Ekoloģija. Sāc ar sevi.

Domāju, ka nevienu nepārsteigšu, sakot, ka mēs dzīvojam būtisku pārmaiņu laikmetā. Laikmets mainās un  līdz ar to arī cilvēki, viens ātrāk, otrs vēlāk, bet ar laiku mainās arī šo cilvēku vērtību sistēmas. Krīze? Šobrīd notiekošo izmaiņu sākums ir meklējams krietni vien senākā pagātnē. Nē, ne jau krīze bija tā, kas mums lika ieraudzīt draugus, ģimeni, bērnus, un, jā- arī dabas vienkāršo skaistumu. Drīzāk tas, ka mēs nogurām no lielās skriešanas pakaļ burkānam (tas ir burkāns no klasiskās motivācijas teorijas par burkānu un pātagu), no nemitīgās nepieciešamības aar kādu konkurēt un cīnīties, kļuva par iemeslu krīzei. Saprotu, ka daļai lasītāju, šis šķitīs vienkāršot skatījums uz notiekošo kapitāla valdības ēras norietu, tomēr balstoties uz nopietnu cilvēku[1] atziņām un ne tikai (pat uz cilvēku kustībām[2]), uzdrošinos teikt, ka tā ir. No sirds ticu, ka tuvākajā laikā triumfēs sadarbības ēra, sadarbība uzplauks it visās jomās. Gan sadarbība ar dabu- ņemt tikai tik cik vajag, gan ar resursu izmantošanu- ražot tik cik vajag, gan arī uzņēmumu un cilvēku savstarpējā sadarbība. Ko vari Tu un ko varu Es? Varbūt kopā mēs varam vairāk? Varbūt mēs varam atrast ceļu, kur ieguvēji esam mēs abi? Tā saucamā Win-to-Win pozīcija (jā, ir, ir sen pazīstama, bet atzīstiet, cik bieži to nākas redzēt darbībā?)

Mani šāds domāšanas virziens iedvesmo. Tas ir ekoloģisks. Esmu par ekoloģiju it visā. Gan attieksmē pret dabu, atkritumiem, ikdienas iepirkumiem, ikdienas pārvietošanās veidu, savstarpējām attiecībām.... un citu starpā arī- attiecībā pret sevi pašu. Sava personīgā ekoloģija. Ekoloģiski attiekties pret sevi. Ja par zaļo dzīves veidu un nepieciešamību domāt labas domas esmu dzirdējusi jau sen, tad par iespēju ekoloģiski attiekties pret sevi- uzzināju salīdzinoši nesen, apgūstot profesionālās apmācības kursu „Koučinga zinātne un māksla”.

Ko gan nozīmē ekoloģiski attiekties pret sevi? Tas ir pavisam vienkārši. Paklausies ko Tu domā, paskaties ko Tu dari un izvērtē, cik tas ir ekoloģiski pašam pret sevi un Tavu apkārtni. Lūk, piemērs (skat.tabulu), Tu plāno sasniegt kādu mērķi (piedāvāju ierakstīt tabulas augšējā ailītē kādu konkrētu savu mērķi) un uzdod sev sekojošus jautājumus:

Jautājumi, kurus sev uzdot	Tavs konkrētais mērķis_________________________ Piem.Uzrakstīt rakstu par ekoloģiskām attiecībām ar sevi
-Kas notiks ar mani, kad to būšu sasniedzis?...	Iedomājos... ir dienas beigas, esmu rakstu uzrakstījusi....
-Kā es jutīšos?	Būs gandarījums, lepnums par paveikto, sajūta, ka sperts vēl viens solis labākas pasaules virzienā.
-Kas man būs apkārt?	Tepat blakus tuvie cilvēki, mājas, kļavas šalkoņa aiz loga.
-Kā jutīsies man svarīgie apkārtējie?	Pozitīvās emocijās, jo es ar savu gandarījumu dalīšos.
-Kādu ziņu es nesīšu apkārtnei, sasniedzot šo mērķi?	Cilvēk- sāc ar sevi! Sāc ar savām domām. Draudzējies ar sevi, nedari sev un apkārtējiem pāri!
-Kāda būs mana misija?	Veicināt cilvēku vēlmi kļūt ekoloģiskākiem pret sevi un apkārtējiem. Stimulēt ekoloģisko attiecību ieviešanu ikdienā. Padarīt pasauli labāku un draudzīgāku.
-Kas es esmu, sasniedzot šo mērķi?	Cilvēku un to apkārtnes draugs
-Vai tas ir TAS, ko es vēlos sasniegt?	Jā

Protams, šajā piemērā sniegtās atbildes ir tikai variants- katram no Jums, atbildot uz jautājumiem šādu mērķa sakarā, tās būtu noteikti savādākas, jo katrs esat unikāls. Unikāls ir arī ceļš, kā esat nonācis līdz savām vērtībām. Un, protams, arī vērtības katram no Jums ir atšķirīgas, vēl vairāk- tās mēdz mainīties.

Te vietā būtu stāsts par Meistaru, trim skolniekiem un naudu uz ceļa. Meistars reiz sapulcēja savus trīs skolniekus un jautāja: „Ko jūs darīsiet, kad atradīsiet uz ceļa naudu. Daudz naudas!”

-„Es meklēšu kam tā pazudusi”, teica pirmais skolnieks „tā noteikti kādam ir pazudusi un viņam tā ir vajadzīga”;

-„Es gan to ņemšu sev” ,teica otrais skolnieks, „tieši es gāju pa šo ceļu un tieši es to atradu. Tātad liktenis to lēmis man ”;

-„Es nezinu, o, skolotāj!” , teica trešais skolnieks, „es nezinu, kāds es būšu, kad to atradīšu. Un nezinu, kādu lēmumu tad pieņemšu”.

Stāsta būtībā ir ļoti ekoloģiska doma- cilvēka vērtības var mainīties. Vēl vairāk- cilvēkam ir tiesības un nepieciešamība mainīties... jo apkārt viss mainās. Sabiedrība. Kultūra. Daba.

Varbūt kādam šķitīs, ka vārds ekoloģija vairāk piedien tad, kad tiek runāts par dabu, apkārtējo vidi, tās sistēmām. Bet kas tad ir cilvēks? Tieši tāda pati dabas sastāvdaļa! Un cilvēka ķermenis ir sistēma, pret kuru ir nepieciešams attiekties tieši tikpat ekoloģiski, kā pret visu apkārtējo vidi. Vēl vairāk- arī cilvēka psihe ir tieši tāda pati sistēma, kas prasa ekoloģisku attieksmi. Mēs mēdzam satraukties par ekokatastrofām, kad tiek iznīcinātas kādas unikālas dabas vērtības (piem. nesen notikusī naftas noplūde Meksikas līcī). Tāda pat ekoloģiska katastrofa notiek tad, kad cilvēki iznīcina savus sapņus, norok savas vērtības un sadedzina emocijas. Ikviens cilvēks ir unikāls savā būtībā. Ikvienam ir tiesības uz ekoloģisku attieksmi pret sevi. Un patīkamā ziņa ir tā, ka ekoloģisko attieksmi pret sevi var sākt tūlīt un nekavējoties. Viss ir katra paša rokās! Ir nepieciešams uzdodot vismaz reizi dienā sev jautājumu:

„Vai tas, ko es šobrīd domāju (vai daru) ir ekoloģiski pret manu ķermeni, pret manu prātu, pret manu apkārtni?”

„ Kā tas (ko šobrīd domāju vai daru) mani ietekmē?”

„ Kā tas (ko šobrīd domāju vai daru) saskan ar tām vērtībām, kuras es uzskatu par savām?”

Sarunas ar sevi, teiksiet? Jā, bet kāpēc gan neparunāt ar gudru cilvēku? Un vienoties par savstarpēji izdevīgu darījumu. Tas taču ir tik vienkārši. Sadarboties ar sevi. Win-to- win. Zaudētāju nav.

Nav noslēpums, ka cilvēks ir Pasaules daļiņa, kas Pasauli spēj ietekmēt tieši tāpat, kā Pasaule cilvēku. Kļūstot par ekoloģiski veselu Pasaules daļiņu, jebkurš cilvēks spēj vairot ekoloģiskās veselības daudzumu arī Pasaulē. Šo saistību teoriju ir aprakstījuši vairāki autori, katrs no sava skata punkta, bet pamata doma ir viena- viss ir savstarpēji saistīts. Tas kā Tu attiecies pret sevi, bieži vien nosaka to, kā Tu attiecies pret apkārtni, savukārt Tevis nestais vēstījums ietekmē attieksmi pret Tevi pašu. Sāc ar sevi un pasaule Tev apkārt mainīsies!

Rosinājumam uz nākotnes sasniegumiem piedāvāju ieskatīties kādā Vestminsteres Abatijas (Londonā) kapakmeņa uzrakstā.

„Kad es biju jauns un brīvs un manai fantāzijai nebija robežu, es sapņoju izmainīt pasauli. Kad es kļuvu vecāks un gudrāks, es atklāju ka pasaule nav mainījusies un es samazināju savu mērķi un nu gribēju izmainīt tikai savu valsti. Bet tā likās nesatricināma! Es nonācu savas dzīves  krēslas vecumā un nolēmu mainīt tikai savu ģimeni. Bet, ak vai! Tā nebija tam gatava.

Tagad, es, guļot uz miršanas gultas, pēkšņi atskārtu-ja es būtu spējis mainīt vispirms sevi, varbūt man būtu izdevies izmainīt savu ģimeni. No šī veikuma iedvesmots, es varētu būt noderīgāks savai valstij un, kas zina, es pat spētu mainīt pasauli.....”    

Veiksmes savas ekosistēmas atklāšanā un sakārtošanā! Šodien ir lieliska diena, lai sāktu to darīt!

---

[1] Bernard Lietaer  (eiro tēvs, Berklijas resursu stabilās attīstības centra profesors; Levenas starptautiskais finansu centrs, Beļģija)

2 TIRED`s,  downshifters, hipiji, new ager`s (cilvēku kustības, kas apzināti atsakās no skriešanas pakaļ burkānam , t.s. rat race, par labu dzīvošanai saskaņā ar savām vērtībām)

Ekoloģiskā domāšana- tikai viena no kustībām, kas gatavo pasauli pārmaiņām

To, ka ekoloģiskais domāšanas veids šobrīd sabiedrībā kļūst aizvien populārāks un populārāks, pamazām kļūstot par dzīves veidu un dažam labam arī par biznesu, neapstrīdēs neviens. Tomēr diez vai daudzi zinās, ka ekoloģiskās domāšanas veids kā kustība ir radiniece 60.gadu hipijiem, alternatīvajai medicīnai,  homoseksuālistu cīņai par savām tiesībām un galu galā pat pagājušā gadsimta sākuma sufrāžistu kustībai (agrīnā feminisma forma). Dīvains salikums, teiksiet, tomēr ir viena kopēja tendence visām šīm kustībām- vienā vai otrā veidā (reizēm pat diezgan radikālā!)  šīs kustības pārstāvji met izaicinājumu līdz šim sabiedrībā valdošajiem viedokļiem. To pat mēdz dēvēt par subkultūru karu. Kas gan šajā karā karo un kā sauc vienu un kā otru pusi?

Taisnību sakot, ASV veiktā pētījuma autori (Ray P., Anderson Sh.R. grāmatā ” The Cultural Creatives”) uzskata, ka ir ne tikai divas, bet pat trīs puses, jeb citiem vārdiem, sakot, šobrīd sabiedrībā eksistē  trīs subkultūras: tradicionālisti, modernisti un kultūras radītāji („cultural creatives”). Katra no šīm trim subkultūrām ir tikusi pētīta ASV ilgākā laika periodā (1965-2000) un ir atklājies pārsteidzošs fakts, ka jaunākās subkultūras daļai (kultūras radītāji) ir tendence strauji palielināties. Pēc 2000.gada datiem par kultūras radītājiem sevi varēja dēvēt jau 29% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ASV (1965.gadā to bija vien 3%).   Līdzīga tendence ir vērojama arī Eiropas valstīs (pēc 1997.gadā ES sekretariāta veiktā pētījuma datiem 15 Eiropas valstīs).

Kas gan nosaka piederību vienai vai otrai subkultūrai, kas gan atšķir ekoloģiski domājošu cilvēku no cilvēka, kam tāds domāšanas veids ir svešs? Protams, tās ir vērtības! Pētījuma autori ļoti rūpīgi ir analizējuši cilvēku vērtības un ieguvuši pilnīgi konkrētu priekšstatu par katras subkultūras pārstāvju pasaules uzskatiem un vērtībām, gan katra indivīda personīgajā, gan arī subkultūras kolektīvajā līmenī.

Tradicionālisti ( 24% pēc 2000.g. pētījuma ASV)-  pēc pētījuma autoru datiem ir cilvēces daļa, kurai vissvarīgākās šķiet tradicionālās vērtības, reliģija, valsts vara, stabilitāte, etniskā tīrība (piem. radikālākās tradicionālistu izpausmes vērojamas kluk kluks klana vai fašisma  veidolā). Viņi uzskata, ka sieviešu vieta ir vīrieša paspārnē.  Tradicionālistu vidējais vecums ir aptuveni 53 gadi un to pamazām kļūst aizvien mazāk un mazāk.

Savukārt modernistu pirmsākumi ir meklējumi renesanses laikmetā, kad Džordano Bruno un Galileo Galilejs meta izaicinājumu tradicionālistu uzskatiem. Modernisti šobrīd ir vislielākā (47% pēc 2000.g pētījuma ASV) pasaules iedzīvotāju daļa- to vērtību skaitā ir ārkārtīgi daudz materiālu, izmērāmu, saskaitāmu vai nosveramu lietu. Modernistu pasaules uzskats ir tik izplatīts, ka bieži vien tiek uztverts kā vienīgais un pareizais. Tā, piemēram,  modernisti uzskata, ka ja kaut kas nepadodas skaitļiem, tad tā vienkārši nav! Tie augstu vērtē personības brīvību,  karjeru, finansiālu labklājību, tomēr ar aizspriedumiem skatās uz sieviešu tiesībām strādāt līdzvērtīgi apmaksātu darbu. Tehnoloģiju attīstība, modernās medicīnas sasniegumi, industrializācija un galu galā pat ražošanas apjoms un efektivitāte modernistu skatījumā ir svarīgāks par ekoloģiju un nākošo paaudžu ieguvumu.

Pavisam citāds uzskats valda kultūras radītāju vidū. Starp citu, P.Rejs (P.Ray) šo jaunu subkultūru ir nodēvējis par kulturas radītājiem, tāpēc, ka tie ievieš jaunas idejas un ir kultūras pārmaiņu radītāji. Kultūras radītāju vērtību vidū augstu vietu ieņem iespēja pašrealizēties, attīstīt savu personību, iepazīt pasauli un tās iedzīvotājus. Viņiem ir svarīgs autentiskums, holistiska un alternatīvā pieeja veselības aprūpei, sieviešu līdztiesība, personīgo attiecību kvalitāte, rūpes par apkārtējo vidi un tie domā par ilglaicību. Šīs subkultūras vidū plaši ir izplatīts alturisms. Kultūras radītājiem veiksme nav galveno prioritāšu sarakstā, daudz nozīmīgāku vietu ieņem radošums un pašizpausme. Tāpēc gan nevajag domāt, ka šiem cilvēkiem trūkst iztikas līdzekļu vai ir zems dzīves līmenis. Tieši otrādi- šo cilvēku vidū ir 46% no kopējā iedzīvotāju skaita, kuru ieņēmumu līmeni var uzskatīt par augstu (ASV pētījuma dati). Šīs subkultūras biznesmeņus mēdz dēvēt par „innerpreneurs”, pretēji klasiskajam uzņēmēju nosaukumam „entrepreneurs” (Karma Queens, Geek Gods and Innerpreneurs, by Ron Rentel). Rotaļa ar priedēkli izraisa visnotaļ interesantas asociācijas - tāds, kas ir dziļi iekša (inner) vai tāds, kas ir uz ieejas (entre).

Izmaiņas ir skārušas arī tādu cilvēku komunikācijas veidu, kā saruna ar un par sev svarīgo. Ja tradicionālistiem piedien mācītājs un grēksūdze, tad modernistiem vairāk piestāv klasisko psiholoģijas teoriju piekritēji (Freids, Skinners), bet kulturas radītāji visbiežāk par sarunu partneri izvēlas psihologu, kas pārstāv humānistisko psiholoģiju vai kouču, cilvēku, kurš iedvesmo.

Kultūras radītāji nemanāmi ir kļuvuši par vērā ņemamu pasaules kultūras daļu un, lai gan pasaules medijos vēl joprojām ir ārkārtīgi daudz ziņu, kas pasniegtas modernistu manierē, tomēr aizvien vairāk un vairāk parādās informācija, kas atbilst jaunās subkultūras prasībām.

Nojaušot, ka šī raksta lasītāju vidū varētu būt daudz šīs subkultūras pārstāvju, piedāvāju nelielu testu (avots- www.culturalcreatives.org) , lai noskaidrotu, cik lielā mērā Jūs esat kultūras radītājs.

Izlasiet apgalvojumu un ja tam piekrītat, tad atzīmējat to.

Jūs....

1. ...mīlat dabu un esat dziļi noraizējies par tās iznīcināšanu.
2. ...esat lietas kursā par pasaules problēmām  (globālā sasilšana, lietus mežu iznīcināšana, pārapdzīvotība, ekoloģiskās ilgtspējas trūkums, nabadzīgo valstu iedzīvotāju ekspluatācija) un vēlaties redzēt vairāk konkrētu darbību, kā piem. ierobežot ekonomiskot izaugsmi.

3. ...būtu ar mieru makstāt lielākus nodokļus vai maksāt vairāk par ikdienas lietošanas precēm, ja Jūs zinātu, ka nauda tiks novirzīta vides sakārtošanai vai globālās sasilšanas mazināšanai.
4. ...piešķirat lielu nozīmi Jūsu attiecību izveidošanai un uzturēšanai.

5. ...piešķirat lielu vērtību  palīdzībai  citiem cilvēkiem un to unikālo spēju atklāšanai.

6. ...darbojaties brīvprātīgi viena vai vairāku iemeslu dēļ
7. ...rūpējaties gan par psiholoģisko, gan garīgo attīstību.

8. ...uzskatat garīgumu vai reliģiju par nozīmīgu savā dzīvē, bet esat noraizējies par reliģisko tiesību lomu politikā
9. ...vēlaties vairāk līdztiesību sievietēm un vairāk sieviešu līderu biznesā un politikā.

10. ...esat noraizējies par sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu un  vardarbību pret tiem visā pasaulē.
11. ...vēlaties, lai mūsu politiķi un valdības izdevumi liktu uzsvaru uz bērnu izglītības un labklājības jautājumu  risināšanu, uz mūsu tuvākās apkārtnes atjaunošanu un ekoloģiski ilglaicīgas nākotnes veidošanu.

12. ...esat neapmierināti gan ar Kreisajiem, gan Labajiem politiķiem, un vēlaties atrast jaunu vilni, kas nav „samiksēts vidējais”.

13. ...esat tendēts optimistiski skatīties nāktonē un neticat ciniskam un pesimistiskam viedoklim, kuru pauž masu mediji.
14. ...vēlaties būt iesaistīts jaunas un labākas dzīves veidošanai Jūsu valstī.

15. ...rūp tas, ko peļnas vārdā dara lielas koorporācijas: samazina darbinieku skaitu,  rada problēmas apkārtējai videi, ekspluatē nabadzīgākās valstis,.
16. ...kontrolējat savas finansēs un tēriņus un neesat ieinteresēts pārtēriņā.

17. ... nepatīk modernās kultūras uzsvars uz veiksmi un „tās darīšanu”, uz pelnīšanu un tērēšanu, uz labklājības un luksusa precēm.

18. ...patīk ļaudis un vietas, kas ir eksotiskas un svešas un Jums patīk iepazīt un apgūt citus dzīves veidus.   

Ja Jūs piekrītat 10 un vairāk apgalvojumiem, tad iespējams, esat kulturas radītājs!

...un nav nozīmes, vai esat pēc pārliecības vides aktīvists/-e, veģetārietis/-e, homoseksuālists/-e, kurš/-a aktīvi cīnās par savām tiesībām, feminists/-e, uzņēmējs/-a, kas strādā, lai rastu savu  emocionālo piepildījumu vai varbūt pat hippijs, ziniet, ka Jūs piederat pie lielas pasaules kustības daļas, kas balstoties uz senām, senām vērtībām (par arhetipiem, kas nosaka šīs subkultūras šī brīža popularitāti, citu reizi) pamazām gatavo pasauli pārmaiņām.

Esiet laipni aicināti piedalīties šai procesā! 

Koučings. Kas tas tāds?

Tiešām, jautājums vietā, jo priekšstats par koučingu Latvijā vēl tikai veidojas. Sāksim ar pašu sākumu- t.i. ar vārdu. Vārds „coaching” jeb „coach” ir ļoti anglisks vārds, kas, piekritīsiet, latviešu ausīm skan diezgan kantaini (...Kas, kas tas par kaucienu? Ko, ko Tu teici?). Šim vārdam angļu valodā ir vairākas nozīmes un populārākā no tām ir „treneris” (sportā, kāda mācību priekšmetā vai specifisku iemaņās, piem.dziedāšanā), tāpat šo vārdu lieto, lai apzīmētu lielu garo pārbraucienu autobusu (piem.no Rīgas uz Berlīni brauc ar „coach”). Bet viena no senākajām nozīmēm angļu valodā šim vārdam esot „kariete”, savukārt ungāriski tas nozīmējot „kučieris”. Jā, un vēl ar vārdu „coach” amerikāņi apzīmējot lētākās vietas lidmašīnā (Uh, lidot pa lēto!) Visnotaļ dīvains salikums, teiksiet? Lai nu kā, tomēr jēdziens koučings savādā veidā apvieno visas šīs nozīmes.

Koučings ir process, kura notiek kouča (cilvēka, kurš vada šo procesu) un klienta (vai klientu grupas, ja tas ir komandas koučings) mijiedarbība, kuras rezultātā klients (vai klientu grupa) sev vislabākajā (efektīvākajā, ekoloģiskākajā jeb saudzējošākajā) veidā apzinās un sasniedz sev svarīgos mērķus (biznesā, personīgajā dzīvē, attiecībās, mācībās u.t.t).  Tēlaini izsakoties- klientam ir vēlme kaut kur nokļūt, viņš sēžas karietē un saka kučierim:- „Es gribu nokļūt tur un tur”. Kučieris sēžas uz bukas, ņemas mudināt zirgus un ceļojums sākas! Ceļa laikā klients sarunājas ar kučieri (kučieris ir ļoti ziņkārīgs un uzdod milzum daudz jautājumu) un pārliecinās pats par savas vēlmes patiesumu, jēgu, noderību sev un apkārtējiem, izrunā visus iespējamos veidus, kā panākt nonākšanu nosacītajā galastacijā ātrāku un patīkamāku.... un, pats sev nemanot, nokļūst tur, kur vēlējās (t.i. sasniedz to, ko vēlas). Pasažierim (klientam) ceļojums sanāk „pa lēto”, jeb citiem vārdiem sakot, klientam nav nepieciešamības tērēt savus resursus svešu mērķu sasniegšanā (kā tas varētu gadīties, ja tiek doti labi, bet nederīgi padomi vai norādījumi), klients visus resursus var tērēt savu un tikai savu mērķu sasniegšanā. Kučieris (koučs) ir treneris, kas trenē pasažieri (klientu) saprast, ko viņš īsti vēlas un kādā veidā to vislabāk var sasniegt. Pie kam kučieris nekad neved klientu pa ceļu, kuru zin pats kučieris jeb, citiem vārdiem sakot, - koučs nedod padomus. Klients no kouča nekad nedzirdēs- „Dari tā un šitā!”,  „Tavā gadījumā ir tikai viens rīcības variants un Tev tas ir jādara!”, „Es Tev iesaku...” Tā saka vecāki, skolotāji, veco laiku vadītāji, konsultanti, mentori un ļoti, ļoti daudz citu cilvēku, jā, un reizēm arī draugi. Teiksiet, draugi taču vēl labu, tie taču ir tie,  kas atbalsta, tie, kas ļauj paraudāt uz sava pleca un iesaka labāko, ko var iedomāties. Protams, tas ir lieliski, taču ne vienmēr tas, kas der vienam, der arī otram. Kouči tic katra cilvēka individuālajām spējām, kouči ļauj cilvēkiem pašiem uzņemties atbildību par savu dzīvi un saviem lēmumiem, kouči palīdz atklāt un sajust katram pašam savu potenciālu un izmantot to, padarot savu dzīvi jēgpilnu un patīkamu.

Esmu dzirdējusi, ka par koučingu saka- tā tāda psiholoģiska padarīšana vien ir! Kādreiz cilvēki gāja pie mācītāja, tad pie psihologa, nu iet pie kouča. Neredzu tur nekā slikta, tiešām vairākas koučinga metodes un tehnoloģijas ir pārņemtas no psiholoģijas nozares. Arī ētikas noteikumi abos gadījumos ir ļoti līdzīgi savā būtībā (piem.konfidencialitāte), un pats koučinga process ir līdzīgs- apmēram  stundu gara saruna kas mijas ar  jēgpilnu klusēšanu*. Tomēr, cik bieži esat dzirdējuši par  psihologu, kas strādā ar klientu, lai palīdzētu viņam sasniegt biznesa mērķus (izdomāt jaunu produktu, sasniegt noteiktu apgrozījuma vai realizācijas apjomu), palīdzētu uzrakstīt maģistra (bakalaura, doktora) darbu, palīdzētu atrast veidu, kā sabalansēt savu darba un privāto dzīvi, neko sev tiešām svarīgu nezaudējot? Tās ir tikai dažas no jomām, kur koučings darbojas, t.i. kur ar koučinga palīdzību cilvēki izvirza un sasniedz savus mērķus. Koučingā ir ļoti daudz jomu (specializētu nišu), bet lielākās no tām, kuras var iedalīt sīkāk, ir biznesa koučings (business coaching) un personīgās izaugsmes koučings (life coaching). Bieži vien kouči savu jomu izvēlas, ņemot vērā iepriekšējo dzīves pieredzi. Biznesa kouči nāk no biznesa vides, personīgās izaugsmes kouči no psihologu vidus, bet tas gan nav strikti noteikts likums. Man pašai kā koučam tuvāks ir personīgās izaugsmes koučings, kura ietvaros es palīdzu cilvēkiem risināt dzīves sabalansētības jautājumus un kā viens no šādiem jautājumiem ir ekoloģija attiecībās ar apkārtējo vidi, apkārtējiem cilvēkiem un pašam pret sevi.

Nevar aprakstīt otram cilvēkam sajūtas, kas pārņem, dziedot dziesmu svētkos, ja ne reizes nav mēģināts dziedāt milzīgā kopkorī, nevar pastāstīt kā smaržo tikko nopļauta zālē jūlija tveicē, ja ne reizes nav brists pa pļavu siena laikā, nevar iedomāties zemeņu garšu, ja ne reizes tās nav nācies nobaudīt. Tieši tāpat ir ar koučingu! Lai pārliecinātos, vai koučings ir tas, kas ir noderīgs tieši Jums, ir vērts šo procesu izmēģināt. Šobrīd Latvijā ir jau vairāki desmiti profesionālu kouču, kas savu izglītību ieguvuši gan Latvijā, gan ārpus tās un sniedz profesionālus koučinga pakalpojumus. Lai Jūs iedrošinātu vēl vairāk, pačukstēšu, ka lielākajā daļā gadījumu pirmā koučsesija (t.s. iepazīšanās sesija) ir bez maksas. Savukārt nākamais solis- vairāk vai mazāk ilglaicīga sadarbība atkarīga no katra paša vēlmēm. Jāsaka, gan ka sadarbības ilgums ir atkarīgs no mērķa. Ir mērķi, kuru sasniegšanai būs nepieciešamas 3 sesijas, ir mērķi, kur sadarbība ieteicama vismaz gada garumā. Jebkurā gadījumā tas ir iedvesmojošs ceļojums tikai un vienīgi sev svarīgā maršrutā. Aicinu Jūs atklāt savas neapzinātās spējas un iedrošinu sasniegt to, ko patiešām vēlaties! Dzīve ir pārsteigumu pilna!

Papildus informāciju par koučingu var iegūt mājas lapā www.icf.lv (Internacionālās koučinga federācijas Latvijas nodaļas mājas lapa) vai arī jebkurā interneta meklētājā ierakstot vārdu „coaching” vai „коучинг”.

*par jēgpilno klusēšanu es saucu mirkļus, kad koučs ir uzdevis tāāāāādu jautājumu, kas klientam liek apklust (atsevišķos gadījumos, pirms klusuma pauzes, nosakot: „Labs jautājums!”) un ielūkoties sevī, meklējot pēc atbildes. Tie ir paši dziļāko atklāsmju brīži, kas pārsteidz gan kouču, gan arī pašu klientu.