Ilzes Poriķes pieredzes stāsts
"Izklausās jau ļoti banāli, bet koučings pie manis „atnāca īstajā brīdī”, ja pieņemam, ka dzīvē kāds no brīžiem varētu būt „īstāks” par citiem. Šis brīdis ir tik „īsts” tādēļ, ka cilvēks atrodas krustcelēs it visās sev svarīgās dzīves jomās. Un tādā brīdī tu rocies pagātnē - meklē kļūdas (līdz pašam nenozīmīgākajam sīkumam), savas sliktās īpašības un tās noteikti atrodi, un daudz, ļoti daudz. Tas līdzinās brīdim, kad no rokām izkrīt tavs mīļākais trauks – tu esi izbijies no trokšņa, skaties uz lauskām un visu savu enerģiju, spēku atdod neauglīgiem centieniem izmainīt jau notikušo ar domu - ko vajadzēja darīt, lai tā nenotiktu?
Koučings ir Darbnīca, kurā es varu izveidot savu sapņu trauku, daudz labāku un skaistāku par iepriekšējo. Pats svarīgākais un grūtākais ir ieskatīties sevī un ieraudzīt to sāpīgo patiesību, ka TAM traukam bija jāsaplīst, jo tas bija jau saplaisājis, par mazu, par lielu, nepareizas formas vai krāsas, no kura viss rūpīgi savāktais un auklētais izsūcās un aiztek. To saprast un pieņemt palīdz Darbnīca (koučings), bet ir jāsaņemas un tur jāieiet, jo Tavā Darbnīcā nekā pievilcīga nav – sen neviens tur nav bijis, viss ir sajaukts un nav saredzama vieta, no kuras sākt. Tu neesi pavisam viens – Meistars(koučs), kurš pavisam nemanāmi palīdz iedegt lukturi, lai taptu gaišāks. Un tad tu ieraugi tikai nelielu daļu no tā, kas ir darāms un esi gatavs bēgt, jo tepat aiz sienas visu piedāvā „ērti, lēti, izdevīgi”. Varbūt arī kāds aizbēg, bet es paliku, jo paspēju ieraudzīt kaut ko īstu, mīļu, savu. Paspēju ieraudzīt „kļūdas”, kuras mani pasargāja un neļāva iet nevēlamajā virzienā, kā arī „sliktās” īpašības, bez kurām es neko nesasniegtu. Es paspēju sajust Savas Darbnīcas smaržu, kad tur tiek strādāts un ieraudzīt darbarīkus, kuri jau sen gaida, lai es izveidotu Savu Trauku.
Šis stāsts ir par Manu Darbnīcu, kurā neredzami visu uzrauga Meistars(koučs). Viņš neko nedara manā vietā, lai kā arī gribētos saņemt kādu gatavu „zelta padomu” vai „brīnumrecepti”. Smagākajos brīžos mēģinu bēgt un durvis ir vaļā, bet esmu pamanījusi sava jaunā trauka aprises - tas spēcina un iedvesmo."
Nodarbošanās: Darbīga suitene – dzied, dejo, zīmē, auž, ada, noformē, stāsta, organizē, realizē, bet brīvajā laikā strādā novada domē :)
Koučinga sesiju skaits: 9
Laika periods, kad notika koučinga sesijas: 08.11.2009.-31.12.2009.
Sākotnējais jautājums, ar kuru Ilze griezās pie kouča? Būtiskās lietas manā dzīvē un kas ir darāms tuvākajā laikā?
Kas bija visgrūtākais koučinga procesā? Atsijāt visu lieko, kas traucē formulēt dienas jautājumu- uzdevumu. Novērtēt savas sajūtas ar reāliem cipariem. Saprast un pieņemt, ka gatavas receptes nebūs, lai cik izmisīgi to arī negaidītu.
Ilzes reālais ieguvums: Sajūta, ka tu visu vari pats un, ka tev viss jau ir – tikai paņem! :)
Foto autors: Dzintars Leja
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru