas gan šajā karā karo un kā sauc vienu
un kā otru pusi?
Taisnību sakot, ASV veiktā
pētījuma autori (Ray P., Anderson Sh.R. grāmatā ” The Cultural Creatives”)
uzskata, ka ir ne tikai divas, bet pat trīs puses, jeb citiem vārdiem, sakot, šobrīd
sabiedrībā eksistē trīs subkultūras:
tradicionālisti, modernisti un kultūras radītāji („cultural creatives”). Katra
no šīm trim subkultūrām ir tikusi pētīta ASV ilgākā laika periodā (1965-2000)
un ir atklājies pārsteidzošs fakts, ka jaunākās subkultūras daļai (kultūras
radītāji) ir tendence strauji palielināties. Pēc 2000.gada datiem par kultūras radītājiem
sevi varēja dēvēt jau 29% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ASV (1965.gadā to bija
vien 3%). Līdzīga tendence ir vērojama
arī Eiropas valstīs (pēc 1997.gadā ES sekretariāta veiktā pētījuma datiem 15
Eiropas valstīs).
Kas gan nosaka piederību vienai
vai otrai subkultūrai, kas gan atšķir ekoloģiski domājošu cilvēku no cilvēka,
kam tāds domāšanas veids ir svešs? Protams, tās ir vērtības! Pētījuma autori
ļoti rūpīgi ir analizējuši cilvēku vērtības un ieguvuši pilnīgi konkrētu
priekšstatu par katras subkultūras pārstāvju pasaules uzskatiem un vērtībām,
gan katra indivīda personīgajā, gan arī subkultūras kolektīvajā līmenī.
Tradicionālisti ( 24% pēc 2000.g. pētījuma ASV)- pēc pētījuma autoru datiem ir cilvēces daļa,
kurai vissvarīgākās šķiet tradicionālās vērtības, reliģija, valsts vara,
stabilitāte, etniskā tīrība (piem. radikālākās tradicionālistu izpausmes
vērojamas kluk kluks klana vai fašisma
veidolā). Viņi uzskata, ka sieviešu vieta ir vīrieša paspārnē. Tradicionālistu vidējais vecums ir aptuveni
53 gadi un to pamazām kļūst aizvien mazāk un mazāk.
Savukārt modernistu pirmsākumi ir meklējumi renesanses laikmetā, kad
Džordano Bruno un Galileo Galilejs meta izaicinājumu tradicionālistu uzskatiem.
Modernisti šobrīd ir vislielākā (47% pēc 2000.g pētījuma ASV) pasaules
iedzīvotāju daļa- to vērtību skaitā ir ārkārtīgi daudz materiālu, izmērāmu,
saskaitāmu vai nosveramu lietu. Modernistu pasaules uzskats ir tik izplatīts,
ka bieži vien tiek uztverts kā vienīgais un pareizais. Tā, piemēram, modernisti uzskata, ka ja kaut kas nepadodas
skaitļiem, tad tā vienkārši nav! Tie augstu vērtē personības brīvību, karjeru, finansiālu labklājību, tomēr ar
aizspriedumiem skatās uz sieviešu tiesībām strādāt līdzvērtīgi apmaksātu darbu.
Tehnoloģiju attīstība, modernās medicīnas sasniegumi, industrializācija un galu
galā pat ražošanas apjoms un efektivitāte modernistu skatījumā ir svarīgāks par
ekoloģiju un nākošo paaudžu ieguvumu.
Pavisam citāds uzskats valda kultūras radītāju vidū. Starp
citu, P.Rejs (P.Ray) šo jaunu subkultūru ir nodēvējis par kulturas radītājiem,
tāpēc, ka tie ievieš jaunas idejas un ir kultūras pārmaiņu radītāji. Kultūras
radītāju vērtību vidū augstu vietu ieņem iespēja pašrealizēties, attīstīt savu
personību, iepazīt pasauli un tās iedzīvotājus. Viņiem ir svarīgs autentiskums,
holistiska un alternatīvā pieeja veselības aprūpei, sieviešu līdztiesība, personīgo
attiecību kvalitāte, rūpes par apkārtējo vidi un tie domā par ilglaicību. Šīs
subkultūras vidū plaši ir izplatīts alturisms. Kultūras radītājiem veiksme nav
galveno prioritāšu sarakstā, daudz nozīmīgāku vietu ieņem radošums un
pašizpausme. Tāpēc gan nevajag domāt, ka šiem cilvēkiem trūkst iztikas līdzekļu
vai ir zems dzīves līmenis. Tieši otrādi- šo cilvēku vidū ir 46% no kopējā
iedzīvotāju skaita, kuru ieņēmumu līmeni var uzskatīt par augstu (ASV pētījuma
dati). Šīs subkultūras biznesmeņus mēdz dēvēt par „innerpreneurs”, pretēji
klasiskajam uzņēmēju nosaukumam „entrepreneurs” (Karma Queens, Geek Gods and
Innerpreneurs, by Ron Rentel). Rotaļa ar priedēkli izraisa visnotaļ
interesantas asociācijas - tāds, kas ir dziļi iekša (inner) vai tāds, kas ir uz
ieejas (entre).
Izmaiņas ir skārušas arī tādu
cilvēku komunikācijas veidu, kā saruna ar un par sev svarīgo. Ja
tradicionālistiem piedien mācītājs un grēksūdze, tad modernistiem vairāk
piestāv klasisko psiholoģijas teoriju piekritēji (Freids, Skinners), bet kulturas
radītāji visbiežāk par sarunu partneri izvēlas psihologu, kas pārstāv
humānistisko psiholoģiju vai kouču, cilvēku, kurš iedvesmo.
Kultūras radītāji nemanāmi ir
kļuvuši par vērā ņemamu pasaules kultūras daļu un, lai gan pasaules medijos vēl
joprojām ir ārkārtīgi daudz ziņu, kas pasniegtas modernistu manierē, tomēr
aizvien vairāk un vairāk parādās informācija, kas atbilst jaunās subkultūras
prasībām.
Nojaušot, ka šī raksta lasītāju
vidū varētu būt daudz šīs subkultūras pārstāvju, piedāvāju nelielu testu
(avots- www.culturalcreatives.org)
, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Jūs esat kultūras radītājs.
Izlasiet
apgalvojumu un ja tam piekrītat, tad atzīmējat to.
Jūs....
1. ...mīlat dabu
un esat dziļi noraizējies par tās iznīcināšanu.
2. ...esat lietas kursā par pasaules problēmām (globālā sasilšana, lietus mežu iznīcināšana, pārapdzīvotība, ekoloģiskās ilgtspējas trūkums, nabadzīgo valstu iedzīvotāju ekspluatācija) un vēlaties redzēt vairāk konkrētu darbību, kā piem. ierobežot ekonomiskot izaugsmi.
3. ...būtu ar mieru makstāt lielākus nodokļus vai maksāt vairāk par ikdienas lietošanas precēm, ja Jūs zinātu, ka nauda tiks novirzīta vides sakārtošanai vai globālās sasilšanas mazināšanai.
4. ...piešķirat lielu nozīmi Jūsu attiecību izveidošanai un uzturēšanai.
2. ...esat lietas kursā par pasaules problēmām (globālā sasilšana, lietus mežu iznīcināšana, pārapdzīvotība, ekoloģiskās ilgtspējas trūkums, nabadzīgo valstu iedzīvotāju ekspluatācija) un vēlaties redzēt vairāk konkrētu darbību, kā piem. ierobežot ekonomiskot izaugsmi.
3. ...būtu ar mieru makstāt lielākus nodokļus vai maksāt vairāk par ikdienas lietošanas precēm, ja Jūs zinātu, ka nauda tiks novirzīta vides sakārtošanai vai globālās sasilšanas mazināšanai.
4. ...piešķirat lielu nozīmi Jūsu attiecību izveidošanai un uzturēšanai.
5. ...piešķirat lielu
vērtību palīdzībai citiem cilvēkiem un to unikālo spēju
atklāšanai.
6. ...darbojaties brīvprātīgi viena vai vairāku iemeslu dēļ
7. ...rūpējaties gan par psiholoģisko, gan garīgo attīstību.
8. ...uzskatat garīgumu vai reliģiju par nozīmīgu savā dzīvē, bet esat noraizējies par reliģisko tiesību lomu politikā
9. ...vēlaties vairāk līdztiesību sievietēm un vairāk sieviešu līderu biznesā un politikā.
10. ...esat noraizējies par sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu un vardarbību pret tiem visā pasaulē.
11. ...vēlaties, lai mūsu politiķi un valdības izdevumi liktu uzsvaru uz bērnu izglītības un labklājības jautājumu risināšanu, uz mūsu tuvākās apkārtnes atjaunošanu un ekoloģiski ilglaicīgas nākotnes veidošanu.
12. ...esat neapmierināti gan ar Kreisajiem, gan Labajiem politiķiem, un vēlaties atrast jaunu vilni, kas nav „samiksēts vidējais”.
13. ...esat tendēts optimistiski skatīties nāktonē un neticat ciniskam un pesimistiskam viedoklim, kuru pauž masu mediji.
14. ...vēlaties būt iesaistīts jaunas un labākas dzīves veidošanai Jūsu valstī.
15. ...rūp tas, ko peļnas vārdā dara lielas koorporācijas: samazina darbinieku skaitu, rada problēmas apkārtējai videi, ekspluatē nabadzīgākās valstis,.
16. ...kontrolējat savas finansēs un tēriņus un neesat ieinteresēts pārtēriņā.
17. ... nepatīk modernās kultūras uzsvars uz veiksmi un „tās darīšanu”, uz pelnīšanu un tērēšanu, uz labklājības un luksusa precēm.
6. ...darbojaties brīvprātīgi viena vai vairāku iemeslu dēļ
7. ...rūpējaties gan par psiholoģisko, gan garīgo attīstību.
8. ...uzskatat garīgumu vai reliģiju par nozīmīgu savā dzīvē, bet esat noraizējies par reliģisko tiesību lomu politikā
9. ...vēlaties vairāk līdztiesību sievietēm un vairāk sieviešu līderu biznesā un politikā.
10. ...esat noraizējies par sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu un vardarbību pret tiem visā pasaulē.
11. ...vēlaties, lai mūsu politiķi un valdības izdevumi liktu uzsvaru uz bērnu izglītības un labklājības jautājumu risināšanu, uz mūsu tuvākās apkārtnes atjaunošanu un ekoloģiski ilglaicīgas nākotnes veidošanu.
12. ...esat neapmierināti gan ar Kreisajiem, gan Labajiem politiķiem, un vēlaties atrast jaunu vilni, kas nav „samiksēts vidējais”.
13. ...esat tendēts optimistiski skatīties nāktonē un neticat ciniskam un pesimistiskam viedoklim, kuru pauž masu mediji.
14. ...vēlaties būt iesaistīts jaunas un labākas dzīves veidošanai Jūsu valstī.
15. ...rūp tas, ko peļnas vārdā dara lielas koorporācijas: samazina darbinieku skaitu, rada problēmas apkārtējai videi, ekspluatē nabadzīgākās valstis,.
16. ...kontrolējat savas finansēs un tēriņus un neesat ieinteresēts pārtēriņā.
17. ... nepatīk modernās kultūras uzsvars uz veiksmi un „tās darīšanu”, uz pelnīšanu un tērēšanu, uz labklājības un luksusa precēm.
18. ...patīk
ļaudis un vietas, kas ir eksotiskas un svešas un Jums patīk iepazīt un apgūt
citus dzīves veidus.
Ja Jūs piekrītat 10 un vairāk apgalvojumiem, tad iespējams, esat kulturas
radītājs!
...un nav nozīmes, vai esat pēc pārliecības vides aktīvists/-e,
veģetārietis/-e, homoseksuālists/-e, kurš/-a aktīvi cīnās par savām tiesībām,
feminists/-e, uzņēmējs/-a, kas strādā, lai rastu savu emocionālo piepildījumu vai varbūt pat
hippijs, ziniet, ka Jūs piederat pie lielas pasaules kustības daļas, kas
balstoties uz senām, senām vērtībām (par arhetipiem, kas nosaka šīs subkultūras
šī brīža popularitāti, citu reizi) pamazām gatavo pasauli pārmaiņām.
Esiet laipni aicināti piedalīties šai procesā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru