Lieldienas laivās.

Lieldienas laivās! Šoreiz  Liepājas Cietokšņa kanālā.

Tajā aprīļa sestdienas rītā Latvijā bija iemaldījusies ziema. Šķiet, ka šī vecā un aizmāršīga tantiņa bija pamanījusi manā verandā slēpes un atcerējusies, ka slēpēm piestāv sniegs. Paskatījos pa logu- VISS BALTS! Ja pieņem, ka teorija par aizmāršīgo tantiņu ir OK, un to, ka dzīvoju AIZputē, tad šķiet, pat brīnīties nevajadzētu.

Nē, nu principā, dievs ar to sniegu! Lai viņš tur ir un priecē pēdējos baltuma mīļotājus. Bet, bet, bet mums šajā sestdienā bija ieplānots brauciens ar laivām. Kā jau ierasts - laivošana Lieldienās. Laicīgi bijām aizrunājuši laivas. Laicīgi izvēlējušies maršrutu. Laicīgi sākuši meklēt līdzbraucējus. Un še, tev- sniegs!

Neko darīt, gāju meklēt termoveļu, vilku ārā rūpīgi iepakoto slēpošanas kostīmu, lēju termosos karstu tēju, pildīju blašķītēs ko stingrāku un....devāmies laivot. Hā!

PLĀNS.

Iepriekšējos Lieldienu laivojienos bijām izmantojuši iespēju laivot pa nelielajām tuvākās apkārtnes upītēm- Tebru un Durbi. Šīs upītes parasti vasarā paliek tik seklas, ka drīzāk ir piemērotas bradāšanai, tāpēc īstais laiks to izpētei ir tieši pavasaris.  Šajā gadā nolēmām izmēģināt vēsturiski saturiskāku laivojienu- www.sofijaslaivas.lv (vietā un vietnē ar ekselentu servisu) bija aprakstīts maršruts- LIEPĀJA, KAROSTAS CIETOKŠŅA KANĀLS (posms Grīzupes iela- jūra pie Ziemeļu fortiem). Uz šī vēsturiskā āķa uzķērās arī mūsu bērni, kuri iepriekš šķobījās, jo visu jau zinot, kas laivojot notiek! Un ne tikai. Pēdējā brīdī mums pievienojās arī jautra jauniešu kompānija, kuri, šķiet, par iespēju doties laivojienā bija izlēmuši ceļā no Rīgas uz Liepāju. Bet par to vēlāk.

SUŅA LAIKS?

Tad nu tā. Sestdienas rītā pirmais darbs bija sazināties ar Turaidu no www.sofijaslaivas.lv un pateikt, ka mums būs vajadzīga vēl viena laiva. Skatoties ārā pa logu, šķita ka mūsu rīcībai trūkst veselā saprāta. Iespējams, ka Turaids nodomāja ko līdzīgu, jo vēlāk mums teica: "Šādos suņa laika apstākļos mums parasti laivas atsaka...bet Jūs prasāt papildus!!!"

Sapakojām līdzi ņemamo un sēdāmies mašīnā. Tuvojoties Liepājai, jūras tuvums darīja savu un sniegs vairs nebija redzams. Tā vietā no gaisa krita miglai līdzīgs lietus. Laivojam?

Sofijas laivas- ekselents serviss

Ieradāmies norunātajā vietā un domīgi sēdējam. Auksti. No mašīnas negribas līst ārā. Kāda laivošana?

Bet kad pamanījām, kādi bija ieradušies mūsu Rīgas kompanjoni, sapratām, ka mūs bažām nav pamata. Ja jau cilvēki tādā apģērbā ir gatavi doties laivot, tad ko lai kunkstam mēs, kam mugurā slēpošanas kostīmi.

Šķiet, ka šajā bildē nav laivotājs!

Vilkām mugurā vestes, sadalījāmies komandās un aidā! Laivojiens varēja sākties.

Airi un vestes- neatņemams laivotāju inventārs!

Laivojot svarīgi ir spēja sadarboties. Aizmugurējais ne tikai stūrē, bet arī kompensē :)

CIETOKŠŅA KANĀLS.

Liepājas cietokšņa kanāls savulaik ticis būvēts ar mērķi savienot Liepājas ezeru ar jūru un tādējādi padarīt Liepāju ūdens ieskautu no visām pusēm. Vēlākos laikos daļa cietokšņa kanāla ieslodzīta pazemes tuneļos (būvējot ceļus) un tamdēļ laivošanai piemērota ir tikai neliela kanāla daļa. Lai arī tie ir tikai 8km- tie ir gana bagāti ar skaistiem skatiem un vēsturiskiem pieminekļiem. 

Cara laika būves vēl joprojām priecē aci.

Ieklausies vārdos- lunete, redāns. Vai nav skaisti? Tā   cariskās Krievijas laikā sauca cietokšņa aizsardzības korpusu daļas. Un šīs cietokšņa būves mēs arī  redzējām.

Tiešām- mūsu bažām par nosalšanu nebija pamata! Aktīvi darbojoties ar airi- nemaz nebija ko domāt par aukstumu. Un nevarētu teikt, ka būtu īpaši aktīvi jādarbojas. Tieši tik daudz, lai nebūtu auksti. Kanāls ir ar tikko jūtamu straumi un gana gleznains. Reizēm pārņem sajūta, ka atrodies kautkur Santkpēterburgas pievārtē- gar malām sastādītie koki, bērzu birzis un miglainais gaiss radīja elegantās Krievijas sajūtu. Ko vēlos piezīmēt- kanāla krasti bija gana kopti- vietām pat bija atpūtas soliņi un ugunskura vietas.

Čornaja rečka- tā šo kanālu sauc krieviski runājošie Liepājas iedzīvotāji

Laivojot satikām gulbju pāri un dzirdējām dumpja dziesmu- tas bija kas varens. Es savā nezināšanā šo balsi piedēvēju alnim (kaut kas lokomotīves troksnim līdzīgs), bet līdzpaņemtie mežu speciālisti mūs apsmēja- tas tomēr esot dumpis. Interesanti, kāds tas putns izskatās?

Gulbju pāris bija nemierā ar mūsu kompāniju. Konkurenti.

Par cietokšņa būvēm vīrieši noteikti varētu uzrakstīt labāk...un ar lielāku sajūsmu. Es varu vien pateikt to, ka apbrīnoju šos inženiertehniskos būvējums, kas tik ekstrēmos apstākļos ir saglabājuši savu izskatu un varenību. Ir vērts šajā braucienā paņemt līdzi lukturīti un izpētīt visu, ko var sastapt. Mēs vienā no cietokšņa būvēm atradām arī geokačeru slēpni. Patīkams pārsteigums.

Geokečings- aizraujoša izklaide.

Staigājot pa cietokšņa būvēm- tā arī bija vienīgā reize, kad kļuva vēsi. Atgriežoties laivās un iegulstot airos, atkal sasildījāmies un turpinājām baudīt kanāla skaistumu.

Cietokšņa ventilācijas šahta. No apakšas uz augšu arī ir ko redzēt!

Jauku piedzīvojumu mums sagādāja pār kanālu pārkritušais koks. Daļa laivu pamanījās tam izbraukt pa apakšu, daļa laivotāju pieņēma lēmumu tomēr to pārvarēt pa krastu. Bet braukšana pa caurteku zem šosejas izvērtās par tik patīkamu piedzīvojumu, ka viens otrs bija gatavs doties tajā vēlreiz.

Krišjānis ar evil-look, Elizabete a la` cietokšņa spoks... Šķērslis pārvarēts!

Tā, pavisam nemanot, bijām jau pietuvojušies jūrai. Par to liecināja gan augstie krasti, gan dīvainā šalkoņa, gan arī aiz kokiem pamanāmie vēja ventilatora spārni.

Jūra ar saviem augstajiem viļņiem izskatījās varen draudīga, tomēr viena no laivām nolēma izmēģināt arī to. Īsti gan viņiem neizdevās, kā domāts. Tomēr atzīmi- es ar kanoe biju jūrā, savā sasniegumu sarakstā viņi var ielikt.

Visi 15 braucēji sveiki un veseli. Arī visas 7 laivas (2 aizkadrā) tieši tāpat.

Izcēlām laivas. Sakūrām ugunskuru pie Ziemeļu fortiem, uzcepām desas un sajutāmies tik laimīgi, ka mājupceļā neaizmiga tikai tie, kas bija šoferi.

Paldies www.sofijaslaivas.lv ! Paldies jaukajai kompānijai! Paldies cariskās Krievijas inženieriem par sagādāto baudījumu!

p.s. Sniegs? Mēs par to aizmirsām!!!

p.p.s Nepiemēroti tērptie rīdzinieki? Atzina, ka šis laivojiens ir bijis labākais Lieldienu piedzīvojums!

p.p.p.s Ko mēs darīsim nākošajās Lieldienās? Domāju, ka Jūs jau ziniet atbildi J